Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē ražot preces vai sniegt pakalpojumus, lai risinātu kādu sociālo problēmu vai radītu labumu sabiedrībai, nevis uzņēmuma īpašnieki gūtu maksimālu peļņu. Sociālās uzņēmējdarbības veidi, formāti, preces, pakalpojumi var būt ļoti dažādi, sociālie uzņēmumi var būt gan lieli, gan mazi, gan starptautiski, gan lokāli, taču tos visus vieno vēlme radīt augstu sociālo pievienoto vērtību, izmantojot biznesa metodes.
Sociālo uzņēmējdarbību definēt nav viegli – ne Eiropā, ne pasaulē nepastāv vienotas definīcijas vai izpratnes par sociālās uzņēmējdarbības precīzām robežām, bet divi galvenie kritēriji tomēr ir un paliek – uzņēmējdarbība un ar sociālu mērķi.
Kā sociālā uzņēmējdarbība tiek definēta Latvijā?
Sociālā uzņēmējdarbība un sociālais uzņēmums ir nedaudz atšķirīgi jēdzieni. Sociālā uzņēmējdarbība ir plašāks jēdziens un vairāk raksturo procesu, tā nav nekādā veidā tiesiski definēta. Sociālais uzņēmums jau ir konkrēts uzņēmējdarbības veids un tiesisks statuss, kuru var iegūt uzņēmums, kurš izpilda valsts noteiktus kritērijus.
Latvijā sociālais uzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas veic labvēlīgu sociālo ietekmi radošu saimniecisko darbību, piemēram, sociālo pakalpojumu sniegšana, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, izglītības veicināšana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība vai kultūras daudzveidības nodrošināšana, un, izpildot likumā noteiktos kritērijus un nosacījumus, ir ieguvusi sociālā uzņēmuma statusu. Sociālā uzņēmuma statusu var iegūt jau esošas SIA, kas pielāgojušas savu darbību likuma nosacījumiem, vai jaundibinātas SIA, kas dibinātas tieši ar mērķi jau uzreiz kļūt par sociālajiem uzņēmumiem.
Kurš izdomāja sociālo uzņēmējdarbību?
Pirmie sociālie uzņēmumi radās jau sen (piemēram, Lielbritānijā tādi dibināti 19. gadsimta beigās), taču pirmais, kurš definēja sociālo uzņēmējdarbību, bija Muhamads Junuss (Muhammads Yunus), sociālais uzņēmējs no Bangladešas, “Grameen” bankas dibinātājs un Nobela miera prēmijas laureāts. Viņš formulēja septiņus sociālās uzņēmējdarbības principus, kas ir pamatā lielākajai daļai šobrīd Eiropā un pasaulē izmantoto sociālās uzņēmējdarbība definīciju: biznesa mērķis ir nevis maksimāli nopelnīt, bet novērst/risināt nabadzību vai kādu citu sociālu problēmu; finansiāla un ekonomiska ilgtspēja; investori saņem atpakaļ tikai savu ieguldījumu, bez procentiem; kad investīcijas ir atmaksātas, uzņēmuma peļņa tiek izmantota tālākai attīstībai un sociālās problēmas risināšanai; atbildīga attieksme pret vidi; darbaspēks saņem darba tirgum atbilstošu atalgojumu un labākus darba apstākļus… un dara darbu ar prieku!
Kas nav sociālā uzņēmējdarbība
Sociālā uzņēmējdarbība nav tradicionālo uzņēmumu sociālās korporatīvās atbildības aktivitātes. Piemēram, bankas īstenota izglītības programma nav sociālā uzņēmējdarbība, ja vien, protams, tā netiek īstenota un veikta atsevišķa, nodalīta, finansiāli un saturiski neatkarīga uzņēmuma veidā.
Sociālā uzņēmējdarbība nav labdarība, kad kaut kas tiek kādam atdots vai dots bez maksas, par brīvu. To, protams, var darīt, ja tam pamatā ir ilgtspējīgs biznesa modelis, kura ietvaros tiek ģenerēti ienākumi, kas pilnībā vai daļēji sedz labdarības aktivitātes. Sociālā uzņēmējdarbība nav valsts un pašvaldības sociālās palīdzības aktivitātes.
Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija
Lai veicinātu sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, ir izveidota Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija (LSUA), kas apvieno līdzīgi domājošas organizācijas, uzņēmumus un cilvēkus, kas tic, ka sociālajai uzņēmējdarbībai Latvijā ir milzīgs potenciāls, un paši ir gatavi arī piedalīties šīs nozares veidošanā un stiprināšanā. “Sociālo uzņēmējdarbību un ekosistēmu neviens cits mūsu vietā neveidos. Tas ir jādara mums pašiem!” tāds ir LSUA moto.
