Nedēļa pagāja ļoti strauji, jo paralēli savam sirds darbam – Nākotnes Tautas bibliotēkas bibliotekārei – šajā laikā esmu arī pagasta vēlēšanu komisijas sekretāre.
Nedēļa pagāja ļoti strauji, jo paralēli savam sirds darbam – Nākotnes Tautas bibliotēkas bibliotekārei – šajā laikā esmu arī pagasta vēlēšanu komisijas sekretāre. Sakrājas tik daudz mazu darbiņu – pat nepamanu, ka pulkstenis jau seši un jādodas mājās. Iespējams, ka neprotu strādāt – cītīgi saplānot un paspēt visu. Jāatzīst, ka bibliotēka pašlaik ir zaudētāja – nesen sapirku jaunas grāmatas, bet vēl pat neesmu paspējusi tās piereģistrēt. Viss notiek tādā steigā. Vakari arī nav nekādi mierīgie – dodos mājās, ķeros pie katliem un gatavoju vakariņas ģimenei, tad vēl sunītis jāizved pastaigā. Viņš visu dienu cītīgi gaida šo mirkli. Protams, ziņu pārraides gan cenšos nepalaist garām – skatos gan LNT ziņas, gan «Panorāmu». Šonedēļ satrauca dažādas lietas – visvairāk jau tas, ka arī Latvijas lopiņiem varētu būt govju trakumsērga. Mūsu ģimene gan visai maz pārtikā lieto liellopu gaļu, bet tas nemazina problēmas svarīgumu. Presi parasti gan lasu bibliotēkā – tas ir pirmais darbs ik rītu. Sāku ar vietējo rajona laikrakstu, tad vēl «Diena» un «Lauku Avīze». «Zemgales Ziņās» lasu gandrīz visu, bet citā presē izvēlos svarīgāko. Lasīšanu sāku no pirmās lapas – horoskopi mani nesaista, es tiem vienkārši nepievēršu uzmanību.
Nedaudz savdabīga bija pagājušās nedēļas nogale – kopā ar ģimeni devāmies uz Šauļu tirgu. Tas bija mans pirmais šāda veida brauciens. Ļoti pārsteidza tas, ka, jau iebraucot Lietuvas Republikā, krasi mainījās laika apstākļi – tur valdīja īsta ziema. Visapkārt sniegs, bet Latvijā taču bija tik jauks «pavasaris». Mēs pat nosalām, jo vienkārši ko tādu nebijām gaidījuši. Tirgus gan neaizrāva – preces tādas pašas kā Jelgavā, tikai nedaudz lētākas. Sev neko piemērotu tā arī neatradu.
Ak, jā, šajā nedēļā taču bija arī Valentīndiena! Mūsu ģimenē nav tādas nopietnas tradīcijas šai dienai, bet mana meita tagad gadu strādā Vācijā par auklīti un tieši trešdien viņa zvanīja, lai mūs apsveiktu šajos svētkos. Viņa stāstīja, ka saimnieki no rīta zābakos esot sametuši šokolādes sirsniņas, – tāds mīļš un negaidīts atgādinājums. Nu es arī nolēmu savam vīram un dēlam kabatā ielikt pa saldai šokolādes sirsniņai. Tas arī viss – tāds mazs mīļš nieciņš svētkos.
