Deviņpadsmit Jelgavas sociāldemokrāti pagājušonedēļ vietējās nodaļas kopsapulcē nolēmuši pamest partiju un pievienoties «Saskaņas centram», lai drīzā nākotnē kopā ar citiem kreisajiem spēkiem apvienotos jaunā sociāldemokrātiskā partijā «Saskaņa». Tas, ka LSDSP jau sen nespēj gūt sabiedrības uzticēšanos, ir skaidrs arī viņiem pašiem, tāpēc sabiedroto meklēšana citās partijās neilgi pirms Saeimas vēlēšanām nākamgad ir labi saprotama. Citādi ir ar loģiku un pašu aizgājēju skaidrojumiem. Kā uzsver nu jau bijušais LSDSP vietējās nodaļas aktīvists Ivars Jakovels, aizgājējus neapmierina tas, ka partijas lielā vadība (priekšsēdētājs pašlaik ir viens no kādreizējiem Tautas frontes līderiem Jānis Dinēvičs) nolēmusi draugus meklēt labējās partijās «Jaunais laiks», Pilsoniskā savienība un «Sabiedrība citai politikai» (kura turklāt nemaz tik labēju politiku neaizstāv).To vietā Jelgavas sociāldemokrāti nolēmuši biedroties ar apvienību «Saskaņas centrs», kura vienas partijas līderis ir par valsts apvērsuma mēģinājumu tiesātais Alfrēds Rubiks. Protams, ir ērti aizbildināties ar sabiedrības neaizsargāto slāņu pārstāvēšanu neatkarīgi no viņu etniskās piederības, tomēr naivi domāt, ka politika ir tikai nabago aizstāvēšana.Interesanti arī, ka I.Jakovels visai plaši runā par «Eiropas māsu partiju pieļautajām kļūdām» un nepieciešamību LSDSP no tām mācīties. Viena no kļūdām esot nespēja radīt asociāciju ar sevi kā kreisi centriski domājošo vēlētāju vērtību pārstāvjiem. Te gan jājautā Latvijas sociāldemokrātiem – vai viņu līdzšinējais darbs tādu iespaidu ir radījis? Nē, atmiņā nāk vien tādas lietas kā pedofilijas skandāls un Jānis Ādamsons, Jura Bojāra neveiksmīgā Satversmes rakstīšana, bet nesenākā pagātnē – viņa dēla vērienīgā saimniekošanā Rīgas Domē.
