Valsts izglītības satura centrs informē, ka šogad skolēni uzrādījuši zemākus rezultātus visos obligātajos centralizētajos eksāmenos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
“Eksāmenu rezultāti ir jāvērtē, bet nevajag salīdzināt izglītības iestādes. Izglītības iestādes īsteno dažādas programmas. Izglītojamo spējas un attieksme pret mācību darbu ir atšķirīga. Arī pārbaudes darbu saturs katru mācību gadu ir mainīgs,” komentējot pilsētas absolventu rezultātus centralizētajos eksāmenos salīdzinājumā ar rezultātiem valstī, teic Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.
Zemākie rezultāti tradicionāli matemātikā
Centralizēto eksāmenu sertifikātus par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītības iestādes un 12. klašu absolventi saņēma 29. jūnijā. Izglītojamo mācību sasniegumi centralizētajos eksāmenos izteikti procentuāli. Vispārējās vidējās izglītības sertifikātā novērtējums ierakstīts, norādot kopējo procentuālo novērtējumu un procentuālo novērtējumu katrai eksāmena daļai. Eksāmena rezultātu procentos veido pareizo atbilžu attiecība punktos pret maksimāli iespējamo punktu skaitu eksāmenā vai tā daļā. Savukārt svešvalodu eksāmenā papildus procentuālajam novērtējumam tiek norādīts arī atbilstošais Eiropas kopīgajās pamatnostādnēs valodu apguvei noteiktais valodas prasmes līmenis: C1 (95–100 procenti), B2 (70–94 procenti), B1 (40–69 procenti). Izglītojamajiem, kam svešvalodu eksāmena rezultāts ir zemāks par 40 procentiem, vērtējums sertifikātā tiek izteikts vien procentuāli. Visi 12. klašu skolēni kārtoja trīs obligātos eksāmenus: matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā.
Kā informē Valsts izglītības satura centrs, šogad skolēni zemākos rezultātus, tāpat kā iepriekšējos gados, uzrādīja matemātikā, vidēji valstī sasniedzot 34,9 procentus, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada. Latviešu valodā skolēni vidēji uzrādījuši 50,9 procentu augstu rezultātu, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāks, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu. Angļu valodas eksāmenā vidējais rezultāts krities par 1,3 procentpunktiem, sasniedzot 59,7 procentus. Savukārt vācu valodas eksāmenā vidējais rezultāts samazinājies par 4,3 procentpunktiem, noslīdot līdz 60,9 procentiem. Citos svešvalodu eksāmenos – krievu valodā un franču valodā – skolēniem izdevies savas sekmes uzlabot. Krievu valodas eksāmenā valstī vidēji sasniegti 68,6 procenti, kas ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā pērn, bet franču valodas eksāmena rezultāts, kāpjot par 2,7 procentpunktiem, sasniedza 73,3 procentus. Franču valodas eksāmenu visā valstī kārtoja tikai 33 skolēni.
Izglītojamo spējas un attieksme atšķiras
“Kopumā Jelgavas vidusskolu (izņemot Vakara (maiņu) vidusskolu) un ģimnāziju absolventu rezultātus vērtēju kā labus. Savukārt profesionālo un Vakara (maiņu) vidusskolas absolventu vidējie sasniegumi ir zemāki nekā valstī kopumā,” informē G.Auza.
Vērtējot pilsētas izglītības iestāžu rezultātus, G.Auza atzīmē Jelgavas 5. vidusskolas, Mūzikas vidusskolas, tehnikuma un Amatu vidusskolas rezultātus. Salīdzinot 2016./2017. un 2015./2016. mācību gadu vidējo vērtējumu, minēto izglītības iestāžu sasniegumu dinamika ir augoša. Lielākā sasnieguma dinamika valsts pārbaudes darbos ir Jelgavas 5. vidusskolai.
Matemātikas eksāmenā visu vidusskolu absolventi, izņemot Tehnoloģiju vidusskolu, profesionālās vidusskolas un Vakara (maiņu) vidusskolu, uzrādījuši labākus rezultātus nekā vidēji valstī. Augstākie rezultāti matemātikas eksāmenā ir 5. vidusskolai – 67,59 procenti (valstī – 34,9 procenti). Zemāks par pieciem procentiem vērtējums matemātikas eksāmenā šogad ir 12 izglītojamajiem (trim Amatu vidusskolas un deviņiem tehnikuma audzēkņiem).
