Šoruden varam priecāties par sauli un siltajām dienām daudz ilgāk nekā parasti. Šāds prieks ir arī puķēm, kas vēl braši un nenogurdināmi zied uz balkoniem un istabas palodzēm. Taču istabas augi pamazām jāgatavo miera periodam.
Šoruden varam priecāties par sauli un siltajām dienām daudz ilgāk nekā parasti. Šāds prieks ir arī puķēm, kas vēl braši un nenogurdināmi zied uz balkoniem un istabas palodzēm. Taču istabas augi pamazām jāgatavo miera periodam.
Kāds lasītājs jautā, vai pelargonijai rudenī nepieciešams apgriezt ziedus, kādēļ tai dzeltē lapas, vai augs ziemā jānovieto pagrabā. Par šiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar istabas puķu kopšanu un pārziemošanu, stāsta SIA “Dārzs” puķkope Gundega Gene.
Pelargonija
Daudziem nokarenās pelargonijas vēl koši zied uz balkona, un, kamēr laukā ir silts, aiztikt tās nav vajadzība. Tikko augs ienests istabā, būtu vēlams to apgriezt un sagatavot miera periodam. Pelargonijas kātus ar visiem ziediem nogriež – apmēram pusi līdz trešo daļu no visas auga masas. Apgriež arī to auga daļu, kas nokarājas pāri poda malai. Daudzi jautā – kad griezt? Vēlams, kad augs ienests istabā, taču, ja tas skaisti zied un žēl to darīt, vēl kādu laiku pelargonija var priecēt jūsu acis. Pēc apgriešanas augu novieto, kur tas netraucētu. Ja puķi nes pagrabā, vēlams, lai tam būtu logs, kur iespīdēt gaismai, jo pelargonija ir saulmīle. Var arī novietot verandā vai pieliekamajā, kur vēsāks – ap 15 grādu. Ja telpa būs siltāka, augs nīkuļos un stīdzēs. Ja ziemā pelargoniju atstājat istabā, nebrīnieties, augs uzzied, ziedu var arī nenogriezt. Ja puķe miera periodā uzziedējusi, vēlams to nedaudz apmēslot un aplaistīt. Arī pagrabā novietotās pelargonijas nedrīkst iekaltēt.
Pelargonijām miera periods beidzas februāra beigās, kad tās atkal jānes istabā un jāpārstāda. To nedrīkst darīt rudenī, jo augs ir kaprīzs, savukārt pavasarī puķe ir gana atpūtusies un atguvusi spēkus. Stāda kūdrainā augsnē. Tā nedrīkst būt smaga, blīva, nederēs no dārza puķudobes izrakta zeme. Mēslo apmēram divas nedēļas pēc pārstādīšanas. Vasarā mēslo pie katras laistīšanas. Spraudeņus apsakņot ieteicams rudenī (oktobrī, novembra sākumā).
Vēlams vienu pelargoniju neziedināt ilgāk par diviem gadiem. Tādēļ jau pavasarī, kad tā sāk dzīt jaunus dzinumus (aprīlī un maijā), tos nolauž un ieliek glāzē ar ūdenī, lai izdzen saknītes, vai arī uzreiz iesprauž zemē, virsū uzliekot burciņu, radot siltumnīcas efektu. Tā augs labāk iesakņosies. Jaunos stādiņus nedrīkst novietot tiešos saules staros, bet lielai pelargonijai tie par ļaunu nenāks. Lapas dzeltē, ja augu ienes no lauka telpā vai otrādi, dzelte parādās arī pēc pārstādīšanas. Blāvās lapas jānolasa.
Pelargonijas zied dažādās krāsās. Visiecienītākā ir koši sarkanā, bet mazāk mīlēta ir rozā pelargonija. Izturīgākas ir tās, kurām nav lieli ziedi. Vienā puķu kastē var sastādīt dažādu krāsu pelargonijas, tas izskatīsies ļoti skaisti.
Paparde
Bieži vien, sākoties apkures sezonai, nīkuļot sāk arī istabas paparde. Tās lielākais ienaidnieks ir centrālās apkures gaiss, tādēļ vismaz papardei vieta būtu jāatrod citur, ne uz palodzes virs radiatoriem. Taču noteikti augam vajadzīga gaisma un saule. Papardei netīk, ja to kustina un pārnes no vienas vietas citā. Visstraujāk augs sāk birt ap jauno gadu, kad ir vismazāk gaismas, tādēļ paparde priecāsies arī par mākslīgo apgaismojumu. Sausos stumbenīšus, kuriem nobirušas lapas, ar šķērēm var nogriezt. Griezt nedrīkst “zaļās ūsas”, kas izskatās kā stīgas, – tās ir gaisa saknes, kas augam palīdz augt un no gaisa uzņemt mitrumu. Tādēļ pie papardes var novietot mitras sūnas, trauku ar sniegu vai ūdeni, kas mitrina gaisu. Ja iespējams, ik pa laikam augu var noskalot siltā dušā.
