Vēl joprojām sabiedrībā valda uzskats, ka sirmgalvim, kas netiek galā ar ikdienišķiem mājas darbiem, jāpārceļas uz dzīvi tā saucamajā nespējnieku namā jeb sociālās aprūpes centrā.
Vēl joprojām sabiedrībā valda uzskats, ka sirmgalvim, kas netiek galā ar ikdienišķiem mājas darbiem, jāpārceļas uz dzīvi tā saucamajā nespējnieku namā jeb sociālās aprūpes centrā. Taču tam pastāv arī alternatīva – cilvēka aprūpe mājās. Tas nozīmē nodrošināt tādus apstākļus, lai viņš pēc iespējas ilgāk varētu dzīvot sev ierastā vidē.
Arī no materiālā viedokļa aprūpe mājās ir krietni vien lētāka par cilvēka uzturēšanās izmaksām pansionātā. Tā personas aprūpe mājās mēnesī Jelgavā izmaksā Ls 8,90, bet uzturēšanās aprūpes centrā – Ls 137. Jāpiebilst, ka sociālā aprūpe mājās ir bezmaksas un izdevumus sedz pašvaldība, bet par dzīvošanu aprūpes centrā vismaz daļa izdevumu jāsedz pašam vai piederīgajiem, ja tādi ir.
Aprūpē vientuļniekus
Jelgavas Domes Sociālo lietu pārvalde aprūpi klienta mājās jelgavniekiem piedāvā jau kopš 1988. gada. Pašlaik piecpadsmit sociālo aprūpētāju gadā apkalpo ap simts jelgavnieku.
Kā pastāstīja Sociālo lietu pārvaldes vecākā speciāliste Larisa Ronzina, aprūpe mājās galvenokārt tiek sniegta gados veciem cilvēkiem un invalīdiem, kuriem nav likumīgu apgādnieku un kuri pašu spēkiem fiziska vai garīga rakstura traucējumu dēļ nav spējīgi par sevi parūpēties. Aprūpe mājās var tikt nodrošināta arī tiem vecajiem cilvēkiem, kuriem ir bērni, bet viņi nav spējīgi par savu māti vai tēvu parūpēties un paši ir krīzes situācijā, piemēram, ir alkoholiķi.
Aprūpe mājās var būt pastāvīga vai arī tiek organizēta uz laiku, ja vajadzīgs palīgs tikai krīzes situācijas pārvarēšanai, piemēram, atveseļošanās periodā pēc smagas slimības.
Ne tikai dzīvokļa kārtošana
Kādus pienākumus veic sociālais aprūpētājs? Tie ir noteikti darba instrukcijā un aptver visai plašu spektru. Ir ikdienas mājas darbi, piemēram, dzīvokļa uzkopšana, palīdzība ēdiena gatavošanā. Otra joma ir tā, ko aprūpētājs dara ārpus klienta dzīvokļa, un ir īpaši nozīmīga, ja cilvēkam ir gūti staigāt. Aprūpētājs nopirks un atgādās pārtikas produktus, medikamentus, sanesīs malku un ūdeni, nodos un saņems veļu no mazgātavas. Svarīgi, ka sociālais aprūpētājs ir klienta starpnieks ar dažādām institūcijām: viņš palīdzēs izpildīt iztikas līdzekļu deklarāciju, nokārtot īres un citus komunālos maksājumus, izsauks ārstu un palīdzēs privatizēt dzīvokli, ja aprūpējamā persona to privatizē uz sava vārda. Aprūpētāja pienākumu loks var arī paplašināties, abām pusēm vienojoties un noslēdzot attiecīgu līgumu.
Jābūt savstarpējai saskaņai
Pirmajos darba gados mājas aprūpi Jelgavā klientam varēja nodrošināt divas reizes nedēļā, tagad tas ir iespējams katru darba dienu, līdz piecām reizēm, saglabājot aprūpētāja 40 stundu darba nedēļu. «Sociālo palīdzību mājās nodrošinām tiem klientiem, kuri nav pilnībā kopjami, personisko aprūpi ir spējīgi veikt pašu spēkiem un kuriem nav nepieciešama pastāvīga uzraudzība. Ko klients pats ir spējīgs izdarīt, tas viņam jādara pašam, mēs palīdzam tajos, kas viņam ir apgrūtinoši,» stāsta L.Ronzina.
Aprūpes darbu veic sociālās aprūpētājas ar pieredzi, vairākām ir vidējā medicīniskā izglītība, tātad viņas labi pārzina cilvēka fizioloģiju un veca cilvēka psiholoģiju.
