Vakar vārdadienu svinēja Renāte Miseviča. Viņa reiz teikusi: «Lai nu ko, bet tikai par skolotāju nekad nestrādāšu. Mamma bija skolotāja, vīrs skolotājs, es nu gan ne.» Mēs satikāmies skolā, kur savām kolēģēm Renāte bija uzklājusi kafijas galdu.
Vakar vārdadienu svinēja Renāte Miseviča. Viņa reiz teikusi: “Lai nu ko, bet tikai par skolotāju nekad nestrādāšu. Mamma bija skolotāja, vīrs skolotājs, es nu gan ne.”
Mēs satikāmies skolā, kur savām kolēģēm Renāte bija uzklājusi kafijas galdu.
Varbūt tieši tāpēc, lai vārdiem “nekad nesaki nekad” būtu lielāks svars, viņa jau 16 gadu ir skolotāja Jelgavas 1. sanatorijas internātskolā.
Šogad viņas audzināmie ir devītie. No otrās klasītes loloti un skoloti. Kā jau tas allažiņ, no dažiem būs ļoti grūti šķirties. Internātskolā bērni pavada 24 stundas diennaktī. Tas nozīmē, ka skolotājam, audzinātājam jābūt kā mammai. “Sevišķi mazajās klasēs, vēlāk jau viņi grib būt patstāvīgi, tad ir jābūt saprotošai. Dažreiz mēs, skolotāji, uzņemamies arī nastas, kuras varbūt nemaz nebūtu jānes,” neslēpj R.Miseviča.
Šogad, izvadot savus lielos bērnus, priekšā vēl viens ļoti grūts uzdevums – raksturojumu rakstīšana. Tā ir liela atbildība. Negribas nevienu sāpināt, tomēr jāraksta atbilstoši tam, kā tas ir. Dažkārt nākas atrast ļoti smalkjūtīgus vārdus, lai atspoguļotu jaunieša raksturu, veiksmes un neveiksmes, jo ir svarīgi, lai pedagogi, kuru redzeslokā nonāks audzēkņi, ar raksturojumu iegūtu pēc iespējas precīzu priekšstatu par viņu.
Pīt mazajām meitenēm bizes un lielajām mācīt saprātīgumu – internātskolā ar to nodarbojas paralēli tiešajiem skolotāju uzdevumiem.
“Renātei tas izdodas veiksmīgi. Viņa izprot gan mazus, gan lielus, jo pašas ģimenē trīs bērni izaudzināti. Tas ir tiesa, ka cilvēks aug līdzi saviem bērniem. Man šķiet, ka arī bērnudārzā viņa veiksmīgi tiktu galā,” tā par savu kolēģi saka skolas sekretāre Gunta Hāzenfuse. “Viņa ir ļoti jauka, sirsnīga, atsaucīga, arī saimnieciska un precīza.
