10. augusts ir Labrenča diena, kad mūsu senči savu ikdienu iekrāsoja raibākās krāsās, ievērojot dažādus padomus un ticējumus.
10. augusts ir Labrenča diena, kad mūsu senči savu ikdienu iekrāsoja raibākās krāsās, ievērojot dažādus padomus un ticējumus.
Šajā dienā nekurināja uguni, ļaujot Uguns mātei atpūsties, tādēļ to dēvēja par Uguns dienu. Dažviet Labrenča dienā sāka sēt rudzus, citur plūkt linus vai novākt kartupeļus. Cūkas vairs netika dzītas ganos, bet gan liktas aizgaldā. Labrencis ir arī kazu kaujamā diena.
10. augustā cirstajiem kokiem neauga atvases, un pļautā vai plūktā zāle neatauga, tādēļ šajā dienā tika nīcinātas nezāles un nederīgie koki.
Labību sāka kult tūliņ pēc Labrenča, ja kūla pirms tam, tad vienīgi ar dienasgaismu, bez uguns.
Laba apiņu raža nākamgad gaidāma, ja šajā dienā kaut tik ilgi spīd saule, kamēr zirgam var mugurā uzlēkt.
