Labklājības ministrijas rosinājumu turpmāk administratīvi sodīt arī tos vecākus vai pieaugušos, kuri nav pienācīgi pieskatījuši savus septiņus līdz trīspadsmit gadus vecos bērnus, pedagogi un citi speciālisti vērtē piesardzīgi. Lai gan ideja ir laba, tomēr nav skaidrs, vai naudas sods vairos vecāku atbildību un kādos gadījumos to īsti piemērot.
Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Užule stāsta, ka grozīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ierosinājusi Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, kas praksē bieži saskaroties ar vecāku bezatbildību. Patlaban brīdinājumu vai naudas sodu līdz 50 latiem var piemērot, ja bez uzraudzības, kas apdraud dzīvību vai veselību, atstāts bērns vecumā līdz septiņiem gadiem. Nu «latiņu» plānots pacelt līdz 13 gadiem. Grozījumi vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.Noteikumiem vairāk audzinošs rakstursIeceres mērķis gan neesot uzreiz sodīt visus vecākus, kuru atvases nepieskatīšanas dēļ guvušas kādas traumas vai zaudējušas dzīvību, skaidro L.Užule. Grozījumu nolūks esot saukt pie atbildības tos pieaugušos, kas ilgstoši un apzināti nerūpējas par saviem bērniem, tāpēc katrs gadījums tikšot izvērtēts individuāli. «Saprotu, ka nav reāli nodrošināt nepārtrauktu kontroli septiņus līdz trīspadsmit gadus veciem bērniem. Izstaigāt viņiem līdzi nav iespējams. Tomēr vecākiem jābūt informētiem par sava bērna gaitām. Kur viņš gājis, ko darījis pēc skolas. Jaunā norma vairāk attieksies uz tiem, kuri par savām atvasēm neinteresējas,» skaidro Labklājības ministrijas pārstāve.Arī Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste bērnu tiesību aizsardzībā Līvija Vilcāne uzskata, ka jaunajiem noteikumiem vairāk būtu jāpilda audzinoša funkcija, lai vecāki apzinātos atbildību par savu bērnu drošību, veselību un dzīvību. «Klausoties informāciju, ko sniedz mediķi, bieži var dzirdēt par bērnu bezjēdzīgi gūtām traumām vai pat bojāeju. Tāpēc jāaudzina paši vecāki, lai viņi tomēr vairāk paseko savām atvasēm un lieku reizi pārrunā drošības jautājumus. Sodīt gan uzreiz viņus nevajadzētu, bet skaidrot, ka jācenšas nevis institūciju, bet bērna dēļ,» pārliecināta L.Vilcāne. Viņa stāsta, ka arī patlaban paredzēta atbildība par bērnu atstāšanu bez uzraudzības. Gadījumus, kas nonākuši policijas vai citu institūciju redzeslokā, izskata pašvaldības Nepilngadīgo lietu administratīvā komisija, taču tādu neesot daudz. Bezatbildība atklājas sīkumosAptaujātie pedagogi uzskata, ka konkrētie grozījumi būtībā neko nemainīšot. «Naudas sodus tāpat neviens nemaksās. Varbūt tā vietā bezatbildīgajiem vecākiem varētu piespriest piespiedu darbu vai ko tamlīdzīgu, uzskata Jelgavas 3. pamatskolas direktora vietniece Ingrīda Siliņa. Viņas kolēģi apliecina, ka mammu un tētu, kam nerūp savu atvašu gaitas, kļūst aizvien vairāk. Īpaši, kad bērni pārkāpuši 5. klases slieksni. «Par bezatbildību liecina, piemēram, vecāku sapulču apmeklējums. Manā klasē bijis, ka uz to atnāk tikai 13 mammas un tēti. Vienmēr esmu uzskatījusi, ja vecāki uz sapulci neierodas un nedēļām ilgi neskatās dienasgrāmatu, viņam vienalga, kas ar bērnu notiek,» pauž pamatskolas 6. klases audzinātāja Dzintra Zingule.Tomēr kliedzošu vecāku bezatbildības gadījumu skolā esot maz. Sociālā pedagoģe Irita Āboliņa stāsta, ka uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi skolēni, kuri iesaistījušies noziedzīgos darījumos un vecāki par viņiem neliekas ne zinis. Tomēr ko mainīt šajās situācijās esot praktiski neiespējami, jo klibojot visa sistēma kopumā. «Ja ģimenē drīz vien atgriež bērnu, kurš tur smagi cietis no vardarbības, par ko mēs varam runāt?» retoriski jautā I.Āboliņa.