LSUA dibināta 2015. gada rudenī, un tās pieci dibinātāji ir fonds atvērtai sabiedrībai “Dots”, sabiedrisko pētījumu centrs “Providus”, Latviešu Samariešu apvienība, labdarības veikalu tīkls “Otra elpa”, sociālās uzņēmējdarbības akselerators “New Door”. Tās ir organizācijas, kas pirms tam daudz darījušas sociālās uzņēmējdarbības pētniecībā un aktualizēšanā, kā arī pašas ir sociālās uzņēmējdarbības celmlauži, kas ar savu darbu pierādījušas, ka sociālā uzņēmējdarbība Latvijā ir vajadzīga un iespējama. LSUA šobrīd ir vairāk nekā 100 biedru.
Asociācija darbojas trīs galvenajos virzienos: interešu aizstāvība lokālā, reģionālā un nacionālā līmenī. LSUA piedalījās Sociālā uzņēmuma likuma tapšanā, tās pārstāvis darbojas Labklājības ministrijas sociālo uzņēmumu statusa piešķiršanas komisijā. Tāpat arī LSUA Latvijas mērogā pievērš pašvaldību uzmanību sociālās uzņēmējdarbības iespējām, kā arī piedalījusies sociālās uzņēmējdarbības atbalsta programmas tapšanā. LSUA sadarbojas arī ar citiem reģionāla un nacionāla līmeņa lēmumu pieņēmējiem un rīcībpolitikas veidotājiem, strādā pie biedru kapacitātes uzlabošanas, pieredzes un zināšanu apmaiņas platformas veidošanas, kā arī dažādos veidos palīdz saviem biedriem labāk sasniegt viņu mērķus, nodrošinot kopīgus pasākumus, ātru un efektīvu informācijas apmaiņu, jaunākās ziņas par finanšu un sadarbības iespējām, kā arī konsultāciju atbalstu. Tāpat LSUA apkopo informāciju par biedru piedāvājumu, rīkojot sociālās uzņēmējdarbības tirgu Kalnciema kvartālā un iepazīstinot ar noderīgiem sadarbības partneriem.
LSUA piedalās dažāda līmeņa pasākumos, lai informētu arvien plašāku sabiedrību par sociālās uzņēmējdarbības sniegtajām iespējām. Ir izveidots sociālās uzņēmējdarbības vēstnieku tīkls Latvijas reģionos. Katru gadu tiek rīkots sociālās uzņēmējdarbības forums. LSUA uztur lielāko informācijas avotu latviešu valodā par sociālo uzņēmējdarbību – socialauznemejdarbiba.lv.
Dodas pieredzes apmaiņā uz Jelgavu
Pie Jelgavas sociālajiem uzņēmējiem 10. septembrī viesojās Līvānu pašvaldības pārstāvji. LSUA projektu vadītāja Regita Zeiļa stāsta, ka LSUA kopā ar “British Council” pārstāvniecību Latvijā realizē projektu “Building Resilience and Cooperation: Social Entrepreneurship for Stronger Communities in Latvia”, kurā piedalās Ogres, Līvānu un Rēzeknes pašvaldības. Projekta mērķis ir radīt sociālās uzņēmējdarbības sadarbības un atbalsta sistēmu veidošanas rīkus un izmēģināt tos pašvaldībās, lai tās kopā ar sociālajiem uzņēmumiem radītu efektīvus novada sociālo problēmu risinājumus, iesaistot to īstenošanā arī plašāku sabiedrību. Projekta gaitā notiek dažādas aktivitātes, tajā skaitā Līvānu pieredzes vizīte pie Jelgavas sociālajiem uzņēmējiem – SIA “Barboleta”, sociālā uzņēmuma “Izglītības atbalsta birojs” un biedrības “Tuvu” –, kā arī vēl ar citām aktivitātēm visas Latvijas pašvaldības tiek uzrunātas veicināt sociālo uzņēmējdarbību savās teritorijās. Arī Jelgavas pilsētas pašvaldība ir atsauksies savā teritorijā attīstīt šo uzņēmējdarbības veidu, un drīzumā notiks tikšanās ar LSUA, jo sociālā uzņēmējdarbība ir konkrētu iedzīvotāju problēmu reāls un efektīvs risinājums.
R.Zeiļa uzsver: “Vizītes laikā Jelgavā apmeklēto sociālo uzņēmumu pieredzes stāsti pierādīja, ka šie uzņēmumi ne tikai ikdienā darbojas ar nozīmīgām aktivitātēm, bet sniedz pienesumu arī ilgtermiņā un uzlabo, maina jomu, kurā darbojas, šo uzņēmumu gadījumā – izglītību un labdarību. Šis devums ir īpaši nozīmīgs pašvaldībai, kurā sociālie uzņēmumi darbojas. Pieredzes stāsti atspoguļoja sociālo uzņēmēju realitāti un atklāja, ka apvienot sociālo ietekmi ar uzņēmējdarbību nav vienkārši, tomēr, ja tas izdodas, rezultāts ir iespaidīgs un iedvesmo arī citus darboties. Priecājamies, ka sociālie uzņēmumi iedvesmoja Līvānu novada pašvaldības pārstāvjus, uzņēmējus un organizācijas, kas potenciāli var attīstīties par sociālajiem uzņēmējiem. Pašvaldībām ir īpaša nozīme sociālās uzņēmējdarbības attīstībā, turklāt pastāv vairāki praktiski rīki, kā veicināt attīstību. Pašvaldības noteikti ir ieguvējas, ka sociālie uzņēmumi rodas tieši to teritorijās, jo tie risina vietējos izaicinājumus ilgtermiņā.”
