Mainoties sociāli ekonomiskajai situācijai valstī, ir palielinājies ģimeņu skaits ar zemu ienākumu līmeni, bezdarba, alkohola un citām sociālām un ekonomiskām problēmām.
Mainoties sociāli ekonomiskajai situācijai valstī, ir palielinājies ģimeņu skaits ar zemu ienākumu līmeni, bezdarba, alkohola un citām sociālām un ekonomiskām problēmām. Tas neapšaubāmi izraisa paaugstinātu sociālo un psiholoģisko spriedzi. Tā savukārt rada risku ģimeņu pilnvērtīgai funkcionēšanai, un palielinās šķirto laulību īpatsvars.
Pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 1997. gadā šķirtas bija 63 procenti no noslēgto laulību skaita valstī. Palielinās to ģimeņu skaits, kurās bērniem netiek nodrošināta pilnvērtīga aprūpe, aizsardzība un audzināšana. Šīs ģimenes tiek definētas kā sociālā riska jeb nelabvēlīgās ģimenes un ņemtas bāriņtiesu un pagasttiesu uzskaitē. Bērnus tajās uzrauga un kontrolē sociālie darbinieki.
Nereti, ievērojot viņu intereses, aizsargājot viņus no nelabvēlīgiem dzīves apstākļiem, bāriņtiesas pieņem lēmumus par bērnu atņemšanu nelabvēlīgajām ģimenēm. Pēdējo gadu laikā palielinās bērnu skaits, kuri tiek ievietoti ārpusģimenes aprūpes iestādēs. Jelgavas rajonā kopš 1992. gada 1.aprīļa, kad tika dibināts Elejas bērnu nams patversme, tajā ir pabijuši 170 bērni. 81 no tiem ir atgriezies ģimenē, 20 nodoti aizbildnībā vai adoptēti, tātad dzīvo normālā ģimeniskā vidē, bet 10 bērni atkārtoti ievietoti bērnu namā.
Tā kā 1998. gadā vietējām pašvaldībām bija jāmaksā Ls 97 mēnesī par katra no jauna ievietotā bērna uzturēšanu, bet 1999. gadā – pat Ls 125 mēnesī, bērnu ievietošana Elejas bērnu namā patversmē strauji samazinājās. 1997. gadā tajā tika ievietoti 18 bērni, 1998. gadā – tikai četri, bet šogad – tikai viens bērns, lai gan nelabvēlīgo ģimeņu skaits joprojām ir liels. Tas nozīmē, ka pašvaldībām ir jāmeklē alternatīvās metodes, kā strādāt ar ģimenēm, kurās bērniem netiek nodrošināta pietiekama aprūpe. Viena no metodēm ir bērnu atņemšana nelabvēlīgām ģimenēm (ar pagasttiesas lēmumu pārtraucot vecāku varu) un tālāka viņu nodošana aizbildnībā. Aizbildnībā nodoto bērnu skaits kopš 1997. gada Jelgavas rajonā strauji pieaudzis. Pašreiz aizbildnībā ir 172 bērni. Ņemot vērā to, ka bērna intereses labāk tiek aizsargātas ģimeniskā vidē, šai tendencei, manuprāt, ir pozitīva nozīme. Arī valsts atbalsta bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus. Katru mēnesi no Sociālās palīdzības fonda tiek izmaksāti uzturēšanas pabalsti aizbildnībā esošiem bērniem un atlīdzība visiem aizbildņiem par aizbildņa pienākumu pildīšanu.
Jelgavas rajonā 1998. gadā pagasttiesu un bāriņtiesas uzskaitē bija 161 sociālā riska ģimene, kurā aug 468 bērni. Šajās ģimenēs tieši ir apdraudēta bērnu attīstība, veselība vai pat dzīvība. 1998. gadā vecāku vara Jelgavas rajonā pārtraukta 47 personām – 29 tēviem un 18 mātēm (šajās ģimenēs kopā – 39 bērni), bet atjaunota tikai divām ģimenēm – 2 tēviem un 2 mātēm.
1998. gada 20.septembrī Jelgavas rajonā skolu neapmeklēja 30 bērnu vecumā no 7 līdz 15 gadiem. viņi visi ir no sociālā riska ģimenēm. Jelgavas rajona skolu direktoru aptauja, kas tika veikta 1999. gada martā, parādīja, ka skolu mācību gada laikā ilgstoši kavē vēl 38 skolēni. Iemesli – klaiņošana, vecāku bezatbildība, nelabvēlīgā situācija ģimenēs, dažos gadījumos – slimība.
Divpadsmit Jelgavas rajona pagastu sociālie darbinieki analizēja pazīmes, pēc kurām ģimenes var ierindot sociālā riska grupās. Visbiežāk no šādām pazīmēm tiek minēta maznodrošinātība (91 no 113 gadījumiem, kas ir 80,5 procenti). Otrajā vietā – alkoholisms (55 no 113 jeb 48,7 procenti), tālāk – nepietiekama bērnu audzināšana ( 49 no 113 jeb 43,4 procenti) un bērnu atstāšana novārtā (43 no 113 jeb 38,1 procenti). Tiek minētas arī tādas pazīmes kā noziedzība (8), nežēlīga attieksme pret bērniem (3), psihiska slimība (3) un citas.
Raksturojot sociālā riska ģimenes, sociālie darbinieki atzīmē, ka bieži tās ir nepilnas (59 gadījumi jeb 52,2 procenti). No 113 raksturotām sociālā riska ģimenēm 64 (56,6%) ir daudzbērnu ģimenes, kurās aug trīs un vairāk bērnu.
