Ceturtdienas rīts daudzus pārsteidza ar bagātīgu sniega kārtu, kas pēdējo gadu ziemās kļuvusi par zināmu eksotiku.
Ceturtdienas rīts daudzus pārsteidza ar bagātīgu sniega kārtu, kas pēdējo gadu ziemās kļuvusi par zināmu eksotiku.
Vakarrīt Zemgalē sniega segas biezums bija sasniedzis 16 centimetru, kas ir mazliet vairāk, nekā janvārī ierasts.
Jelgava diemžēl ir viena no vietām, kurās meteoroloģiskā stacija ir automātiska, tādēļ sniega biezums pie mums netiek mērīts. Latvijas Hidrometeoroloģiskās aģentūras meteoroloģe Marta Smita “Ziņām” stāsta, ka sniega biezums ik dienas Zemgalē tiek mērīts Bauskā un Dobelē. Trešdien un naktī uz ceturtdienu, kad sniga visu laiku, vietām pat stipri, Zemgalē sniega segas biezums palielinājies vidēji par pieciem sešiem centimetriem, un vakarrīt visbiezākā kārta konstatēta Bauskā – 16 centimetru. Salīdzinājumā ar citiem gadiem, sasnidzis ir nedaudz vairāk kā citkārt šajā laikā.
Parasti janvāra otrajā un trešajā dekādē vidējais sniega segas augstums Zemgalē bijis no astoņiem līdz desmit centimetriem.
Zemgalē šogad sniegs parādījies tikai 12. janvārī un pusotras nedēļas laikā pārspējis citu gadu normu šai laikā. M.Smita skaidro, ka satraukumam nav pamata, jo līdz trešās dekādes sniega segas maksimumam vēl var snigt tikpat daudz. Piemēram, 1953. gadā Zemgalē no 11. līdz 13. janvārim sniega biezums bijis 38 centimetri, bet pirms astoņiem gadiem Bauskā 22. janvārī tas uzrādījis 36 centimetru atzīmi.
21. janvāra dienā un naktī visbagātīgāk snidzis Rīgā, kur sniega segas biezums ir virs 20 centimetru atzīmes, bet visdāsnākā dabas mātes velte tikusi Latgalei, kur Dagdas pusē sniegs ir gandrīz līdz ceļiem – ap 30 centimetru.
