Jelgavas Amatu skolā no 4.janvāra darbojas sociālās korekcijas grupa.
Jelgavas Amatu skolā no 4.janvāra darbojas sociālās korekcijas grupa. Tajā trīs gadu laikā šuvēja arodu un pamatskolas izglītības apliecību varēs iegūt no 14 līdz 17 gadus veci jaunieši, kuriem ir nepabeigta pamatskolas izglītība un skolā bijušas ļoti zemas sekmes. Šobrīd grupā ir sešpadsmit pusaudžu – četri puiši un divpadsmit meitenes. Latvieši un krievi. Ir arī brīvas vietas.
Vēl daudz darāmā. Jāpabeidz remonts, jāsameklē vispārējo priekšmetu skolotāji, taču sākums ir ļoti cerīgs.
Par to, kā šis darbs ir sācies, stāsta Amatu skolas mācību daļas pārzinis Aleksandrs Lazarevs un arodapmācības skolotāja un audzinātāja Inga Zahare.
I.Zahare: – Pilsētā ir pietiekami daudz bērnu, kuri nemācās nevienā skolā. Viņi nav beiguši 9. klasi un «mētājas pa ielām». Te rodas mūsu sabiedrības pagrimums, jaunieši bez izglītības, bez profesijas. Sociālās korekcijas grupa ir kā pēdējais salmiņš, pie kā turēties.
Šiem pusaudžiem parasti ir grūtības ar vispārējo priekšmetu apguvi. Vai pamatskolas programmu viņi varēs apgūt atvieglotā variantā?
I.Zahare: – Pamatskolas programma būs «izstiepta». Trīs gadu laikā jauniešiem jāapgūst 8. un 9. klases kurss. Pamatizglītības priekšmetu stundas sāksies februārī. Sākumā būs tikai dažas, pakāpeniski to skaits palielināsies. Daudziem grupas audzēkņiem nepatīk skola, un, ja mēs sāksim «forsēt», viņi vienkārši nenāks.
Kā bērns var nokļūt grupā?
I.Zahare: – Skolu valdē izskanēja priekšlikums, ka jārada sociālās korekcijas grupas. Pēc tam šī informācija nonāk skolā un pie vecākiem. Ja vecāki piekrīt, bērni tiek šajā skolā.
A.Lazarevs: – Bērni nāk tāpēc, ka jūt – viņus te ciena un respektē. Skolā viņiem parasti ar mācībām neveicas, un viņi klaiņo. Jārada tādi apstākļi, lai pusaudzis būs ieinteresēts nākt. Galvenais, lai viņš apgūtu specialitāti, lai būtu savs kolektīvs. Kad grupā būs divdesmit bērnu, mēs to dalīsim. Mazākai grupai ir lielākas iespējas kaut kur aiziet un aizbraukt.
I. Zahare: – Bērni prasa, vai būs audzināšanas stunda. Jā – atbildu. Bet par ko jūs gribētu runāt? Viņi saka – uz mums tikai bļāva. Jums patika? Nē. Bērni grib, lai ar viņiem vienkārši parunā.
Kāda būs mācību programma?
I.Zahare: – Mācīsim šuvēja specialitāti. Strādāsim roku darbus un mašīndarbus. Šūsim svārkus, bikses, blūzes, kleitas… Bet tas jau būs vēlāk – 2. kursā. Programma ir veidota tā, lai to varētu apgūt palēnināti.
A.Lazarevs: – Pirmajā gadā nedēļā trīs stundas mācīsim matemātiku, divas stundas dzimto valodu un vienu – angļu valodu. Otrajā un trešajā gadā vispārizglītojošo priekšmetu stundu skaits palielināsies. Jaunieši ies praksē. Bērni jutīs, ka viņi kaut ko var, ir vajadzīgi.
Ideāli būtu, ja līdz diviem dienā notiek stundas, pēc tam ir tā saucamā pagarinātā diena. Lai pēcpusdienā ir cits skolotājs, kas aizved uz kino, pamāca darboties ar datoru… Lai līdz pieciem jaunieši ir noslogoti. Svarīgi, ka audzēkņiem ir brīvpusdienas.
Grūtības rada tas, ka bērniem ir dažādi līmeņi vispārizglītojošajos priekšmetos. Arodapmācībai tas netraucē, bet skolas priekšmetos būs grūti.
I.Zahare: – Kad divos nodarbības beidzas, viņi nesteidzas projām. Sēž un velk laiku. Viņiem nav uz kurieni iet. Mājās neviens negaida.
Pārsvarā bērni nāk no nelabvēlīgām ģimenēm. Tēvs vai māte dzer, mātes nav vai arī viņus audzina tikai vecāmāte. Mācību sākumā es palūdzu uzrakstīt par sevi raksturojumu. Tie bija ļoti īsi, jo bērniem ir grūti izteikties, ir mazs vārdu krājums. Šie bērni jau cīnās, cīnās par izdzīvošanu.
A.Lazarevs: – Viņi neredz motivāciju mācībām. Visapkārt ir bezdarbs. Cits bez izglītības saņem vairāk nekā ar to. Sociālās korekcijas grupas ir ļoti laba lieta. Zēniem būtu svarīgi, ja arī Tehniskajā licejā atvērtu līdzīgas arodapmācības grupas.
I.Zahare: – Bērni ir sirsnīgi. Viņiem ir svarīgi, ka pret tevi izturas kā pret līdzīgu, nevis zemāku. Šiem jauniešiem «rokas ir pareizajā vietā», un labs amatnieks visos laikos ir pratis maizi nopelnīt.