Jelgavnieki gūst pieredzi Ogrē
Savukārt Jelgavas pašvaldības pārstāvji 28. augustā viesojās Ogrē, lai iepazītos ar ogrēniešu pieredzi sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā. Ogres novada pašvaldība 2019. gadā sāka aktivitātes sociālās uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai novadā. Sociālajam uzņēmējam bezatlīdzības lietošanā tika nodotas telpas pašvaldībai piederošajā ēkā Brīvības ielā 18, kur pagājušā gada decembrī sāka darboties kafejnīca “Pie zelta liepas”, kurā nodarbinātas personas ar īpašām vajadzībām.
Pašvaldība nekad nevarēs atrisināt visas sociālās problēmas, lēmumu pieņemšanas process nav ātrs un viegls, cilvēkiem pašiem ir jāiesaistās kopējās dzīves vides uzlabošanā, un tāpēc talkā nāk sociālais uzņēmējs, kurš ar biznesa instrumentiem šīs lietas risina, vienlaikus veidojot pašvaldībai arī ekonomisko pienesumu, attīsta darba vietas utt. Taču te ļoti būtisks aspekts ir pašvaldības atbalsts, pretimnākšana šādiem uzņēmējiem. Sociālā uzņēmuma likums paredz vairākas lietas, kā tieši pašvaldībām ir atļauts atbalstīt sociālos uzņēmumus, piemēram, piešķirot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus vai nododot bezmaksas atlīdzībā ēkas un mantu (šis ir īpaši aktuāli slēgto lauku skolu gadījumā, kur sociālie uzņēmēji var sākt jaunas lietas).
LSUA norāda, ka ir arī dažādi netiešā atbalsta instrumenti, kā pašvaldības var atbalstīt sociālos uzņēmējus. Latvijā nav daudz šādu sadarbības piemēru, bet ir. Piemēram, Ogres novada pašvaldība ir nodevusi bezatlīdzības nomā Krapes pagasta veco skolu jaunai, modernai izglītības iestādei – sociālajam uzņēmumam –, un 1. septembrī bija atklāšana. Vēl labs piemērs ir Cēsu Jaunā skola, kas arī sadarbojas ar pašvaldību, un tieši šī skola ir bijusi par iemeslu tam, ka teju 100 ģimenes ir pārcēlušās uz dzīvi Cēsīs.
Risinājumu meklēs sarunās
Jelgavas pašvaldības Sabiedrības integrācijas pārvaldes speciāliste darbam ar senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Sņežana Zenovjeva apstiprina, ka ir sāktas sarunas ar LSUA un iegūta laba pieredze Ogrē.
“Tur cilvēki ar fiziskām un garīgām problēmām no dienas centriem tiekas ar uzņēmējiem “tējošanā”, un brīvā, nepiespiestā sarunu gaisotnē pie tējas tases uzņēmēji var iepazīt šo cilvēku spējas, bet potenciālie darbinieki – vietu, kur varētu strādāt. Arī Jelgavā ir dienas centri cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri grib strādāt, bet uzņēmējam ir jāsaprot, ko viņi spēj. Ir jāmaina arī domāšana.
No pašvaldības puses vēlamies izveidot mehānismu, kā atbalstīt uzņēmējus, kuriem ir idejas. Tādēļ Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldē 1. oktobrī paredzēts rīkot diskusiju, kur pie viena galda sēstos pašvaldības administrācija, LSUA un iestādes. Notiek darbs pie dokumenta, kādu atbalstu varētu piedāvāt, lai palīdzētu sabiedrībai. Darbs vēl ir sākuma posmā, bet, ikdienā strādājot ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir radušies novērojumi un idejas, ko varētu darīt tālāk, lai šī mūsu sabiedrības daļa nepaliktu malā, bet tiktu iesaistīta,” atklāj S.Zenovjeva.
Viņa vēl piebilst, ka patlaban jelgavniekiem ar īpašām vajadzībām ir iespēja piedalīties dažādos kultūras pasākumos, piemēram, 3. decembrī tiks rīkots Starptautiskajai invalīdu dienai veltīts pasākums “Ar sauli sirdī” Jelgavas 4. vidusskolā, kā arī apmeklēt meistarklases un iegūt pamatprasmes. Darbojas arī Nodarbinātības valsts aģentūras apmācību programma un pieejami sociālā mentora pakalpojumi. Taču speciāliste atgādina, ka ir jāiepazīst, ko cilvēks var, vēlas un cik var izdarīt, jo nostrādāt astoņas stundas, visticamāk, nevarēs, un ar to ir jārēķinās. Ir jāveido dialogs un jāatrod uzņēmēji, kuri vēlētos dot ko vērtīgu sabiedrībai.
