Šodien Domes ārkārtas sēdē tiks spriests par projekta «Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstība» īstenošanu mūsu pilsētā.
Šodien Domes ārkārtas sēdē tiks spriests par projekta «Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas attīstība» īstenošanu mūsu pilsētā.
Kā informē Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības uzņēmuma (ŪKSU) direktors Jānis Laizāns, situācija ūdensapgādē jau pašreiz ir kritiska, jo dīķeris pāri Lielupei un Driksai ir kalpojis jau desmit gadu, kas ir maksimālais tērauda cauruļu ekspluatācijas laiks. Ja korozijas rezultātā caurulēs paradīsies caurumi, tad jebkurā brīdī var atkārtoties 1989. gada situācija, kad namu augšējos stāvos netika padots ūdens.
Projekta sagatavošana norisinājusies vairāk nekā gadu. Tajā piedalās Vides un reģionālās attīstības ministrija, Finansu ministrija, Jelgavas Dome un Jelgavas ŪKSU, izvērtējot visas iespējamās nianses. priekšprojekta izpēti veica Holandes konsultantfirma «TEBODIN».
plānots, ka Jelgavas ūdensvada un kanalizācijas saimniecības sistēmas rekonstrukcijā tiks ieguldīti 11,16 miljoni latu. Šī naudas summa ir jāapgūst laikā no 2000. līdz 2003. gadam.
Projektu īstenojot, izvirzītas šādas prioritātes:
Tīklu modelēšana – ūdensvada un kanalizācijas tīklu vājāko (bīstamāko) vietu noteikšana. Tas jādara steidzamā kārtā nākamā gada laikā.
Kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un paplašināšana – kanalizācijas pārslēgumi, lai visus Jelgavas centra rajona notekūdeņus novadītu uz attīrīšanas iekārtām. Šim nolūkam paredzēts izdalīt 2,9 miljonus latu.
ūdensvada atjaunošana, paplašināšana un pārvada izbūve – šim nolūkam tiks izdalīts 4,1 miljons latu, kurus izlietos ūdens kvalitātes uzlabošanai, esošo vadu skalošanai, mazgāšanai un tīrīšanai.
Pārsūknēšanas stacijas rekonstrukcija, uzstādot jauna tipa sūkņus. Pašreiz Jelgavā ir 9 pārsūknēšanas stacijas, un to rekonstrukcijas rezultātā tiks panākta ļoti liela elektroenerģijas ekonomija.
Bioloģisko attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija. Pašreiz tās ir kritiskā stāvoklī, jo ir nostrādājušas jau 16 gadus bez kapitālieguldījumiem. Tās būvētas vēl padomju laikā, izmantojot parastās tērauda caurules, kuras ir pakļautas korozijai, arī betona konstrukcijas ir ļoti nolietojušās. Paredzēts arī rekonstruēt mehānisko attīrīšanas iekārtu daļu, t.i. ievadmezglus, smilšķērājus, metāla sietus, pārbūvēs aerotvertnes.
No kopējā projekta finansējuma – 11,16 miljoniem latu – 75 procenti ir dāvinājums. Tas nozīmē, ka pozitīva Domes lēmuma gadījumā pilsētas ūdensvada un kanalizācijas sistēmas uzlabošanai tiks uzdāvināti 7,44 miljoni latu. Projekta finansēšanā nepiedalīsies ne valsts, ne pašvaldība. Atlikušie 25 procenti ir jāsedz Jelgavas ŪKSU no uzņēmuma līdzekļiem. Puse no šīs summas – 1 miljons 860 tūkstoši latu – būs kredīts, kas jāsāk atmaksāt pēc 2010. gada. Savukārt otra tikpat liela summa tiks iekļauta ūdens tarifā. Tas nozīmē, ka no 2000. gada 1. janvāra viena kubikmetra ūdens cena palielināsies par 4 santīmiem un arī kanalizācijas cena palielināsies par 4 santīmiem. Nemainīga paliks pieslēguma maksa – 1,42 lati.
Uzņēmumā ir izdarīti aprēķini, ka, ceļot samaksu par 8 santīmiem (0,33 lati par kubikmetru), ja ūdens patēriņš paliek līdzšinējais, no uzņēmuma līdzekļiem tiks nodrošināta projekta finansēšanai nepieciešamā summa – 465 tūkstoši latu gadā.
Ja Jelgavas Dome piekritīs piedalīties projekta īstenošanā, tad jau 7. septembrī ŪKSU direktors Jānis Laizāns un pašvaldības izpilddirektors Jurijs Strods dosies uz Briseli, lai parakstītu vienošanos Eiropas Komisijā.
