Laikrakstā “Zemgales Ziņas” 19. novembrī 2003. gadā ir publicēts raksts “Vārdi un darbi”, ko sacerējis Edgars Sauka.
Laikrakstā “Zemgales Ziņas” 19. novembrī 2003. gadā ir publicēts raksts “Vārdi un darbi”, ko sacerējis Edgars Sauka. Cilvēks bez neviena apstiprinoša fakta vāvuļo, es neuzsveru, ka raksta, bet tieši vāvuļo, nepamatoti cenšoties nomelnot Jelgavas iedzīvotāju acīs Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju kā vienu no Autobusu parka šoferu streika rīkotājām. Es saprotu E.Saukas žultaino nepatiku pret LSDSP. Nav nekāds brīnums, ka viņam par LSDSP ķengāšanu maksā, es neapgalvoju, bet piemēroju E.Saukas metodi spriešanā. Nav E.Saukam nekādas saprašanas ne par LSDSP, ne par SDS. Pēc viņa rakstītā var saprast, ka pats Autobusu parka valdes loceklis, Sociāldemokrātiskās savienības valdes loceklis Pēteris Salkazanovs sarīkojis, politisku motīvu dzīts, autobusu vadītāju streiku pret sevi. E.Sauka, tiec vispirms galā ar savām smadzenēm un tikai pēc tam raksti un rakstot domā. Ar pilnu atbildību varu teikt, ka LSDSP Jelgavas novada organizācija autobusu šoferu streiku nerīkoja, kaut arī esam pilnīgi viņu pusē.
(Vēstule publicēta, nelabojot ortogrāfijas, interpunkcijas, stila kļūdas.)
Jānis Bērziņš, LSDSP Jelgavas Domes deputāts
***
Cienījamais, Bērziņa kungs!
Pēc jūsu vēstules saņemšanas vēlreiz uzmanīgi pārlasīju pieminēto komentāru 19. novembra “Zemgales Ziņās”. Tomēr nekur neatradu norādi, ka jūsu pārstāvētā organizācija būtu rīkojusi autobusu šoferu neapmierinātības akciju. Tieši otrādi – rakstīju, ka patiesie akcijas režisori joprojām ir palikuši ēnā. Vienīgais, par ko bija runa – vai tie politiskie spēki, kas savās partiju programmās ir rakstījuši vārdus “brīvība”, “vienlīdzība”, “taisnīgums” un “solidaritāte”, pirms streika darīja visu, lai sociālā spriedze ietu mazumā un autobusu šoferiem turpmāk būtu iespējams slēgt izdevīgākus līgumus.
Komentārā bija minēts, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns ir paudis solidaritāti un atbalstu visiem, kas cīnās par savām ekonomiskajām tiesībām. Vienīgi nelāgi iznācis, ka viņa partijas (Sociāldemoktātu savienības) vadītājs Pēteris Salkazanovs ir Autobusu parka valdes priekšsēdētājs. Man nav iemesla apšaubīt P.Salkazanova sociāldemokrāta pārliecību. Tikai acīmredzot tā šoreiz ir nonākusi konfliktā ar viņa kā uzņēmuma vadītāja uzdevumu – nodrošināt sabiedriskā transporta funkcionēšanu, vienlaicīgi veicot ekonomiski pamatotu saimniecisko darbību. Vērojot pašreizējās P.Salkazanova aktivitātes, ir pamats cerēt, ka kļūdas tiks ņemtas vērā un šoferu neapmierinātības pamats likvidēts. Pieņemu, ka, konfliktam briestot, LSDSP bija pietiekami lielas iespējas noorganizēt šoferiem juridiskas konsultācijas, lai palīdzētu viņiem pamatoti izvirzīt savas prasības, ievērojot likumdošanā noteiktās normas, un protestētāji nenonāktu sliktākā situācijā.
Ar cieņu, Edgars Sauka
