Vakar Jelgavas rajona Padomē uz pirmo tikšanos bija sanākusi Zemgales reģionālās attīstības sociālo lietu darba grupa – sociālo lietu pārstāvji no Jelgavas, Dobeles, Bauskas rajona un Dobeles pilsētas pašvaldības.
Vakar Jelgavas rajona Padomē uz pirmo tikšanos bija sanākusi Zemgales reģionālās attīstības sociālo lietu darba grupa – sociālo lietu pārstāvji no Jelgavas, Dobeles, Bauskas rajona un Dobeles pilsētas pašvaldības.
Tikšanās mērķis bija iepazīstināt vienam otru ar sava rajona sociālās aprūpes iestādēm, lai spriestu, kādas izredzes sociālajā aprūpē varētu būt kopīgas visā reģionā.
Jelgavas rajona pansionātā «Zemgale» šobrīd dzīvo 145 iemītnieki, no kuriem 93 ir guļoši un kopjami cilvēki. Pansionāta lielākā sāpe ir tikt pie sakārtotas apkures sistēmas un salabota jumta. Tam visam nepieciešami līdzekļi. APLAN projekta ietvaros būtu iespējams tos atrast, taču zviedru speciālisti, kas ir Latvijas sadarbības partneri šajā projektā, nebija īsti pārliecināti, vai tas būs lietderīgs solis un vai pansionāts eksistēs arī pēc desmit gadiem. Rajona Padomei tomēr izdevās viņus pārliecināt. Partneri bija aprēķinājuši, ka pansionātam būtu vajadzīgs vismaz 10 tūkstošu latu liels finansējums, tādēļ rajonam tika dots uzdevums veikt izpēti veco ļaužu aprūpes jomā. Jāpiebilst, ka Dobeles rajonā ir viens veco ļaužu pansionāts – sociālās aprūpes centrā «Tērvete» ar 95 vietām –, bet Bauskas rajonā ir divi – Vecumnieku un Codes pagastā – kopskaitā ar 84 vietām. Zaļenieku pagastā pirms gada tika izveidots sociālais dzīvoklis, kurā mitinās desmit vientuļnieku un viens bērns invalīds. Jau nopietni tiek domāts par vēl viena šāda dzīvokļa izveidi, jo gribētāji tur dzīvot ir. Pagasta padomes priekšsēdētājs Ojārs Briedis atzina, ka ir dārgi savus cilvēkus izmitināt lielajā pansionātā un maksāt par viņiem krietnu naudu, bet vairāk par 20 cilvēkiem pagasts nevarēšot izmitināt arī sociālajos dzīvokļos. Līdzīgi ir citos pagastos un rajonos. Taču statistika rāda, ka veco ļaužu skaits aug, un nākotnē tieši lielie pansionāti būs nepieciešami, jo jau tagad tajos brīvu vietu ir ļoti maz.
Katrā rajonā situācija tomēr atšķiras, tādēļ katras pašvaldības «mājas darbs» ir pēc vienotas sistēmas precizēt un apkopot datus par savām sociālās aprūpes iestādēm, lai varētu novērtēt situāciju Zemgales reģionā kopumā un ar to iepazīstināt arī zviedru partnerus.
Nākamā tikšanās Zemgales reģionālās attīstības sociālo lietu darba grupai paredzēta jūnija beigās.