Angļu valodas eksāmenā pilsētas vidusskolu absolventi, izņemot 6. vidusskolu, profesionālās un Vakara (maiņu) vidusskolu, uzrādījuši labākus rezultātus nekā vidēji valstī. Sasniegt valsts vidējo rezultātu (50,9 procentus) latviešu valodas eksāmenā neizdevās 5. un 6. vidusskolas, profesionālo vidusskolu un Vakara (maiņu) vidusskolas skolēniem.
Matemātikā eksāmenu kārtoja 474 skolēni, angļu valodā – 423, latviešu valodā – 474, vēsturē – 243, ķīmijā – 13, bioloģijā – 43, fizikā – 42, krievu valodā – 115, vācu valodā – četri skolēni.
Jelgavas novadā priecājas, ka izvēlas arī fiziku
Jelgavas novadā sertifikātus par iegūtu vispārējo vidējo izglītību saņēma 146 izglītojamie, informē novada Izglītības pārvalde. Viņu vidū ir 50 Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas absolventi, 39 Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas skolēni, kas apguvuši vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena neklātienes programmu, vidusskolas kursu neklātienē apguvuši arī astoņi Elejas vidusskolas absolventi, bet tālmācības programmā vidējo izglītību ieguvuši 16 Staļģenes vidusskolas absolventi. 23 procenti absolventu apguvuši vidusskolas mācību kursu klātienē, bet 77 procenti – neklātienē vai tālmācībā.
“Tieši šī sadalījuma dēļ, ka Jelgavas novadā ir liela daļa, kas mācās neklātienē vai apgūst profesionālās programmas, centralizēto eksāmenu sekmības rādītāji ir specifiskāki attiecībā uz vidusskolu absolventiem citās pašvaldībās. No kopējā eksāmenu kārtotāju skaita klātienē skolu beidza vien 33 vidusskolēni. Šāda proporcija starp klātienes vidusskolas beidzējiem un neklātienes skolēniem saglabājas nemainīga pēdējos gadus,” ziņo Jelgavas novada Izglītības pārvalde. Novada skolu sniegums eksāmenos, kā norāda Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa, vērtējams dažādi, bet tendence ir pozitīva: “Nevar salīdzināt vispārizglītojošo vidusskolu un, piemēram, profesionālo skolu rezultātus, zinot, ka vidusskolas priekšmetu stundu skaits profesionālajās skolās ir būtiski mazāks nekā parastajās vidusskolās. Lai veidotos precīzs datu atspoguļojums, sniegums centralizētajos eksāmenos tomēr jāvērtē katras skolas un konkrēto skolēnu kontekstā.”
Angļu valodā augstākais rādītājs Jelgavas novadā ir Vircavas vidusskolā (65,76 procenti) un Kalnciema pagasta vidusskolā (61,62 procenti), bet individuāli ļoti labus rezultātus uzrādījuši arī Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas absolventi – 36 procenti no tiem, kas izvēlējās kārtot angļu valodas eksāmenu, ieguvuši vērtējumu, kas atbilst Eiropas kopīgo pamatnostādņu valodas prasmes B2 līmenim. Skolas kopīgais apguves rādītājs angļu valodā ir 59,03 procenti.
Krievu valodā augstākais rādītājs novadā ir Kalnciema pagasta vidusskolai (82,17 procenti) un Vircavas vidusskolai (64,58 procenti). Arī krievu valodas eksāmenā ļoti labus rezultātus individuāli uzrādījuši Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas absolventi – 36 procentiem krievu valodas prasmes atbilst B2 līmenim.
Jelgavas novadā labākais vidējais apguves rādītājs matemātikā ir Vircavas vidusskolai (25,97 procenti) un Elejas vidusskolai (24,95 procenti). Individuāli absolventi uzrādījuši arī augstākus rezultātus, piemēram, Vircavas vidusskolā matemātikā tas ir 56 procenti.Latviešu valodas eksāmenā vidēji augstākais sniegums ir Kalnciema pagasta vidusskolā (55,11 procenti) un Līvbērzes vidusskolā (54,09 procenti). Vērtējot absolventu individuālo sniegumu, apguves rādītājs robežās no 70 līdz 80 procentiem ir arī Elejas vidusskolas un Jelgavas novada Neklātienes vidusskolas beidzējiem.
Jelgavas novada vidusskolu absolventi izvēles centralizētajos eksāmenos priekšroku devuši vēsturei. To kārtojuši 35 procenti absolventu, un labākos rezultātus uzrādījuši Elejas vidusskolēni (57,96 procenti).
Šogad centralizēto eksāmenu fizikā izvēlējās kārtot trīs Līvbērzes vidusskolēni. Lai arī rezultāti nav augsti, novadā tomēr priecājas, ka skolēniem ir interese par šo dabaszinātņu priekšmetu.
