Rundāles pils muzejā pabeigta Kurzemes prinča Kārļa Jēkaba sarkofāga restaurācija, un šodien pulksten 15 Kurzemes hercogu kapenēs Jelgavas pilī notiks sarkofāga iesvētīšana, ziņo Rundāles pils muzeja pārstāve Ilze Kusiņa.
Svinīgajā ceremonijā piedalīsies LELB Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons, Kurzemes bruņniecības priekšsēdētājs barons Klauss fon Hāns, LLU pārstāvji, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, restauratori un citi muzeja darbinieki.
Kurzemes hercogu kapenes Jelgavas pilī ir lielākā šāda apbedījumu vieta Latvijā un viena no nedaudzajām valdnieku dinastiju apbedījumu vietām pasaulē, kas atvērta apskatei. Tajā atrodas 21 metāla sarkofāgs un deviņi koka zārki, kuros no 1569. līdz 1791. gadam apglabāti 24 Ketleru un seši Bīronu dinastijas pārstāvji. Gadsimtu gaitā nežēlīgi postītas un izlaupītas, tagad kapenes atguvušas sākotnējo jēgu un izcila vēstures un mākslas pieminekļa cienīgu izskatu.
Kopš 20. gadsimta 70. gadiem par Kurzemes hercogu kapeņu vispusīgu saglabāšanu gādā Rundāles pils muzeja darbinieki. Notiek sarkofāgu, zārku, tekstiliju konservācija un restaurācija, mirstīgo atlieku sakārtošana. Telpu uzturēšanu nodrošina LLU. Kopš 2004. gada muzeja restauratori īsteno programmu, ko finansiāli atbalsta Kurzemes bruņniecības Apvienotie Kurzemes fondi (Vācija) un Valsts kultūrkapitāla fonds (Latvija). Programmas darbības laikā restaurēti deviņi sarkofāgi – tikko pabeigta Kurzemes prinča Kārļa Jēkaba sarkofāga restaurācija un mirstīgo atlieku sakārtošana.
Princis Kārlis Jēkabs bija Kurzemes hercoga Jēkaba un hercogienes Luīzes Šarlotes trešais dēls, audzis deviņu bērnu ģimenē, studējis Ženēvā. 1676. gadā bijis kājnieku pulka komandieris Orānijas prinča armijā Holandē. Saņēmis vēsti par mātes nāvi, princis devās uz Kurzemi, bet Berlīnē, saslimis ar vēdertīfu, nomira.
Prinča Kārļa Jēkaba sarkofāgs (1677) liecina par agrīnā baroka izpausmēm Latvijas dekoratīvajā mākslā. Domājams, to darinājis Liepājas alvas lējējs Heinrihs Pēmellers, tāpat kā sarkofāgus hercogam Jēkabam un hercogienei Luīzei Šarlotei. Visi trīs sarkofāgi ir ļoti līdzīgi – sešstūru prizmas formā, ar ērgļa ķetnu aptvertām lodveida kājām un zeltītiem alvas rotājumiem. Prinča un hercoga sarkofāgu apdarē dominē kara, uzvaru un miera tematika, hercogienes sarkofāgu grezno vijīgi akanti, ziedu un lapu vītnes.
Sarkofāgu stāvokli ir ietekmējuši gan dabiskie metāla novecošanas procesi, gan cilvēku ļaundarība. Prinča Kārļa Jēkaba sarkofāgam bija dažādas deformācijas, plīsumi un lūzumi, daudzas detaļas atlūzušas un zudušas, alva daudzviet stipri oksidējusies, zeltījums zudis.
Restaurāciju un konservāciju veica Rundāles pils muzeja speciālisti Daira Līdaka, Arvis Druviņš, Jānis Līdaka (Zinātniskās restaurācijas nodaļas vadītājas Ainas Balodes pārraudzībā). Vispirms veikta sarkofāga tehniskā restaurācija – plaisu aizlodēšana un slīpēšana, iepriekšējo lodējumu noņemšana, senās balsta sistēmas atjaunošana, papildu rāmja izgatavošana, savienojuma vietu labošana, zudumu vietu aizpildīšana, virsmu līdzināšana un pēcapstrāde, jaunu alvas atlējumu izgatavošana zudušo vietā (kur iespējams pēc analoģijas). Pēc tam notika virsmu konservācija, nostiprinot atlikušo zeltījumu un attīrot alvu no oksidācijas produktu slāņa. Visbeidzot – tonēšana, lai atjaunotās daļas neatšķirtos no senajām, un aizsargvaska uzklāšana.
