Šonedēļ darbos aizņemtākie augļkopji vēl steidz novākt vēlāko ābeļu šķirņu augļus, bet vairums saimnieku ābolus ziemas glabāšanai jau novākuši.
Šonedēļ darbos aizņemtākie augļkopji vēl steidz novākt vēlāko ābeļu šķirņu augļus, bet vairums saimnieku ābolus ziemas glabāšanai jau novākuši. Speciālisti un praktiķi šo pārliecinoši sauc par ābolu gadu, jo vietumis rajonā ievākts pat 20 tonnu augļu no hektāra.
Kā “Ziņām” pastāstīja Lauksaimniecības universitātes Agrobiotehnoloģiju institūta asociētais profesors Mintauts Āboliņš, Jelgavas rajonā ir ap 100 hektāru intensīvo un ekstensīvo augļudārzu. Lielākās platības iekoptas Sesavas un Elejas pagastā.
“Jelgavas rajonā, lai gan tas ir ļoti piemērots augļudārzu ierīkošanai, jo smilšmāla augsnēs labi aug ābeles un bumbieres, turklāt āboli krāsojas intensīvāk, pagaidām vēl ir maz augļkopības saimniecību,” teic M.Āboliņš. Viņš kopā ar sievu Daci Sesavas pagastā saimniecībā “Osīši” astoņos hektāros ierīkojis intensīvo augļudārzu. Atšķirībā no ekstensīvajiem jeb “vecajiem” dārziem intensīvajā saimniecībā ābeles stāda nelielos attālumos vienu no otras, tās ir zemas un ražot sāk jau otrajā gadā. Šķirnei atbilstošus rezultātus (15 – 20 tonnu) var gaidīt ceturtajā piektajā sezonā.
“Šogad labākās ražas ieguvām no vēlās rudens ābeļu šķirnes “Auksis” (dzeltenīgi sārti augļi), sarkanaugļu šķirnes “Kovaļenkovskoje”, “Antejs” un “Tiina”, kam āboli krāsojas gaiši dzelteni ar sārtu svītrojumu,” teic M.Āboliņš.
Sausā un siltā rudens dēļ jau divas nedēļas pēc novākšanas bumbieru šķirnei “Suvenīrs” viducis kļuvis brūngans, tāpēc asociētais profesors uzsver augļu glabātavu jeb dzesētavu nozīmi.
Tā kā šogad ievāktas augstas augļu ražas, nedaudz kritusies ābolu cena – labas kvalitātes augļus var pārdot par 30 – 40 santīmiem kilogramā (pērn – ap 50 – 60 santīmu).
Valsts par viena hektāra ābeļdārza ierīkošanu maksā 1200 latu, bet par integrēto saimniekošanu (ķimikālijas un mēslošanas līdzekļi tiek lietoti minimāli) paredzēts arī ikgadējs atbalsts 300 latu apmērā par katru augļudārza hektāru.
