Latvija var atviegloti uzelpot. Valdība sastādīta un mūsu simts izraudzīto deputātu svētību guvusi.
Latvija var atviegloti uzelpot. Valdība sastādīta un mūsu simts izraudzīto deputātu svētību guvusi. Nedēļas sākumā visas valsts priekšā grūtībās tapusī koalīcija vienojās arī par kopīgu jaunās valdības deklarāciju. Ar to tagad var iepazīties ikviens mirstīgais. Šis dokuments ir viela zināmām pārdomām. Nelielā avīzes komentārā nav iespējams izanalizēt visu deklarāciju, bet ir jautājumi, kas skar katru valsts iedzīvotāju. Tie saistīti ar valsts pārvaldi un pašvaldībām, kā arī reģionu attīstību. Jau kuro gadu ne īsti notiek reģionālā reforma, ne īsti piedalāmies tās galīgās koncepcijas izstrādē.
Priecē, ka likumā «Par pašvaldībām» tikšot skaidri un precīzi formulētas tām deleģētās funkcijas un uzdevumi, kā arī noteikts to veikšanai atbilstošs finansējums. Palūkojoties pašā likumā, par šīm funkcijām un uzdevumiem tomēr netop skaidrs, kas vēl nāks klāt vai tiks ņemts nost, jo, liekas, viss, ko varēja uzkraut uz pašvaldības kamiešiem, jau ir uzkrauts. Bet ir cerība, ka valdības atbalsts tomēr būs sagaidāms, jo deklarācijā minēts, ka tiks izskatīti pašvaldību budžetu finanšu avoti un tas veicinās pašvaldību ieinteresētību sociālekonomiskajā attīstībā.
Tomēr visticamākais, ka lielāko impulsu pašvaldību attīstībai un finansiālajām iespējām varētu dot skaidrība ilgi muļļātajos reģionālās attīstības principos. Jau gadiem visiem, kam iznākusi saistība ar šo jautājumu, nav bijis īsti saprotams, kas patiesībā par to atbild.
Tagad jaunā valdība ir apņēmības pilna «atbildību par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu jautājumiem koncentrēt vienā valsts pārvaldes institūcijā». Līdz šim nevienam nebija izdevies to izdarīt. Jautājumi, kas ir saistīti ar reģionālo un pašvaldību attīstību, jau sen bija jāapvieno vienā institūcijā, tikai… visas līdzšinējās valdības un arī jaunā tika veidotas pēc koalīcijas principa. Katrai bijušas un būs vienmēr savas lielākas vai mazākas intereses lietās, kas svarīgas partiju «labvēļiem». Tieši tādēļ visus apmierinājusi ar reģionālo attīstību saistīto jautājumu sadrumstalotība starp ministrijām, pārvaldēm un pat sabiedriskām organizācijām.
Visas šīs iestādes atbildēja par vienas jomas dažādiem aspektiem, vienlaikus pārklājot cita citas darbību. Acīmredzot kādam taču bija izdevīgāk, ka naudas plūsmas no valsts budžeta un ārvalstu attīstības fondiem it kā viena un tā paša jautājuma risināšanai nokļuva dažādos finansu dalīšanas «kantoros» – Zemkopības ministrijā, Satiksmes ministrijā, ministrijā, kuras nosaukumā ir pat vārdi «reģionālā attīstība» –, tomēr, kur un kam tie eirodālderi tiks, lēma vēl ceturtā vai pat piektā ministrija. Visi šajā procesā bija «pie lietas», katrs varēja sarunāt atbilstoši tā laika valdošajām noskaņām un vienošanās noteikumiem koalīcijā. Tikai lielā daļā gadījumu, kad tiešām bija jālemj par kāda reģiona attīstību, šos līdzekļus saņēma tie, kas bija tuvāk attiecīgās naudas dalīšanas ministrijas politiskajām un ekonomiskajām nostādnēm. Tā teikt, deķīti katrs beigās pavilka uz savu pusi.
Vai ir cerības, ka jaunā valdība spēs kaut ko mainīt līdzšinējā absurdā? Visticamākais, ka šos jautājumus paredzēts nodot «jauno laiku» pārstāvja Ivara Gatera rokās, kas vadīs Īpašo uzdevumu ministriju reģionālās attīstības un pašvaldības lietās. Tomēr šaubas pastāv, vai viņš varēs efektīvi darboties, jo, kā zināms, pretpols vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā iecelts Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Raimonds Vējonis. Vai sadarbība starp šīm ministrijām būs tikpat konstruktīva kā viņu tiešo un netiešo vadītāju klusās un neoficiālās pusdienas pagājušās nedēļas trešdienā?
