Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) hidroloģe Līga Klints stāsta, ka plūdu iespējamības prognoze šobrīd nav gatava un hidrologi vēl tikai strādā.
Pēdējās prognozes liecina, ka siltāks laiks Latvijā sāksies jau šīs nedēļas beigās. Tas nozīmē, ka dienā gaisa temperatūras būs pozitīvas, būs arī daudz nokrišņu un intensīvi kusīs sniegs. Pavasaris lielā mērā atkarīgs no tā, kāds bijis rudens, un tas, kā zināms, noslēdzās ar augstu ūdens līmeni upēs. Lielupē pie Mežotnes un Staļģenes ledus jau vienreiz ir izgājis un ledus kārta izveidojusies otrreiz.
Bīstamību rada ledus sastrēgums
Februāra beigās un marta sākumā LVĢMC veiktie mērījumi liecina, ka ledus biezums Lielupē pie Kalnciema un Jelgavas sasniedz 22–30 centimetrus. Mežotnē ledus ir 27 centimetrus biezs, bet Staļģenē – tikai 14 centimetrus, kas arī ir biezs, tomēr plānāks, nekā ierasts. Starp Staļģeni un Jelgavu ir izveidojies ledus sastrēgums vēl no iepriekšējās reizes, tāpēc, sākoties jaunai ledus iešanai, iespējama plūdu varbūtība pie Staļģenes, stāsta hidroloģe L.Klints.
Tā kā uz mazajām upēm nav novērojumu staciju, mērījumi tiek veikti epizodiski. Ja Lielupē ledus vēl nav izgājis, bet mazās upes “veras vaļā”, arī tās var pārplūst, jo īpaši, ja strauji aug gaisa temperatūra, turpina speciāliste.
Jelgavā plūdu draudus izslēgt nevar. Var aplūst pilsētas zemākās vietas, īpaši ņemot vērā, ka ledus saglabājies vēl no iepriekšējās ledus iešanas. Par termiņiem gan esot pāragri runāt, jo hidrologi vēl nav veikuši visus nepieciešamos aprēķinus, uzsver L.Klints.
Novērtē apdraudētās teritorijas
Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centra (POIC) vadītājs Gints Reinsons stāsta: “Esam identificējuši vietas, kur pirms mēneša izveidojies ledus sastrēgums. Tur vērojami sastinguši vižņi, kas turpina iesalt, līdz ar to ledus masa ir lielāka. Par to pārliecinājāmies, veicot mērījumus. Pagājušajā nedēļā mērījām ledus biezumu Lielupē pretī pilij, aiz laivu piestātnes un citviet. Ledus biezums ir 25–27 centimetri.”
POIC vadītājs piebilst, ka veiktas arī papildu darbības – ar droniem vizuāli novērtētas applūstošās un apdraudētās teritorijas. Lai izpētītu iepriekšējo gadu pieredzi un izstrādātu pēc iespējas precīzāku plūdu riska prognozi, tiks piesaistīti Latvijas Lauksaimniecības universitātes speciālisti un hidrologi.
“Viss būs atkarīgs no atkušņa ātruma – ja dienā būs silts, bet naktī piesals, būsim pasargāti. Taču, ja dienā gaisa temperatūra turēsies “plusos”, bet naktī – ap nulli, tad varētu būt problēmas,” tā iespējamos plūdu draudus prognozē G.Reinsons.
Tāpēc applūstošās teritorijas tiek apzinātas jau iepriekš, ņemot vērā arī 2010. un 2012. gadā applūdušās vietas. Tālāk notiks saziņa un komunikācija ar iedzīvotājiem par evakuācijas iespējām, skaidro POIC vadītājs, piebilstot, ka arī operatīvie dienesti pārbauda savu materiālo rezervju pieejamību un preventīvos pasākumus atbilstoši izstrādātajam pretplūdu rīcības plānam veic arī “Pilsētsaimniecība”.
Var sekot līdzi plūdu virtuālajam modelim
Iedzīvotāju ievērībai G.Reinsons min plūdu kartes, kur ir atzīmētas applūstošās teritorijas, identificējot apdraudētās mājsaimniecības. Kartes pieejamas pašvaldības aģentūras “Pilsētsaimniecība” mājaslapā.
“Šajās kartēs ikviens var modelēt plūdu situāciju, paredzot noteiktu applūšanas slāni – ūdens līmeni Lielupē. Riska analītiķi ir veikuši aprēķinus, un ir izveidots applūduma modelis. Teritorijas, kurās ir zems ūdens līmenis, tiek applūdinātas virtuāli. Kartēs ir redzams dzīvojamo māju slānis, tādējādi sistēma identificē plūdu riskam pakļautās apdzīvotās teritorijas,” turpina G.Reinsons.
Iespējams, pēc nedēļas pašvaldības policijas darbinieki apbraukās apdraudētās teritorijas un informēs iedzīvotājus par iespējamu plūdu risku marta beigās. Iedzīvotāji aicināti arī sekot līdzi POIC informācijai sociālajā tīklā “Twitter”.
Plūdu apdraudētās teritorijas Jelgavā
No plūdu apdraudētajām teritorijām Jelgavā G.Reinsons kā pirmās min Būriņu, Bāra un Vītolu ceļu, kur plūdus var izraisīt Svētes upes pārplūšana, apņemot lielas platības. Jāpiebilst, ka Bāru un Būriņu ceļā pašvaldība, uzberot uzbērumu, ir veikusi pretplūdu pasākumus. Savukārt, pārplūstot Platones upei, var applūst Jelgavas dienvidu daļa. Šobrīd gan upēs ūdens līmenis ir zems, uzsver POIC vadītājs.
Viņš atgādina, ka mazās upes darbojas pēc savienoto trauku principa. Jāņem vērā arī milzīgās palieņu pļavas, un to, ka grāvji nav dziļi, bet pašas mazās upes seklas.
Plūdu novēršanas darbi pilsētā
Jelgavas pašvaldības iestādes “Pilsētsaimniecība” sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Lazdiņa informē, ka iestādei ir noslēgts līgums “Plūdu novēršanas darbi Jelgavas pilsētā”, kura darbības termiņš ir no 2017. gada 16. oktobra līdz 2020. gada 15. oktobrim.
Ja ūdens līmenis Lielupē paceļas par vienu metru, iestādes pārstāvis sāk novērtēt situāciju pilsētas applūšanas zonās (upēm piegulošās ielas), nosprostojamās caurtekas un kolektoru zonas. Ir izstrādāta plūdu laikā kontrolējamo objektu karte.
Pilsētas teritorijā palu un plūdu laikā tiek kontrolētas 26 pretplūdu caurtekas un 18 lietusūdens kolektoru izlaides upēs. Pēc nepieciešamības var tikt noslēgti attālināti vadāmie pretplūdu vārsti, piemēram, Jāņa Čakstes bulvārī, 6. līnijā un Palīdzības ielā, vai citi mehāniskie vārsti, piemēram, Lietuvas šosejā un Kalnciema ceļā.
