Šodien LLU notiek rektora ārkārtas vēlēšanas. Konventa – augstskolas augstākās lēmējinstitūcijas – 268 locekļiem jāizvēlas viena no divām kandidatūrām – Juris Skujāns vai Kaspars Vārtukapteinis.
Šodien LLU notiek rektora ārkārtas vēlēšanas. Konventa – augstskolas augstākās lēmējinstitūcijas – 268 locekļiem jāizvēlas viena no divām kandidatūrām – Juris Skujāns vai Kaspars Vārtukapteinis. Abi ir profesori, pirmais turklāt vēl mācību prorektors, tagadējais rektora vietas izpildītājs, bet otrais – Tehniskās fakultātes dekāns.
Dažas dienas iepriekš LLU aulā notika priekšvēlēšanu sapulce, kurā abi rektora kandidāti izklāstīja augstskolas tālākās vadības redzējumu. Nevarētu teikt, ka šis pasākums izraisīja masveida interesi studentu, mācībspēku un darbinieku vidū, tomēr aulā varēja manīt gan fakultāšu dekānus, gan katedru vadītājus. Priekšvēlēšanu sapulcē piedalījās arī pilsētas mērs Andris Rāviņš.
Pēc “Ziņu” aptaujāto universitātes pārstāvju atzinuma, abu rektora kandidātu augstskolas nākotnes redzējums ir visai līdzīgs. To varēja manīt arī sapulcē. Abi pretendenti viens otru papildināja, kad tika runāts par LLU misiju veidot intelektuālo bāzi Latvijā, īpaši lauku ilgtspējīgai attīstībai, vai arī par to, ka augstskolas kolektīvs ir ar lielu radošu potenciālu, savstarpēji labvēlīgs un darbīgs. Atslēgas vārdi kandidātu piedāvātajās vadības rīcības programmās bija: augstākās izglītības kvalitātes un zinātnisko pētījumu efektivitātes nodrošināšana; ražīga darbība gan Zemgalē, gan nacionālā mērogā, gan arī atpazīstamība ES; augstskolas mācībspēku atjaunošana, uzlabojot jauno pasniedzēju darba samaksu; ES līdzekļu piesaiste materiālās bāzes uzlabošanā, kā arī vairāki citi. Pamatā tie fiksēti vēl iepriekšējā rektora nelaiķa Pētera Bušmaņa laikā 2003. gada nogalē pieņemtajā LLU attīstības stratēģiskajā plānā, kas gatavots ar perspektīvu līdz 2011. gadam.
Sapulces noslēgumā klātesošie uzdeva vairākus jautājumus. Piemēram, docents Viktors Valainis jautāja, vai abi kandidāti ir apmierināti ar augstskolas pašreizējās vadības komandas darbu. Uz to J.Skujāns atbildēja pozitīvi, arī K.Vārtukapteinis nebija noskaņots uz īpašām komandas sastāva izmaiņām. Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne profesore Daina Kārkliņa vaicāja par mācību spēku kvalifikācijas celšanas sistēmu, viņu iespējām stažēties ārzemēs. Abi kandidāti to atzina par svarīgu lietu. J.Skujāns gan mazliet ironiski piebilda, ka ne viens vien LLU doktorands, stažējoties ārzemēs, tur arī palicis. Tomēr sadarbība ar rietumu partneriem, kā arī uzņēmējiem pašu mājās noteikti jāizvērš.
Abi rektora kandidāti runāja arī par valsts politiku. Viņi iestājās par grozījumiem Augstskolu likumā. To rezultātā universitātes saimniecības ēkas nonāktu augstskolas īpašumā (nevis valdījumā, kā tas ir līdz šim). Tas būtu svarīgs līdzekļu iegūšanas pamats, kas jo īpaši nozīmīgi ir laikā, kad valsts finansējuma daļa LLU budžetā samazinās.
Noklausoties abu rektora amata kandidātu uzstāšanos, pilsētas Domes priekšsēdētājs A.Rāviņš “Ziņām” teica: “Domāju, ka ļoti grūti kādu kandidātu īpaši izcelt, jo abi ir ļoti cienījami, universitātē pazīstami cilvēki. Protams, arī pilsētai LLU pirmās personas vēlēšanas ir ļoti svarīgas. Kā sapratu, abi kandidāti iestājas par ciešāku sadarbību ar pilsētu.”