Kalnciema pagasta vidusskolas apguves vidējais rādītājs (49,26 procenti) atbilst valsts vidējam rādītājam (49,1 procents). Pārējām skolām tas ir nedaudz zemāks.
Salīdzinot 2016. un 2017. gada centralizēto eksāmenu rezultātus, novadā secina, ka sniegums eksāmenos jāvērtē katras skolas un konkrēto skolēnu kontekstā. Piemēram, angļu un krievu valodā 2017. gada rezultāti Jelgavas novadā ir augstāki nekā 2016. gadā. Savukārt sniegums latviešu valodas eksāmenā vidēji ir zemāks, bet Kalnciema pagasta vidusskolai tas ir augstāks, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Līdzīgi ir arī ar matemātikas eksāmena rezultātiem – piemēram, Vircavas vidusskolas sniegums šogad ir labāks nekā pērn.
Ozolniekos šogad rezultāti labāki
Vērtējot Ozolnieku novada jauniešu sniegumu centralizētajos eksāmenos, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, šogad tas ir uzlabojies, norāda novada pašvaldības pārstāve Evita Kairiša. Valstī vidējais apguves līmenis ir 49,1 procents, bet Ozolnieku vidusskolā tas sasniedz 51,26 procentus (pagājušajā gadā tie bija 45 procenti). Latviešu valodā vidējais rādījums ir 51,8 procenti (pērn – 46,9 procenti), matemātikā – 36,21 procenti (24,4 procenti), angļu valodā – 64,7 procenti. Krievu valodu kārtoja viens skolēns, apguves rādītājs – 47,25 procenti. Procentuāli vislabāk veicies vēsturē (72,98 procenti) – to kārtoja viens skolēns, angļu valodā (64,70 procenti) – to kārtoja visi 18 skolēni. Kopumā centralizētos eksāmenus latviešu valodā, matemātikā un angļu valodā lika 18 skolēni, viens izvēlējās arī krievu valodu. Tāpat pa vienam skolēnam kārtoja ķīmiju, vēsturi un ekonomiku. Informātiku kārtoja pieci, bet ģeogrāfiju – 13 Ozolnieku vidusskolas audzēkņi.
Obligāts eksāmens nemotivē
Ilze Vilkārse, Spīdolas ģimnāzijas direktore
Uzskatām, ka mūsu skolēniem eksāmenos gājis labi, bet rezultāti ir sliktāki nekā pagājušajā gadā. Taču pēc rezultātiem nevar spriest par jauniešu zināšanām. Mēs par to esam runājuši ar kolēģiem. Šīs paaudzes bērni ir citādi, nekā mēs bijām. Rezultāti noteikti ir sliktāki, nekā bērni var uzrādīt. Kāpēc tas tā varētu būt? Matemātikas skolotāji gadu no gada saka – četru stundu eksāmens bez īpašas atpūtas ir absurds un bezjēdzīgi, sevišķi jauniešiem, kuriem tas nav mīļākais priekšmets. Cilvēka organisms un smadzenes saudzē sevi. Bērni jūt – ja viņi ir tīri normāli izpildījuši pirmo daļu, viss būs kārtībā un viņi būs sekmīgi, ja matemātika viņiem nebūs vajadzīga, trešajai daļai viņi nemaz neķeras klāt. Ir ļoti nepieciešama motivācija. Obligāts eksāmens ir nemotivējošs. Līdz ar bērna vērtējumu savu vērtējumu saņem arī skolotājs, bet tas nav objektīvs. Ar bērniem runājām, ka eksāmens nav objektīvs zināšanu novērtējums. Eksāmeniem nav jābūt obligātiem – matemātika jāliek tiem, kam vajag matemātiku, vēsture – kam vajag vēsturi. Tas bija ļoti labs solis, ka svešvalodas pārcēla uz pavasari. Centralizētie eksāmeni kā tādi skolā nav vajadzīgi – tie liedz skolotājiem un bērniem gudri un mērķtiecīgi iet uz zināšanām. Eksāmens, izpratne un zināšanas ne vienmēr ir viens un tas pats. Mēs sen kliedzam, ka nepareiza ir visa sistēma. Ne jau tāpēc, ka uzliks, piemēram, obligātu dabaszinību eksāmenu, zināšanas vairosies. Ir jārada interese par mācīšanos, jāpiesaista fanātiski, harismātiski skolotāji, kas šo interesi var radīt. Tad būs rezultāts.
