Gadi skrien kā stirnas… Jau pagājuši pieci gadi, kopš ar gandarījumu par paveikto, tomēr negribīgi LLU durvis aiz sevis vēra pirmie Sociālo zinātņu fakultātes maģistri.
Gadi skrien kā stirnas… Jau pagājuši pieci gadi, kopš ar gandarījumu par paveikto, tomēr negribīgi LLU durvis aiz sevis vēra pirmie Sociālo zinātņu fakultātes maģistri. Taču reizi gadā viņi un nākamie fakultātes absolventi atgriežas. Tieši šodien – decembra pirmajā sestdienā.
Sociālo zinātņu fakultāte (SZF) bija vajadzīga. Dzīves ritumā no pašvaldību darbiniekiem sāka prasīt tādas zināšanas, kādu viņiem nebija.
Kā veidojās SZF
“Tad radās doma, ka mēs kaut ko varētu darīt lietas labā, un palēnām tapa jauna studiju programma. Sākumā gan tā nebija tieši saistīta ar socioloģiju, bet gan orientēta uz organizāciju un sabiedrības pārvaldi. Kā pa sviestu vairs negāja ar programmas apstiprināšanu, bet pie mums sāka strādāt cilvēki ar zinātnisko grādu socioloģijā, savukārt pašvaldībās skaidri iezīmējās vajadzība pēc zināšanām par sabiedrību kā veselumu, kā struktūru. Sākumā padomju un domju darbinieki nemācēja socioloģiskā skatījumā strukturēt pagastu iedzīvotājus. Viņu dalījums bija: šā pagasta gala iedzīvotāji un otra daļa vai arī – vīrieši un sievietes. Bet ir taču ilggadējie pagasta iedzīvotāji un ienācēji, kā arī daudzas citas grupas. Tādējādi socioloģija ar organizāciju un sabiedrības pārvaldi saderēja kopā kā roka ar cimdu,” stāsta SZF docente, maģistrantūras studiju programmas vadītāja Maiga Krūzmētra. Gadās, ka pašvaldības vadītājam ir jāpasūta kāds pētījums sociologiem. Pēc studijām SZF viņš saprot, ko tas nozīmē, un, kad pētījuma veicēji atnes materiālus, neprasīs, ko man ar tiem darīt, kā tas bija agrāk.
Aiziet, tik uz priekšu!
Šogad pavasarī izlaidumu svinēja pati pirmā SZF bakalauru “porcija”, jo vispirms tika izveidota tikai maģistrantūras studiju programma. Kāpēc tā? “Pirmkārt, bakalaura pilna laika studiju programma tradicionāli ilgst četrus, nevis divus gadus, kā tas ir maģistrantiem. Otrkārt, bijām iedibinājuši sadarbību ar pašvaldībām un veselu virkni citu institūciju, kas bija ieinteresētas SZF izveidē. Gribējām pārbaudīt, vai studijas, kā saka, “aizies uz praktiķu bāzes”. Viņi jau ir ielēkuši darba sliedēs, un viņiem vairs nav jāstāsta, ko nozīmē pašvaldība, dažādas organizācijas. Īsāk sakot, sākām strādāt ar cilvēkiem, kuru pieredzes koferī vietiņa atstāta tikai teorētiskajām zināšanām. Un tas aizgāja! Tad nospriedām, ka jāveido arī bakalauru studiju programma, saprotot, ka jaunie studenti no prakses vēl ir ļoti tālu. Tagad mūsu uzdevums ir “uzbūvēt” doktora studijas,” nākotnē ieskatās M.Krūzmētra.
Studēt maģistrantūrā SZF nāca un nāks arī citu fakultāšu absolventi. To M.Krūzmētra vērtē pozitīvi, jo, piemēram, augstākā ekonomiskā vai juridiskā izglītība plus SZF maģistrantūra ir lielisks visas dzīves garumā izgaršojams zināšanu kokteilis.
Studenti no malu malām
Un patiešām, daudzi SZF maģistri strādā pašvaldībās Latvijas malu maliņās. Fakultātes mācībspēki neslēpj lepnumu par saviem bijušajiem un pašreizējiem audzēkņiem. Viņu vidū ir Jelgavas rajona Padomes darbinieki, Līvbērzes pagasta priekšsēdētāja, Viesītes pilsētas Domes priekšsēdētājs, Ludzas rajona Padomes priekšsēdētājs, bijušais Kandavas Domes priekšsēdētājs un citi pašvaldību vadītāji, kā arī darbinieki. Nāk Zemkopības ministrijas, skolu, muitas, Pārtikas un veterinārā dienesta darbinieki, bijuši arī ministri. M.Krūzmētra vēlreiz uzsver, ka maģistrantu vidū daudziem bijusi liela, ļoti dažāda praktiskās pieredzes nasta. “Godīgi atzīšos, ar “neklātniekiem” strādāt ir interesantāk. No viņiem jebkurš mācībspēks var iegūt praktiskas zināšanas par kādu iestādi. Nevaru taču apbraukāt visas organizācijas, bet par tām dzirdu auditorijā. Vesela kaudze informācijas, ko vēlāk varu izmantot! Starp citu, viņiem grūtības sagādā teoriju savienot ar praksi, savukārt pilna laika studiju nodaļas audzēkņiem ar praktisko ir tā grūtāk,” zina stāstīt M.Krūzmētra.