L.Ronzina: «Mums ir tādi darbinieki, kas aprūpē strādā vairāk nekā desmit gadu. Un, ja visu šo laiku pie klienta nāk viens un tas pats cilvēks, tad, protams, viņu attiecības ir ļoti sirsnīgas, pat ģimeniskas. Nenoliedzu, dažkārt gadās, ka starp aprūpējamo un aprūpētāju ir psiholoģiskā nesaderība, tad mainu aprūpētāju. Svarīgi, lai arī mans darbinieks būtu apmierināts, lai viņam būtu labs garastāvoklis.»
Vidēji viens aprūpētājs dodas pie astoņiem cilvēkiem, taču šī slodze var mainīties atkarībā no tā, cik bieži un kādi pienākumi veicami klienta mājās.
Apzina vecos jelgavniekus
Pavisam nesen pārvaldē ir sākts apzināt jelgavniekus, kuriem ir vairāk nekā astoņdesmit gadu. «Mūsu mērķis nav tas, lai visi gados vecie iedzīvotāji kļūtu par pārvaldes klientiem. Taču mums ir jāzina par tiem, kuriem ar laiku būs vajadzīga palīdzība, lai savlaicīgi sagatavotos šim darbam.
Pašlaik apzināšanas darbu veic septiņas Sarkanā Krusta brīvprātīgās, un skaidrs, ka diviem sirmgalvjus jau tagad ir vajadzīga aprūpe mājās. Ar pašreizējām štata vietām nevaram krasi palielināt aprūpējamo skaitu, taču, kad būsim apzinājušas vecos jelgavniekus un sapratīsim, ka jau pašlaik daudzi jāaprūpē, ceram, ka pašvaldība radīs iespēju palielināt aprūpētāju skaitu,» cer L.Ronzina.
Sociālās pārvaldes speciāliste aicina arī citas sabiedriskas organizācijas sadarboties, lai noskaidrotu šos cilvēkus.
Jaunieši gatavi palīdzēt
Šogad sākusi veidoties sadarbība ar BJC «Junda». Jaunieši un pusaudži labprāt palīdzētu rūpēties par sirmgalvjiem, taču skaidrs arī tas, ka ne visus darbus viņi var veikt. Taču L.Ronzinu priecē, ka šāda vēlme ir. Pagaidām divas jaunietes kādai vecākai kundzei sanes malku dzīvoklī – tas arī bija vienīgais pakalpojums, kas šai sievietei bija vajadzīgs. Iespējams, sākoties aukstajam laikam, arī citiem cienījama vecuma cilvēkiem, pusaudži šādi varēs palīdzēt.
«Pirms Ziemassvētkiem aicinu vairāk padomāt par mūsu vecajiem ļaudīm, arī par tiem, kuriem ir ģimenes. Labi, ka bērni sniedz vecākiem materiālu atbalstu, taču vēl vairāk sirmgalvjiem ir vajadzīgs psiholoģisks atbalsts,» aicina L.Ronzina.
***
Ja jums ir vajadzīga aprūpe mājās
Cilvēkam, kuram nepieciešama palīdzība mājās, jāzvana uz Sociālo lietu pārvaldi pa tālruni 3007523 vai jāatnāk uz turieni pašam un jāizstāsta sava vajadzība. To var izdarīt arī jebkurš cits: kaimiņi, draugi, tuvinieki, medicīnas darbinieki u.tml.
Pie nākamā klienta uz mājām dodas sociālais darbinieks, ja par viņu ziņojusi trešā persona, un izstāsta, ko dara mājas aprūpētājs.
Ja cilvēks nolemj, ka viņam ir vajadzīgs aprūpētājs, viņš to apliecina ar iesniegumu un kopā ar sociālo darbinieku izpilda novērtēšanas karti, pēc kuras tiek noteikts, kāda palīdzība ir vajadzīga.
Vēl nepieciešams ģimenes ārsta atzinums uz speciālas veidlapas (ārstu var izsaukt sociālais darbinieks) un izziņa no Nekustamā īpašumu pārvaldes, kas apliecina to, ka cilvēks dzīvoklī pierakstīs viens pats (arī šo izziņu palīdzēs saņemt aprūpētājs).
Kad formalitātes nokārtotas, pie aprūpējamā uz mājām dodas atbildīgs sociālās pārvaldes darbinieks kopā ar viņa nākamo aprūpētāju. Abi tiek iepazīstināti, un vēlreiz tiek precizēts, kādi pakalpojumi tiks veikti.
