Pirmie no baltiešiem savu neatkarības ceļu iesāka lietuvieši.
Pirmie no baltiešiem savu neatkarības ceļu iesāka lietuvieši.
Tas notika Viļņā, kur sanāca Lietuvas Tautas padome, lai pasludinātu neatkarīgu un brīvu valsti ar galvaspilsētu Viļņu. Tika parakstīts un publicēts paziņojums par to, ka Lietuvas Padome kā vienīgā lietuvju tautas pārstāvība, pamatodamās uz tautu pašnoteikšanās tiesībām un Viļņas konferences 1917. gada lēmumiem, deklarē, ka atjauno neatkarīgu, uz demokrātiskiem pamatiem iekārtotu Lietuvas valsti ar galvaspilsētu Viļņu un šo valsti atbrīvo no visām saitēm, kas tai bijušas ar citām valstīm.
Un tā, 1918. gada 16. februārī Lietuva pirmā no Baltijas valstīm pasludināja savu neatkarību.
Interesanti, ka neatkarīgās Lietuvas pirmo valstsvīru biogrāfijās ir ierakstīts arī mūsu pilsētas vārds. Līdzšinējos Jelgavas kultūrvēstures avotos ir minēts, ka kaimiņvalsts prezidents Antans Smetona, kas valsti vadīja no 1919. gada 4. aprīļa līdz 1920. gada 19. jūnijam un no 1926. gada 12. oktobra līdz 1940. gada 15. jūnijam, ir mācījies Jelgavas ģimnāzijā.
Tajā viņš iestājies 1893. gadā un skolas gados aktīvi darbojies ģimnāzijas skolotāja, vēlāk pazīstamā lietuviešu valodnieka Jona Jablonska vadītajā nacionālajā skolēnu biedrībā «Kūdikos».
Kopā ar A. Smetonu tai tālajā 1918. gada 16. februārī neatkarības dokumentu parakstīja arī vēl citi savulaik «Academia Petrina» solos sēdējušie Lietuvas valstsvīri: Vlads Mirons, Jons Smilgevičs, Kazimirs Bizausks.
Tātad mūsu pilsētas ģimnāzija ir bijusi zināms ceļa posms uz kaimiņvalsts neatkarības ideju.