Iet līdzi laikam
Jau vairāki maģistranti no citām fakultātēm pārdomājuši, kādas zināšanas viņiem vairāk vajadzīgas, un pārnākuši uz SZF. Otrādi gan neesot bijis. Tiesa, ir studenti, kas aiziet prom pavisam. Tas notiek vairāk praktisku apsvērumu dēļ – nekādi nevar apvienot darbu ar mācībām vai arī ģimenes apstākļu dēļ. Retais atzīst, ka studijas SZF ir par grūtu. Dažus aizbiedējusi augstākā matemātika.
Milzum liels gandarījums ir mācībspēkiem, ja apkārtējie apliecina viņu darba lietderību, uzteicot bijušo audzēkņu sagatavotību. SZF pasniedzējiem tā ir bijis vairākkārt. Vairs nav nekādu šaubu par SZF studiju programmu kvalitāti. “Kopš 1996. gada nepārtraukti studiju programmā izdarām izmaiņas, sekojot līdzi laikam. Arī akreditācijas nosacījumi liek sešu gadu laikā izmainīt trešdaļu mācību priekšmetu. Ja to nedarīsim, uzskatīs, ka fakultāte neattīstās. Tā visu laiku lauzām galvas… Toties SZF studiju programmas ir akreditētas uz sešiem gadiem,” klāsta M.Krūzmētra.
Maģistru salidojums
Šodien saskanīgais SZF mācībspēku kolektīvs gatavojas uzņemt pulku ciemiņu. Pēc trīs gadiņus vecas absolventu ierosinātas tradīcijas katru gadu decembra pirmajā sestdienā tiek organizēts salidojums visiem SZF maģistrantūras bijušajiem un pašreizējiem audzēkņiem. “Pērn, lai nevajadzētu visiem vēstules sūtīt un aicināt uz tikšanos, norunājām, ka sanāksim kopā mazliet pirms Ziemassvētkiem un pēc sesijas – decembra pirmajā sestdienā,” pastāsta M.Krūzmētra.
Šogad turpināsies SZF maģistru aptauja, lai noskaidrotu viņu profesionālo virzību. “Interesanti, kur viņi izmanto fakultātē iegūtās zināšanas,” teic M.Krūzmētra.
Šā gada salidojumā absolventiem būs iespēja atsaukt atmiņā raibos studiju gadus, apskatot fotogrāfijās iemūžinātus svarīgākos mirkļus. Protams, būs svinīgas uzrunas, īpašu pārsteigumu – atcerēties, kā tas toreiz bija sēdēt nodarbībās skolas solā, – sagādājusi Krūzmētras kundze. Absolventi no tālākiem Latvijas rajoniem droši vien jau ir ceļā uz savu mīļo universitāti.
***
Atmiņas par savu fakultāti
Janīna Mināte, LLU Lietvedības daļas vadītāja, 2000. gadā LLU Sociālo zinātņu fakultātē aizstāvēja maģistra darbu “Lietvedība – pārvaldes darba elements”:
Par fakultāti, saviem bijušajiem kursa biedriem, mācību programmu un pasniedzējiem man ir visjaukākās atmiņas. Atceros, ka mēs, mūsu kurss, mācījāmies zināšanu, nevis diploma dēļ. Kad studēju, fakultāte bija nesen izveidota, vēl piedzīvojām pilnveidošanas grūtības un studiju programmas pieslīpēšanu, taču neko sliktu nevaru teikt.
Edīte Bišere, Informācijas aģentūras inspektore, 2002. gadā LLU Sociālo zinātņu fakultātē aizstāvēja maģistra darbu “Pašvaldības loma uzņēmējdarbības attīstībā Jelgavā”:
Pavisam īsi sakot, atmiņas ir skaistas! Esmu studējusi trīs reizes un varu teikt, ka SZF iegūtās zināšanas ir ļoti vērtīgas. Atšķirībā no pirmās augstskolas te apguvu humanitāros priekšmetus. Vienīgais – varēja klāt būt vēl kāds priekšmets par jurisprudenci. Taču lekciju klāsts tāpat bija bagātīgs, kā arī vienreizējs pasniedzēju kolektīvs. Prasiet vēl kādam no mūsu kursa, visi noteikti sacīs labus vārdus.
Anna Liscova, Jelgavas Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja, 2003. gadā LLU Sociālo zinātņu fakultātē aizstāvēja maģistra darbu “Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra loma grāmatvedības uzskaites sistēmas ieviešanā laukos”:
Tikai pozitīvas atsauksmes! Studiju programma pilnībā apmierināja, izveidojās labs kontakts ar pasniedzējiem, kas prot saliedēt auditoriju.
