Lai tiktu pie kāda sociālā pabalsta, vairākās pašvaldībās to saņēmējiem ar sociālo darbinieku jāslēdz vienošanās par līdzdarbības pienākumiem – parasti konkrētām darbībām gan savu apstākļu uzlabošanā, gan pašvaldības labā. Tā tas ir Jelgavas novadā. Pilsētā līgums attiecas vien uz garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmējiem, taču gaidāmie Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumi paredz, ka turpmāk pašvaldības pabalsti būs jāatstrādā bez izņēmuma visiem sociālā dienesta klientiem.
Jau sen pagājuši laiki, kad personai pašvaldības sociālais pabalsts bija jāatstrādā. Šī norma pirms vairākiem gadiem tika atcelta pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas. Pašlaik vien ES finansētie «simtlatnieki» stipendiju nopelna paši, pārējiem dažādi sociālie pabalsti nāk bez īpašas piepūles. Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne neslēpj, ka cilvēki izlaidušies un pieraduši, ka nauda viegli nāk – pabalstu viņi saņem, tikai aizpildot sociālajā dienestā deklarāciju.Negrib strādāt«Cilvēki apjautuši, ka vieglāk ir nedarīt neko un sociālā palīdzība nāks tāpat, jo pēc likuma viņiem tā pienākas! Mūsu pārvaldē izveidotas desmit stipendiātu prakses vietas, taču problēmas tās nokomplektēt ar cilvēkiem, kas cītīgi un regulāri strādātu,» atzīst pārvaldes vadītāja. Viņa stāsta, ka klientu vidū ir arī vīrieši, kas pirms pāris gadiem, strādājot celtniecībā, pelnīja vairāk nekā 1000 latu, bet tagad, palikuši bez darba, prasot pabalstus. «Viņiem ir darba pieredze un spēks strādāt, bet darba ņēmējs sola maksāt minimālo algu. Cilvēks izrēķina, ka izdevīgāk ir saņemt pabalstu un kaut kur piestrādāt, savukārt celtniecības firmas skandina, ka nav kas strādā,» sašutusi R.Stūrāne. Viņa piebilst, ka šādi netieši tiekot atbalstīta arī nelegālā nodarbinātība. Sociālās pārvaldes vadītāja atzīst, ka likuma izmaiņas liktu cilvēkiem sarosīties, tikai kādam tas būs papildu pienākums uzraudzīt, lai līgumā noteikto līdzdarbošanos personas arī pildītu. Vairāk palīdzēt ģimenēm ar bērniemJelgavas novada Sociālais dienests jau tagad paredzējis vairākus pabalstu veidus, piemēram, par bezmaksas ēdināšanu vai līdzekļiem skolas lietu iegādei, par kuriem personai jāslēdz līgums ar sociālo darbinieku un jāvienojas, kā tie tiks atstrādāti. «Mūsu klientu loks ir ļoti atšķirīgs un, piemēram, māmiņai ar mazu bērnu nebūs jāgrābj lapas vai jāpļauj zāle, bet jālīdzdarbojas citādi, piemēram, jāved regulāri bērns pie ārsta, jāmeklē darba iespējas un tamlīdzīgi. Galvenais ir cilvēkam būt aktīvam un darboties, lai savu problēmu risinātu. Parasti sociālais darbinieks ar klientu vienojas par līdzdarbošanās veidu un to arī iekļauj līgumā,» skaidro Jelgavas novada Sociālā dienesta vadītāja Ilze Āna. Viņa piebilst, ka pašlaik novadā tiekot domāts, kā veidot nākamā gada sociālo budžetu, iespējams, veidot jaunas mērķgrupas, pamainot pabalstu veidus un prasības attiecībā uz to saņēmējiem. Kristīnes Folkmanes ģimenes vidējie ikmēneša ienākumi ir 350 latu, ko veido vīra alga, valsts pabalsts par pieciem bērniem un pašvaldības 70 latu kurināmā iegādei. No ģimenei piešķirtā GMI pabalsta Kristīne apmaksā pusdienas skolā un bērnudārzā. Viņa rāda noslēgto līgumu par līdzdarbības pienākumu veikšanu – papildus rūpēm par bērniem un palīdzību audzinātājām Kristīne kopj pie skolas apstādījumus un uztur kārtībā pagasta celiņus. «No darba nebaidos, un sirds ir mierīgāka, ja pabalstus varu atstrādāt. Ņemt tāpat vien man būtu kauns. Manuprāt, visiem vajadzētu likt tos atstrādāt, jo vienmēr atradīsies, ko darīt. Kaut vai tīrīt Zaļenieku aizaugušo parku,» viņa domā. Daudziem pabalsti nākot pārāk viegli un nauda tiekot pasniegta kā uz paplātes. Viņasprāt, lielāka sociālā palīdzība pašvaldībai būtu jāsniedz ģimenēm ar bērniem. «Daudzbērnu ģimenēm vajadzētu atmaksāt ēšanu skolā, un tas jau būtu daudz. Laukos vēl var iztikt, jo ir savs dārzs, vecāki, kas palīdz. Pilsētā mēs noteikti neizdzīvotu,» prāto Kristīne.
