Melo tie, kas saka – latviešu valoda esot nabadzīga. Vārdu, protams, mums nav tik daudz kā angļu, krievu, kur nu vēl ķīniešu valodā, taču bieži vien to salikumu idiomātiskā nozīme ir dziļa un sulīgi trāpīga.
Melo tie, kas saka – latviešu valoda esot nabadzīga. Vārdu, protams, mums nav tik daudz kā angļu, krievu, kur nu vēl ķīniešu valodā, taču bieži vien to salikumu idiomātiskā nozīme ir dziļa un sulīgi trāpīga. Ja, piemēram, kurzemnieks par kādu saka, ka viņš ir «smuks kā lops», tas nozīmē tiešām kaut ko izcili skaistu – tik ļoti, ka neizteikt ne ar kādiem citiem vārdiem. Augstākā uzslava ēdienam ir arī, ja tas «garšo pēc suņa». Tomēr tajā pašā laikā katrs no šiem apzīmējumiem slēpj paralēlu nozīmi, kas vienkāršajai tautai ir saprotamāka un būtiskāka.
Veselu smukulīšu galeriju tautai rādīja, «it kā» atlasot pretendentus Korupcijas un noziedzības apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatam. Skaidrs, šim amatam prasās «kristāldzidrs» profesionālis, cilvēks, kuram piemīt ne tikai ārēja, bet arī iekšēja stāja, mugurkauls, cēlums un «skaistums». Likās, ka Latvijā jau nu gan netrūkst piemērotu kandidātu. Taču promenādes sekoja viena pēc otras, pavisam jau trīs, tomēr allaž kaut kas «nojuka», un par nederīgu tika atzītas vai nu kārtējo pretendentu ambīcijas, pagātnes «šmuces» vai politiskā orientācija. Zvaigžņoti, ordeņoti, uzplečoti, titulēti un pat nez no kādiem aizkambariem tika izvilkti «spīdekļi», kas līdzīgi čipendeiliem tika publiski rādīti un arī izģērbti. Taču – ak vai! – atšķirībā no pikantajiem striptīza šoviem ikreiz šie atkailinātie pretendenti kļuva jo plikāki, jo sabiedrībai mazāk pievilcīgi. Lai cik izvēlīga arī būtībā ir «brūte» KNAB vadītāja «Vieta», taču reiz nu tai būtu jābūt ar kādu kandidātu mierā, citādi vēl var palikt gribot, tas ir, vecmeitās. Un nevarētu taču būt, ka pat tik mazā valstiņā kā Latvija neatrastos neviens kaut cik godīgs cilvēks, kas varētu stāties galvenā blēžu ķērāja amatā.
Naivākie ļautiņi jau varētu domāt, ka tiešām «Vieta» ir tik ļoti izvēlīga, ja jau tā smādēja gan ģenerāļus, gan augstus ierēdņus. Līdzīgi spītīgajai pasaku princesei «Vietai» tika piemērota tāda kā spītnieces savaldīšanas terapija un beidzot tai piedāvāts «pirmais pretimnācējs» – kāds kaktu advokāts bez tituliem, bez vārda un kaut jel kādiem nopelniem. Jo, raugi, kad beidzās dažādi prinči un ģenerāļi, viņš tika priekšā celts kā neaptraipīts, bezpartejisks, ar alvas zaldātiņa stāju – nudien, smuks kā lops! Viņš runā advokātgludi, smaida advokātglumi, viņa ģīmis ir nevainojami noskūts un reputācija spoža kā no apavu birstētāja nācis noviksēts zābaks. Augstā «Vieta» teju, teju jau grasījās samierināties un laulāties ar šo tiesu zuti, kad klajā – tomēr! – nāca kārtējais nesmukums: arī viņš, visnotaļ gludenais censonis, kas visādā ziņā tik labi izskatītos KNAB vadītāja «Vietā», patiesībā izrādījies vilks aitas ādā. Jo, re, savulaik bērniem izblēdījis konfektes, mocījis kaimiņienes kaķi un kādai večiņai «nejauši» izkrāpis īpašumu apmēram miljona vērtībā. Nu gatavais cūka, ne cilvēks, vai ne, ja savā jurista praksē nevis aizstāvējis sabiedrisko tiesisko kārtību, bet «sniedzis pakalpojumus», ignorējot jebkādas ētikas normas!
Nebūsim naivi, nedomāsim, ka viņš, profesionāls zeltamute, pats līda uz spožo «Vietu». Kāds viņu «bīdīja». Kas? Domājams, ja ar mazu nazīti paskrubinātu «lojera» glumo ādu, kļūtu redzama kāda raksturīga politiskā krāsa (iespējams, piemēram, ka tāda pati, kādā vēlas iekrāsot daļu mūsu valsts mežu un kādas krāsas karogam patiesībā būtu jāplīvo, piemēram, virs daudziem pārtikas pārstrādes uzņēmumiem). Tā vien prasās secinājums, ka smuko brūtgānu ar tīkamo «Vietu» pie altāra «kāds» mēģinājis vest, vienlaikus tēmējot diviem zaķiem: lai atlīdzinātu zeltamutem par «pakalpojumiem» un lai savāktu «Vietu» zem sava «jumta».
Iespējams, ka minētais «kolors» nav gluži «tīrs», var gadīties, ka zem advokāta pulējuma būtu manāms vairāku politisko krāsu sajaukums. Bet kurš gan to pētīs, kam tas būtu izdevīgi? Turklāt patlaban, kad durvju priekšā Saeimas vēlēšanas. Ej nu zini, kurš politiskais spēks uzvarēs, tāpēc nebūs labi, ja jau pirms tam tiks izraudzīts KNAB vadītājs. Šī vieta, vēl vairāk, «savs» cilvēks tajā taču nozīmētu praktiski neierobežotu ekonomisko un politisko kundzību.
…un vēl viens bēdīgs secinājums: nu reiz tiešām izskatās, ka Latvijā netrūkst «smuku» pretendentu uz dažādiem amatiem. Taču kurzemnieku superlatīvs šajā gadījumā diemžēl saprotams tā pamatnozīmē.
