Kaut arī jautājums par Kalnciema iedzīvotāju Valentīnas Rudenko ģimenes uzbūvēto mazēku, kas netraucē nevienam kaimiņam, taču atrodas Lielupes applūstošajā teritorijā, vairākkārt aprakstīts laikrakstā, skatīts pašvaldībā un pat Augstākajā tiesā, lūdzu Jelgavas novada domi pie tā atgriezties vēlreiz.
Nevienam problēmā iesaistītajam nav šaubu, ka bez būvatļaujas mājas būvēt nedrīkst. Tomēr, manuprāt, pašvaldība (neba Augstākā tiesa) ir tiesīga pieņemt jaunu lēmumu, kas problēmu atrisinātu ar cilvēcīgu kompromisu. Proti, no vienas puses – Rudenko ģimenei jānovāc agrāk iecerētās mājas būvlaukums. Bet no otras – pašvaldība neķertos klāt līdzās jau tapušajai 24 kvadrātmetru pirtiņai, ko, manuprāt, pie labas gribas var kvalificēt kā mazēku, kuras būvēšanai atļauja nav nepieciešama.
Pašvaldības nolīgtā demontāžas firma «Vuk» nespēj izpildīt līdzšinējo domes lēmumu (tas prasa pārvērst būvgružos būvi), jo Rudenko ģimene šo vietu vienkārši neatstāj. Viņi apzinās savu vainu, ir samaksājuši naudas sodus. Taču beidzamais sods – vismaz piecu tūkstošu eiro vērtas, pašu rokām celtas mazēkas nopostīšana – tiem nav pieņemams.
Ja kāds izdara vidēji smagu noziegumu, piemēram, zog, tīši samaina zīdaini vai uztur bordeli, tad saskaņā ar Krimināllikumu naudas sods var nepārsniegt trīs tūkstošus eiro. Iznāk, ka Rudenko ir sodīta bargāk. Diemžēl daudz ir nelikumīgo būvētāju, arī pats reiz, nepienācīgi kārtojot attiecības ar Jelgavas Būvvaldi, esmu maksājis sodu. Taču Rudenko atšķirībā no daudziem gāja ar domi tiesāties. Ļaudis runā, ka tieši tas viņus ir padarījis par peramajiem zēniem. Bet vai tiešām tautas varai jābūt vientiesīgiem pērējiem? Rudenko par savu neapdomību ir jau sodīti ne tikai ar naudu, bet arī ar pusmūža cilvēkiem nesamērīgo stresu piecu gadu garumā, kad jāsatraucas, vai atkal nenāk viņu namiņa jaucēji.
