Vērtējot jauno valsts kompensējamo medikamentu regulējumu, kas stājās spēkā martā, jāsecina, ka valdības veiktās izmaiņas negatīvi ietekmējušas pacientus ar dažādām diagnozēm. Piemēram, daudzi astmas un sirds slimnieki jau šodien vairs nespēj segt palielinātos līdzmaksājumus par zālēm, tāpēc spiesti atteikties no medikamentiem. Tāpēc ar jo lielākām bažām raugāmies uz valdības sagatavotajiem budžeta grozījumiem, kas kompensējamo zāļu budžetu jau šogad sola samazināt vēl par 15 miljoniem latu.Samazinās nepieciešamo zāļu lietošanaPiepildījušās ārstu un pacientu bažas, ka centieni taupīt uz kompensējamo medikamentu rēķina valstij radīs lielākas izmaksas par to pacientu ārstēšanu, kas zāles vienkārši vairs nevar atļauties. Spilgts piemērs ir astmas slimnieki, kuriem līdzmaksājums par zālēm palielinājies divarpus reižu. Tas radīja situāciju, ka jau martā par 17,5 procentiem samazinājās kopējais astmas medikamentu patēriņš tirgū. To izraisījuši vairāki faktori – slimnieki, uzzinot par gaidāmo cenu kāpumu, iegādājušies zāles ar rezervi vai arī astmas pacienti daļēji vai pat vispār atteikušies no saviem medikamentiem. Profilakse – tas ir lētākAbos gadījumos iemesls ir viens – pacientiem ir grūti atļauties piemaksāt par zālēm. Pērn astmas slimniekam bija jāpiemaksā aptuveni 25,41 lats jeb desmitā daļa medikamentu cenas, bet šogad, kad līdzmaksājums palielinājies no 10 līdz 25 procentiem, no savas kabatas jāizdod divarpus reižu vairāk – jau 63,53 latus. Jāņem arī vērā, ka astma ir starp tām 20 diagnozēm, kurai biežāk nepieciešama ilgstoša ārstēšana slimnīcā. Tā ir arī starp 20 dārgākajām diagnozēm pēc kopējo valsts izmaksu apmēra. Statistikas dati par 2007. gadu liecina, ka stacionāros ar astmu ārstējušies 5373 pacienti, kopumā pavadot slimnīcās 59 626 gultasdienas. Valstij 2007. gadā astmas slimnieku ārstēšana stacionārā izmaksājusi aptuveni 1,8 miljonus latu, bet viena astmas pacienta vidējās stacionēšanas izmaksas bijušas 330 latu, kas ir krietni vairāk nekā 2008. gadā, kad par astmas medikamentu kompensācijām no valsts budžeta vienam pacientam tērēti 228,72 lati. Tātad, jo vairāk astmas pacientu nesaņems zāles, jo vairāk nonāks slimnīcā, kas valstij tikai palielinās ārstēšanas izdevumus. Nenodrošinot atbilstošus medikamentus, valstij papildus izdevumiem, kas rodas, ārstējoties slimnīcā, droši var pieskaitīt gan darba nespējas lapas, gan sagaidāmās invaliditātes pensijas. Sirds un asinsvadu slimību skaita palielināšanāsLīdzīgi secinājumi pēc izmaiņām kompensējamo medikamentu jomā izdarāmi, aplūkojot sirds un asinsvadu (kardiovaskulāro) slimnieku situāciju. Kopš marta ievērojami samazinājies kardiovaskulāro zāļu patēriņš tirgū – vidēji par 17 procentiem. Tas noteikti neliecina par iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanos. Latvijā sirds un asisnsvadu slimības ir biežākais nāves iemesls, tostarp mirstības rādītāji vecumā līdz 64 gadiem ir trīsreiz augstāki nekā vidēji ES. Samazinoties kompensācijas apmēram no 75 procentiem līdz 50, kardiovaskulāro slimību pacientu līdzmaksājums zālēm palielinājies pat divas reizes. Piemēram, par hroniskas koronārās sirds slimības ārstēšanai izmantotajiem medikamentiem pērn pacientam kā līdzmaksājums bija jātērē 30,92 lati, šogad jau 61,84 lati. Attiecīgi miokarda infarkta ārstēšanai līdzmaksājums no 66,76 latiem pērn audzis līdz 133,52 latiem šogad. Ņemot vērā, ka ar sirds un asinsvadu slimībām sirgst liela daļa pensijas vecuma cilvēku, viņiem šādas izmaksas par zālēm veido ievērojamu daļu no vienīgā ienākumu avota – pensijas. Viņi nokļuvuši bezizejas situācijā, jo arī lielākā daļa pašvaldību atcēlušas pabalstus medicīnas pakalpojumiem un zālēm. Ne mazums šīs nopietnās saslimšanas konstatētas arī gados jaunākiem cilvēkiem. Samazinoties zāļu patēriņam, var prognozēt, ka turpmāk palielināsies infarktu, insultu un citu kardiovaskulāro slimību komplikāciju skaits un līdz ar to būs nepieciešama steidzama pacientu stacionārā ārstēšana, kas atkal prasīs papildu izmaksas no valsts budžeta. Samazinot kompensācijas apmēru, ietaupījums valsts budžetā varētu būt 5,8 miljoni latu gadā. Savukārt, pasliktinoties sirds asinsvadu slimību kontrolei ambulatorajā sektorā, ko izraisa pacientu atteikšanās no medikamentu iegādes, biežāk rodas vajadzība viņus ārstēt stacionārā. Tas valsts budžetā rada zaudējumus palielināto ārstēšanas izmaksu dēļ. Jāņem arī vērā, ka zaudējums valsts ekonomikai ir ne tikai tiešās ārstēšanas izmaksas, bet arī potenciāli neiegūtie nodokļi priekšlaicīgas nāves gadījumā, kā arī izmaksas invaliditātes un darba nespējas dēļ. Tādējādi Latvijā zaudējumi sirds slimnieku ārstēšanai veidos vismaz 7,1 miljonu latu gadā. Attiecīgi plānotais budžeta ietaupījums neatsver valsts zaudējumus, kas rodas, cilvēkiem atsakoties no zāļu lietošanas ambulatori palielinātā līdzmaksājuma dēļ. Šīs divas pacientu grupas ir tikai ilustratīvs piemērs, jo līdzīgus skaitļus var minēt ikvienai saslimšanai. Starptautiskajās publikācijās, kas veltītas pacientu maksājumu analīzei, skaidri parādīta likumsakarība starp pacientu līdzmaksājumu palielināšanos un zāļu lietošanas samazināšanos, kas veicina slimības gaitas pasliktināšanos, nepieciešamību biežāk ārstēties stacionārā, tādējādi kopējo ārstēšanās izmaksu ievērojamu kāpumu. Vēloties ietaupīt iespējami ātrāk un iespējami vairāk, atkal nav pamanīti draudi, kas sagaidāmi jau tuvākajā nākotnē – šodien ietaupītais jau rīt atgriezīsies trīskāršos izdevumos vai, kā ikdienā sakām, no vilka bēgot, esam ieskrējuši lāča ķetnās.
