Mūsu klimatiskie apstākļi ir ļoti mainīgi – vakar sals knieba ne pa jokam, bet šodien jau velk uz atkušņa pusi.
Mūsu klimatiskie apstākļi ir ļoti mainīgi – vakar sals knieba ne pa jokam, bet šodien jau velk uz atkušņa pusi. Tāpēc jābūt vienmēr gatavam zināt, kā rīkoties, lai savam organismam sagādātu pēc iespējas komfortablākus apstākļus, nepārkarstu un arī neapsaldētos.
Pagaidām aktuālāks šķiet otrais gadījums, un, kā saka Jelgavas poliklīnikas galvenā ārsta vietniece ķirurģijas jautājumos Ruta Viesture, ar salu jokot nedrīkst: ja jūtat, ka kāda ķermeņa daļa ir apsaldēta, steidzami jāvēršas pie ārsta, jo apsaldējuma pakāpe ir redzama tikai pēc kāda laika un tas ir ārstējams ne vien ambulatori, bet smagākos gadījumos – arī stacionāri.
Apsaldējums (congelatio) ir aukstuma trauma, kas izraisa vietēju virspusēju vai dziļu audu bojājumu. Tas var rasties ne tikai, kad gaisa temperatūra ir zemāka par 0, bet arī, kad tā ir augstāka (plus 5 – 8 grādi), īpaši, ja aukstums uz cilvēku ir iedarbojas ilgstoši.
Apsaldējuma rašanos veicina mitrums un vējš, jo tad ķermeņa siltuma zudums ir intensīvāks, kā arī asinsrites traucējumi (spiedošs apģērbs un apavi, organisma novājēšana). Dažkārt apsaldējums rodas tad, ja cilvēks atrodas reibumā, jo tad samazinās jutība. Visbiežāk apsaldēšanai pakļauti kāju un roku pirksti, seja, ausis. Kā pastāstīja R.Viesture, viņas praksē ir bijis gadījums, kad cilvēks, uzturoties ārā pavisam neilgu laiku, apsaldējis ausis – tās stipri pietūkušas, kļuvušas sarkanas.
Aukstuma iedarbībā asinsvadi sašaurinās, līdz ar to tiek traucēta audu asinsapgāde.
Bālē un sāp
Zemas temperatūras iedarbībā apsaldētā vieta kļūst bāla, cietušais jūt dedzinošas vai durstošas sāpes, kas vēlāk pāriet, jo aukstums izraisa jušanas traucējumus. Pārmaiņas audos vērojamas tikai pēc tam, kad apsaldētā ķermeņa daļa ir sasildīta.
Pēc audu bojājuma izšķir četras apsaldējuma pakāpes:
1. pakāpes apsaldējums – āda pēc sasilšanas kļūst zilgana, dažkārt lobās;
2. pakāpes apsaldējums – raksturīgi pūšļi, kas pildīti ar dzeltenu šķidrumu;
šo abu apsaldējuma pakāpju gadījumā ādas jutība saglabājas;
3. pakāpes apsaldējums – raksturīga ādas un zemādas audu nekroze, šķidrums pūšļos kļūst asiņains, veidojas lēni dzīstošas brūces;
pēc 3. pakāpes apsaldējuma vairs neataug nagi;
4. pakāpes apsaldējums – iet bojā dziļākie audi (muskuļi, skrimšļi, locītavas, kauli).
Pēc pārciesta apsaldējuma āda var kļūt plāna, zilgansārta, viegli ievainojama.
Pirmā palīdzība
Apsaldētās ķermeņa daļas lēni jāsasilda. Ja apsaldēta roka vai kāja, to iegremdē remdenā ūdenī, tad pakāpeniski pielej siltāku, līdz tas sasniedz 40 grādu. Asinsrites uzlabošanai apsaldēto vietu ūdenī viegli masē.
Ja apsaldēto vietu nevar iegremdēt ūdenī, tad to masē ar tīru roku vai vati, kas samērcēta degvīnā vai 40 līdz 70 grādu spirta šķīdumā. Pēc tam apsaldēto vietu pārsien un silti sasedz.
Ja izveidojušies pūšļi, masēt nedrīkst. Pūšļus nedrīkst pārdurt.
Nekādā gadījumā apsaldēto vietu nevajag sildīt pie uguns vai pie kāda karsta priekšmeta (jušanas traucējumu dēļ var rasties apdegums). Kā atzīmēja R.Viesture, nekādā gadījumā nedrīkst sala skarto vietu berzēt ar sniegu – tā var savainot ādu.
Kā neapsaldēties
Ārste iesaka norūdīties, valkāt laika apstākļiem atbilstošu apģērbu un apavus, aukstā laikā seja un arī ausis jāieziež ar atbilstošu krēmu. Visbiežāk tiek apsaldēti kāju pirksti, un tā cēlonis ir tieši nepiemēroti, šauri apavi, arī saslapinātas kājas. Veciem cilvēkiem pirkstu apsaldēšanas cēlonis var būt asinsrites traucējumi.
Ja ir jāstrādā ārā, svarīgi nodrošināt regulāru siltu maltīti (karsta tēja, zupa u.c.) un iespēju ik pēc laiciņa sasildīties siltā telpā.
Ir skolas brīvlaiks, un bērniem ļoti gribas izbaudīt ziemas priekus. Taču ārste brīdina: ja gaisa temperatūra ir zemāka par 20 grādiem, labāk tomēr atrasties telpās.