Lai mazinātu to ģimeņu skaitu, kurās var veidoties «funkcionēšanas traucējumi» vai situācija, ka bērns ģimenei jāatņem, ir jāattīsta sociālie pakalpojumi, kas nodrošinātu ģimeņu atbalstīšanu, uzlabotu ģimenes funkcionēšanu, novērstu bērnu izolēšanu no ģimenes un veicinātu ģimeņu atkalapvienošanos. Tas nozīmē, ka pašvaldībai, strādājot pie teritorijas attīstības programmas, jāplāno arī profilaktiskā darba attīstība un pilnveidošana sociālajā sfērā.
Uzsākot sociālā darba pilnveidošanu, vispirms ir jāizvērtē:
3 teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju demogrāfiskā struktūra;
3 ģimeņu ar bērniem skaits pašvaldībā;
3 sociālā riska ģimeņu skaits;
3 skolu neapmeklējošo un no ģimenes izolēto bērnu skaits u.c.
Ir jāizanalizē arī pašreizējie sociālie pakalpojumi, to pieejamība un atbilstība iedzīvotāju vajadzībām. Kad analītiskais posms ir pabeigts, var uzsākt sociālo pakalpojumu tīkla izveidi.
Plānojot jaunus pakalpojumus, ir jānoskaidro, kādai mērķauditorijai tie būs nepieciešami:
3 uzskaitē sastāvošām sociālā riska ģimenēm,
3 bērnu invalīdu ģimenēm,
3 ģimenēm, kurās vecākiem pārtraukta vecāku vara un bērni atrodas patversmē vai nodoti aizbildnībā u.c.
Profilaktiskais un sociālās ārstēšanas darbs ar ģimeni ir viena no svarīgākajām sociālā darba sastāvdaļām. Pašvaldībā šo darbu varētu veikt vai nu viens speciāli sagatavots sociālais darbinieks, vai pat vesela nodaļa, kurā noteikti būtu jāstrādā psihologam.
Sociālā darbinieka, kas strādā ar ģimeni, vai ģimeņu atbalsta nodaļas uzdevumi:
3 vākt datus par ģimenēm ar problēmām, tajā skaitā arī sociālā riska ģimenēm;
3 kopā ar ģimenes locekļiem izstrādāt un realizēt individuālo ģimenes sociālpsiholoģiskās rehabilitācijas plānu;
3 kopā ar bāriņtiesas, pagasttiesas locekļiem regulāri uzraudzīt un apmeklēt sociālā riska ģimenes;
3 konsultēt ģimenes, kuras nonākušas krīzes situācijā;
3 strādāt pie audžuģimeņu un atbalsta ģimeņu štata izveides;
3 atbalsta un pašpalīdzības grupu no brīvprātīgajiem veidošana utt.
Ir vairākas iespējamās darbības formas un pakalpojumu veidi.
Datu bāzes veidošana
Veidojot datu bāzi par ģimenēm ar problēmām un sociālā riska ģimenēm, var izmantot uzskaites lapu vai ģimenes vēsturi, atspoguļojot tajā ģimenes sastāvu, dzīves vietu, darba vai mācību vietu, ģimenes materiālo stāvokli, problēmas, apmeklējumu datus, speciālistu konsultācijas, ģimenes atveseļošanās plānu u.c.
Informēšana
Sociālajam darbiniekam jābūt plašai informācijai par dažādiem jautājumiem, kas ģimenes locekļiem var būt nezināmi vai neskaidri likumdošanas jomā: kur lūgt palīdzību, kā risināt problēmu u.c.
Atbalsta un pašpalīdzības grupas
Tās varētu būt grupas, kuras veidotas uz brīvprātīgas palīdzības principiem vecākiem un bērniem ar vienādām vai līdzīgām problēmām, piemēram, laulības šķiršana, cietsirdība vai vardarbība pret bērniem, daudzbērnu ģimeņu problēmas. Grupu nodarbībās varētu uzaicināt dažādus speciālistus.
Jauno ģimeņu klubiņš
Tas ir interesants brīvā laika pavadīšanas veids, kas ļauj jaunām ģimenēm, tiekoties ar interesantiem cilvēkiem un dažādiem speciālistiem gūt ģimenes dzīves un bērnu audzināšanas pieredzi.
Brīvā laika pavadīšana
Pašvaldības uzdevums – iesaistīties bērnu un jauniešu brīvā laika organizēšanā. Dažādi ārpusskolas pasākumi veicina bērnu un jauniešu brīvā laika lietderīgu pavadīšanu.
Kā redzam, ģimenēm nepieciešama ne tikai sociālā palīdzība, bet arī uz to funkcionēšanas uzlabošanu vērsti pakalpojumi, kuru uzdevums ir preventīvi novērst tās parādības, kas nākotnē varētu izraisīt situācijas, kad ģimenes kļūst par sociālās palīdzības saņēmējiem. Sociālajiem dienestiem laikus jāidentificē tie gadījumi, kas var ģimeni novest pie situācijas, kad bērni tām ir jāatņem un jāievieto aprūpes iestādē. Tas nozīmē, ka jārada virkne sociālo pakalpojumu, kas pieejami visām ģimenēm, lai palīdzētu saglabāt viņu kopību.
Olga Rudaka, Jelgavas rajona Padomes Izglītības pārvaldes bērnu tiesību aizsardzības inspektor
