Lauksaimniecības subsīdijām no valsts budžeta šogad piešķirts 27 466 915 latu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sākumu ir par 3,3 miljoniem vairāk.
Lauksaimniecības subsīdijām no valsts budžeta šogad piešķirts 27 466 915 latu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sākumu ir par 3,3 miljoniem vairāk.
Līdz ar to arī abām subsīdiju pamatprogrammām – lopkopības un augkopības attīstībai – paredzēts vairāk izmaksāt subsīdijās: attiecīgi 5 587400 un 4 144 095 latu. Pārējām desmit programmām domātais finansējums ir šāds:
lauksaimniecības zemes ielabošanai – 1 200 000 latu;
izglītībai, zinātnei un informācijas izplatīšanai – 847 600 latu;
Latvijas un ārvalstu kopprojektu līdzfinansējums – 235 800 latu;
zivsaimniecības attīstībai – 550 000 latu;
lauksaimnieciskās ražošanas modernizācijai – 2 115 000 latu;
lauksaimniecības nevalstisko organizāciju un ražotāju grupu atbalstam – 452 000 latu;
lauksaimniecības pārstrukturizācijas atbalstam – 400 000 latu;
tirgus veicināšanai – 550 000 latu;
lauksaimniecības stabilizācijai – 6 660 400 latu;
līdzfinansējums SAPARD programmai – 4 424 620 latu.
Papildus lauksaimniecības stabilizācijai paredzēti 3,9 miljoni latu, kas piešķirti no valsts budžeta.
Būtiskākās izmaiņas subsīdiju nolikumā ieviestas tieši augkopības un lopkopības programmā. Zemnieks var pretendēt uz subsīdijām, ja katra kultūrauga kopplatība nav mazāka par hektāru. Atgādinām, ka pērn tiešais maksājums bija 15 latu par graudaugu, pākšaugu un eļļas augu hektāru, šogad – 16,50 latu par hektāru, kas apsēts ar sertificētu sēklu, un astoņi lati par hektāru, kas apsēts ar nesertificētu sēklu. Savukārt par pārraudzībā esošām govīm subsīdijas var saņemt, ja pārraudzība ganāmpulkā sākta līdz 2002. gada 1. oktobrim.
Šogad valdība šķiedras linu audzētājiem piešķīrusi 400 tūkstošus latu, kas ir par 180 000 latiem vairāk nekā pērn. Tā kā Eiropas Savienībā lini tiek ieskaitīti laukaugu grupā, jau šogad to audzētājiem ir mainīti atbalsta saņemšanas kritēriji. Viņi varēs saņemt subsīdijas 20 latu gan par apsēto hektāru, gan par realizētajiem linu stiebriņiem – 40, 50 vai 60 latu par tonnu atkarībā no stiebriņu kvalitātes.
Lai uzlabotu ganību stāvokli, šogad par 66 000 latu palielināts atbalsts par zālāju šķirņu sēklu realizāciju. Kopējā summa šai apakšprogrammai ir 201 000 latu.
Augkopības nozaru riska samazināšanai sējumu apdrošināšanas prēmijas subsidēšana noteikta 70 procentu apmērā (pērn 60 procentu). Turklāt paplašināts apdrošināmo kultūraugu sortiments. Proti, tagad būs iespējams apdrošināt arī kukurūzas sējumus. Mainīta arī apdrošināšanas reģistrēšanas kārtība. Kad sējumi apdrošināti, zemniekam Zemgales Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē (ZRLP) jāiesniedz pieteikums. Tas iepriekš bija apdrošināšanas kompānijas uzdevums.
Meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai un renovācijas būvdarbiem paredzēts izlietot 600 000 latu. Šogad nedaudz palielināts finansējums skābo augšņu kaļķošanai – 520 000 latu.
Lauksaimniecības pārstrukturizācijā ietverti divi nolikumi – bioloģiskās un netradicionālās lauksaimniecības attīstības atbalsts. Bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai paredzēts 300 000 latu. Lai saņemtu atbalstu šajā programmā, saimniecībai jābūt sertificētai. Savukārt netradicionālās lauksaimniecības atbalstam piešķirts finansējums 100 000 latu.
Par 130 000 latu šogad palielināts atbalsts kvalitatīvas liellopu gaļas ražošanai – gan par zīdītājgovi, gan par specializēto gaļas šķirņu jaunlopiem.
Cūkkopības attīstības programmā nav būtisku izmaiņu. Tai atvēlēti 825 000 latu.
Zirgkopībai atbalsts nav liels, taču tas ir par 12 000 latu lielāks nekā pērn, kopumā 132 000 latu. Par sertificētu vaislinieku paredzēts 35 latu liels atbalsts mēnesī, par jaundzimušu kumeļu – 120 latu, par grūsnu ķēvi – 100 latu, par sporta zirgu – 60 latu.
Aitkopībā un kazkopībā atbalsts būs šķirnes un preču saimniecībām. Kopumā aitkopības attīstībai šogad piešķirts 60 000 latu, kas ir par 10 000 latu vairāk nekā pērn. Ja gaļas ražotājsaimniecības vēlas saņemt atbalstu par vaislas teķi, tam jābūt sertificētam. Par vaislas kazu māti un sertificētu vaislas āzi gadā var saņemt 40 latu. Kopumā kazkopības attīstībai piešķirts 22 000 latu.
Zivsaimniecības attīstībai iepriekšējo 400 000 latu vietā tagad atvēlēts 550 000 latu.
Izglītības, zinātnes un informācijas programmā šogad ieviesta jauna apakšprogramma – atbalsts lauksaimniecības prakšu saimniecībām. Saimniecības, kas atbildīs konkursa noteiktajiem kritērijiem, varēs pieņemt lauksaimniecības skolu un Latvijas Lauksaimniecības universitātes audzēkņus praktisko iemaņu apgūšanai saimniecībā. Šīs programmas realizēšanai paredzētais atbalsts ir 125 000 latu.
Par šā gada 1. aprīlī apstiprināto valsts subsīdiju sistēmu lauksaimniecības produkcijas ražotājiem 2003. gadam vairāk varat lasīt «Zemgales Ziņu» 17. aprīļa «Laukos un sētās». Ar visiem subsīdiju nolikumiem sīkāk būs iespējams iepazīties ZRLP.
