15. jūlijā sākās vilku medību sezona
Pamatojoties uz to, ka šogad Valsts meža dienestā (VMD) nav saņemtas sūdzības par vilku noplēstiem mājlopiem, 2010./2011. gada medību sezonā noteikts nomedīt simts vilku. Dažādu paaudžu mednieki šo skaitu vērtē pretrunīgi.Limitu ātri izpildaVecākās paaudzes mežu un medību saimniecības pētnieks Vitauts Gaross uzskata, ka Latvijas teritorijai gandrīz tūkstoš vilku ir stipri par daudz. «Vilki ir ļoti plastiska suga, to skaits stingri jāregulē,» viņš uzsver. Esmu izpētījis kādus septiņsimt zinātnieku pētījumus, sākot no Eiropas līdz Sahalīnai un no tundras līdz pat Kaukāzam, un visi atzīst, ka šo dzīvnieku skaits jāregulē pat rezervātos,» skaidro V.Gaross. Viņš piktojas par to, ka Latvijas medību saimniecības speciālisti pārāk strikti ievēro ES regulas, kas vilkus ieskaitījušas apdraudēto sugu sarakstos. V.Gaross min Zviedriju, kur šogad pēc 30 gadu pārtraukuma atkal atsāktas vilku medības. «Zviedrijas teritorija ir savas septiņas reizes lielāka nekā Latvijas, tur uzskaitīti ap diviem simtiem savvaļā dzīvojošu vilku. Pērn parlaments lēma, ka drīkst nomedīt kādus trīsdesmit. Vai tad viņi nezina, ko dara?» vaicā pētnieks.V.Garosa spriedums ir diezgan skarbs: Latvijā nav plānveidīgas medību saimniecības un nav noteiktas tās nākotnes stratēģijas. Viņa galvenie argumenti lielāka vilku skaita nomedīšanai ir šādi: pēdējo desmit gadu medību trofeju izstādēs redzam pārāk maz augstvērtīgu briežu un stirnāžu ragu trofeju, kā arī fakts, ka noteikto vilku limitu mednieki lielākoties nomedī jau līdz Jaunajam gadam. «Jau gadus divdesmit neesmu dzirdējis kārtīgu briežu bauri,» teic pētnieks. «Trenē» stirnas un «paretina» bebrusPriekules mežzinis Leons Ķeružis apliecina, ka mežniecības teritorijā vilku skaits neesot mainījies, kā pērn, tā šogad uzskaitīti 23 dzīvnieki. «Ir dzirdētas runas, ka kaut kur vilki plēsuši mājlopus, bet mežniecībā neviens ar iesniegumu nav vērsies,» viņš paskaidro. Grobiņas mežzinis Oskars Zaļkalns uzskata, ka Lejaskurzemē lielākoties neesot nepieciešams rīkot īpašas vilku medību dienas. «Varbūt tas attaisnojas atsevišķās vietās, kur vilki tiešām nodara postu. Pagājušajā sezonā tādas medības rīkoja Zvārdē un laikam arī Pampāļos,» stāsta mežzinis. Pēc viņa vērojumiem, vilki uzlabo pārnadžu populācijas veselību, izķerot vārgākos un slimos dzīvniekus. Stabila vilku «ēdienkartes» daļa esot arī bebri, kurus mednieki nemaz tik labprāt nemedī. «Pašlaik vilki medību saimniecībai būtisku kaitējumu nenodara,» uzskata mežzinis. VMD Medību daļas speciālisti norāda – kad tiks saņemtas ziņas par 90 nomedītiem vilkiem, sākumā noteikto limitu pārskatīs un lems par papildu limitu. Pēdējos gados tā vienmēr arī bijis. Par katru bojā gājušo vilku, kura nāves cēlonis nav medīšana, vienas darba dienas laikā jāinformē VMD Medību daļa. Uzziņai 2009./2010. gada medību sezonā nomedīja 175 vilkus. Sākumā noteiktais nomedījamo vilku skaits bija 150. Janvārī to papildināja līdz 180. Pēc dzīvnieku uzskaites, Latvijā mīt ap tūkstoš vilku.
