1. janvārī stājās spēkā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, kas būtiski atšķiras no līdzšinējā likuma «Par sociālo palīdzību».
1. janvārī stājās spēkā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, kas būtiski atšķiras no līdzšinējā likuma «Par sociālo palīdzību». Jaunais likums nosaka sociālā darba un sociālo pakalpojumu sniegšanas pamatprincipus – individuāli novērtēt katra klienta vajadzības un resursus un meklēt katrā gadījumā piemērotāko pakalpojumu. Pirmkārt, tiks sniegti tādi pakalpojumi, kas ir maksimāli orientēti uz ģimeniskās vides saglabāšanu. Likums garantē, ka bezpalīdzīgā situācijā nonākušajiem tiks nodrošināta aprūpe mājās, un tikai tad, ja nebūs citas izejas, lems par viņu ievietošanu sociālās aprūpes iestādē.
Četru pabalstu vietā – viens
Jaunais likums līdzšinējo četru pašvaldības sociālo pabalstu vietā paredz vienu – garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai. Līdz šim pašvaldības maksāja apmēram desmit dažādu pabalstu, turklāt katrā pašvaldībā bija atšķirīgi ne tikai to veidi, bet arī piešķiršanas nosacījumi. Tomēr vairumu līdzšinējo pabalstu nesaņēma paši trūcīgākie pašvaldību iedzīvotāji. Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai ir vērsts tieši uz atbalstu visnabadzīgākajiem pašvaldības iedzīvotājiem. Iedzīvotājiem, kuru ienākumu līmenis nepārsniedz 21 latu un kuri ir gatavi paši līdzdarboties savas situācijas uzlabošanā, pēc pieprasījuma tiks izmaksāts pabalsts ienākumu un garantētā minimālā ienākumu (Ls 21) līmeņa starpības apmērā. Piemēram, ja personas ienākumi ir 19 latu mēnesī, tā saņems starpību – 3 latus. Pabalsta piešķiršanas brīdī sociālais darbinieks ar trūcīgo personu vienosies, kādā formā klientam pabalsts tiks piešķirts. Abas puses var nolemt, ka viss pabalsts tiks izmaksāts naudā un persona pati samaksās par pakalpojumiem un iegādāsies nepieciešamās preces vai arī ka sociālās palīdzības dienests samaksās par pakalpojumiem personas vietā, šim nolūkam izlietojot daļu pabalsta vai pat to visu. Pabalsts tiks izmaksāts ne vairāk kā deviņus mēnešus kalendārā gada (12 mēnešu) laikā. Ja persona, kas to saņem, sāk strādāt un ģimenes ienākumi līdz ar to palielinās virs 21 lata, pabalsta izmaksa netiek tūlīt pārtraukta, bet cilvēks to saņem vēl trīs mēnešus samazinātā apmērā. Ja persona, kas pieprasījusi sociālo palīdzību, pēdējo trīs mēnešu laikā būs mainījusi dzīvesvietu, pašvaldība pieprasīs no tās iepriekšējās dzīvesvietas izziņu par saņemto sociālo palīdzību un ņems to vērā, nosakot palīdzības apmēru.
Turpmāk vēl.