Prognozēt šo vēlēšanu rezultātu šķiet samērā viegli, jo mācību prorektoru J.Skujānu par rektora kandidātu izvirzīja piecas fakultātes, bet K.Vārtukapteini – viena. Ļoti iespējams, ka šo fakultāšu Konventa locekļi par savu izvirzīto kandidatūru arī balsos. Zināmu iespaidu uz vēlēšanu rezultātu varētu atstāt LLU lielākā – Ekonomikas – fakultāte. Viņi kā rektora kandidāti bija izvirzījuši profesori Baibu Rivžu, kas savu kandidatūru atsauca, jo startē Eiroparlamenta vēlēšanās.
Jāpiebilst, ka rektora vēlēšanas beidzamajos divdesmit gados LLU notiek piekto reizi. Divreiz šajā amatā (no 1992. līdz 2002. gadam) tika ievēlēts profesors Voldemārs Strīķis. LLU ir slavena ar to, ka 1986. gadā “perestroikas” garā tur notika pirmās rektora vēlēšanas visā toreizējā padomju impērijā. Par rektoru tad ievēlēja Dārzkopības katedras vadītāju profesoru Imantu Gronski. Padomju laikā rektorus nevēlēja, bet gan, saskaņojot ar kompartiju, norīkoja “no augšas”. Interesanti, ka pēc 1986. gada rektora amatā tika ievēlēti agrākie mācību prorektori, kuriem jau bija zināma pieredze augstskolas vadības darbā.
***
Kaspars Vārtukapteinis
Dzimis 1951. gadā Alūksnes rajona Jaunlaicenes ciema Jerumos. 1966. gadā beidzis Gaujienas vidusskolu. 1974. gadā absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāti. Studiju laikā Jelgavā, dejojot “Kalvē”, K.Vārtukapteinis iepazinās ar savu nākamo sievu Rasmu, ar kuru kopā izaudzināti četri bērni. Divi par savu augstskolu izvēlējās LLU. 1984. gadā K.Vārtukapteinis ieguva tehnisko zinātņu kandidāta, bet 1992. gadā – inženierzinātņu doktora grādu. Par profesoru savā fakultātē ievēlēts 2001. gadā. Dekāns kopš 1996. gada. Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (kopš 2000. gada), Latvijas Transporta attīstības un izglītības asociācijas prezidija loceklis (kopš 1996. gada). Kopš 1995. gada Latvijas Lauksaimniecības inženieru biedrības prezidents. Viņam ir arī vairāki citi svarīgi sabiedriskie amati. Pārvalda krievu, vācu, angļu un franču valodu. Apbalvojumi: LR Ministru kabineta Atzinības raksts 1999. gadā, 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme 2000. gadā.
Juris Skujāns
Dzimis 1952. gadā Rīgā. Beidzis Jelgavas 2. vidusskolu (1971. gadā) un Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultāti (1976. gadā). Tūlīt J.Skujāns sāka strādāt LLU (tolaik LLA) Būvniecības katedrā par asistentu. No 1980. gada bija vecākais pasniedzējs. 1987. gadā ieguva tehnisko zinātņu kandidāta, bet 1993. gadā – inženierzinātņu doktora grādu. Profesors kopš 1998. gada. LLU mācību prorektors no 2002. gada. Darbojoties augstskolas un Lauku inženieru fakultātes vadībā, sekmējis kontaktus ar kolēģiem Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Vācijā, Polijā, Spānijā, Holandē, kā arī Lietuvā un Igaunijā. Viens no ainavu arhitektūras un plānošanas specialitātes izveidotājiem. Latvijas Būvniecības padomes loceklis, Zemkopības ministrijas valsts subsīdiju lauksaimniecības attīstībai piešķiršanas komisijas loceklis un citu profesionālo un sabiedrisko organizāciju dalībnieks. Ģimenē izaudzinātas divas meitas. Daiga studē LLU maģistratūrā ekonomiku, Andra – LLU doktorantūrā ainavu arhitektūru. Daigai pašai ir divi bērni.