Bieži novērojams, ka podiņā augsnes virskārta kļūst balta. Tie ir sāļi, kas izgulsnējas no ūdens. Krāna ūdens nav ieteicams nevienam istabas augam, jo ir pārāk ciets. Vislabāk vākt lietus ūdeni (ne no skārda notekcaurulēm), ziemā, lai aplietu puķes, var kausēt sniegu. Ja šādu iespēju nav, krāna ūdens vismaz trīs dienas traukā jānostādina. Ūdens mīkstināšanai var nedaudz pievienot citronskābi.
Papardi mēslo ar mēslojumu, kas paredzēts lapainiem augiem, taču miera periodā ar to pārlieku nevajadzētu aizrauties. Papardei arī nepatīk, ja to bieži pārstāda. Seklās sakņu sistēmas dēļ augam nav vajadzīgs dziļš podiņš. Bieži vien liela paparde brīnišķīgi aug vidējā podiņā. Kā dabīgo mēslojumu var izmantot mežā savāktas mizas, sūnas, skujas, kas augsni padarīs skābāku un papardei tīkamāku. Paparde nezied, bet ražo sporas, kuras bieži cilvēki notur pa kaitēkļiem.
Asparāgs
Daudzi aplam uzskata, ka asparāgs ir ēnmīlis un negrib sauli, taču tas ir izteikts gaismmīlis un vislabāk augs gaišā un siltā telpā. Arī ziemā tas prasa savu un ir karsta centrālās apkures gaisa pretinieks. Vasarā to var droši novietot uz balkona. Asparāgu viegli pavairot ar sēklām. Pēc ziedēšanas augam parādās sarkanas odziņas, kurās ir divas sēkliņas. Kad tās gatavas, sēkliņas stāda augsnē. Mazais asparāgs dīgst apmēram mēnesi. Pārstādot jālūko, lai auga sakņu daļa pilnībā atrastos zem zemes un no tās ārā būtu tikai paša auga stīgas. Lai asparāgs būtu skaistāks, to reizi gadā nogriež līdz pamatam un pārstāda, no saknēm nogriežot lielos baltos bumbuļus, kas līdzinās gumiem. Stāda treknā zemē un pamatīgi mēslo.
Ziemassvētku kaktuss
Latvijā ievestie Ziemassvētku kaktusi ziedēt sāk jau novembrī, bet mūsu apstākļos augušie ziedos vērtīsies gada beigās – ap Ziemassvētkiem. Šim augam gadā ir divi miera periodi. Pirmais – oktobra beigās un novembra sākumā, kad augam ieriešas ziedpumpuri. Tad kaktusu nedrīkst kustināt un arī tam bieži garām staigāt nebūtu ieteicams. Šajā laikā to laista un mēslo minimāli. Biežāk laista, kad pumpuri jau paaugušies, bet mēslo – vasarā. Nepērciet kaktusu, ja tā ziedpumpuri ir mazi – apmēram zirņa lielumā –, ja tie ir lielāki un teju grasās atvērties, augu var nest mājās. Otrs miera periods augam iestājas tūlīt pēc ziedēšanas un ilgst līdz pavasarim. Gadās, ka kaktuss pēc otrā miera perioda uzzied atkal, tas var notikt ap Lieldienām. Pavasarī kaktusu var apgriezt un mēslot. Vasarā nedrīkst to novietot karstā saulē.
Ja Ziemassvētku kaktusu pareizi kopj, nenopūdē tā saknes, augs jūs var priecēt ar saviem ziediem daudzus gadus.
Puansetija
Puansetija, kas daudziem labāk pazīstama kā Ziemassvētku zvaigzne, dārzniecībās un puķu veikalos jau sāk krāsoties. Tā negatavojas miera periodam, bet rieš pumpurus un gatavojas ziedēšanai. Pēc ziedēšanas zieds nobirst, tad puķei ļauj atpūsties. Pēc jaunā gada augu gandrīz nemaz nelaista. To novieto tumšākā un vēsākā vietā (10 līdz 15 grādu temperatūrā). Martā aprīlī augu apgriež un galotņo, pārstāda un audzē. Otru gadu uzziedināt puansetiju ir grūti, taču labos apstākļos tā rūpīgam saimniekam nākamajos Ziemassvētkos uzziedēs atkal.
