Turpinājums. Vai pabalstus saņems tikai trūcīgie.
Turpinājums, sākums šā gada 25. februāra numurā.
Vai pabalstus saņems tikai trūcīgie
Jaunais likums paredz iespēju piešķirt vienreizējus pabalstus ārkārtas situācijā, ja stihiskas nelaimes vai kādu iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ cilvēks nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības. Šādus vienreizējus pabalstus paredzēts piešķirt, neizvērtējot personas ienākumus. Pašvaldība ir tiesīga izmaksāt arī citus pabalstus, bet tikai tad, ja tiks apmierināts pieprasījums pēc pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai. Piemēram, daļa pensionāru, kas dzīvo vieni vai atsevišķi no saviem bērniem, saņemot pensiju, izrādās labāk nodrošināti nekā ģimenes ar bērniem, tādēļ viņiem pabalstu pašvaldība piešķirs pēc tam, kad būs sniegusi palīdzību tām ģimenēm, kuru ienākumi ir zemāki par 21 latu uz ģimenes locekli.
Sniegs psihosociālo palīdzību
Līdz šim klientam, kas lūdza sociālo palīdzību, pašvaldības sociālā dienesta darbinieks lūdza aizpildīt ienākumu deklarāciju un izmaksāja pabalstu. Taču neviens ar šo cilvēku nestrādāja, nesniedza psihosociālo palīdzību, nemudināja viņu tikt galā ar savām problēmām. Jaunajā likumā ir akcentēts sociālā darbinieka darbs (tai skaitā psihosociālais) ar ikvienu klientu, kuram nepieciešama palīdzība. Sociālā darbinieka pienākums ir palīdzēt klientam atrisināt vai mazināt sociālās problēmas, attīstot pašas personas resursus un iesaistot citas atbalsta sistēmas. Piemēram, ja klientam vai viņa ģimenei ir veselības problēmas, sociālā darbinieka pienākums ir saistīties ar šīs personas ģimenes ārstu un palīdzēt tās atrisināt. Ja klientam ir darba problēmas, tad sociālā darbinieka pienākums ir palīdzēt kontaktēties ar Nodarbinātības valsts dienestu. Vai arī, piemēram, ja no ieslodzījuma vietas atbrīvotajai personai nav pajumtes un ģimene viņu nevēlas pieņemt atpakaļ, sociālais darbinieks kā starpnieks veiks sarunas ar viņa ģimenes locekļiem, informēs par darba iespējām, pārkvalifikācijas kursiem u.tml. Ja klientam ir alkoholisma, narkomānijas un tamlīdzīgas problēmas, arī tad sociālā darbinieka pienākums ir palīdzēt. Īsi sakot, viņa pienākums ir izanalizēt klienta krīzes situācijas cēloņus un palīdzēt rast izeju.
Klienta tiesības
• Iegūt bezmaksas informāciju no sociālo pakalpojumu sniedzēja par iespējām saņemt sociālos pakalpojumus vai sociālo palīdzību, par to sniegšanas nosacījumiem un kārtību.
• Saņemt bezmaksas konsultācijas no sociālā darba speciālista par sociālo problēmu risināšanu.
• Pieprasīt un saņemt likumā minētos sociālos pakalpojumus (sociālo aprūpi, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus) vai sociālo palīdzību.
• Saņemt pamatotu rakstveida atteikumu, ja ir lēmums sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību klientam nesniegt.
• Likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzēt lēmumu par sociālo pakalpojumu vai sociālās palīdzības sniegšanu.
• Iesniegt Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles inspekcijai sūdzību par sociālo pakalpojumu kvalitāti un klienta tiesību neievērošanu. Līdz šim tādas struktūras, kur iedzīvotājiem vērsties, nebija.
Turpmāk vēl.
