Vasarā daudzas sievietes pavada ilgas stundas sauļojoties, lai iegūtu brūnu ādas krāsu.
Vasarā daudzas sievietes pavada ilgas stundas sauļojoties, lai iegūtu brūnu ādas krāsu. Bet arī ziemā ir sastopamas iedegušas dāmas. Šis iedegums ir iegūts solārijā. «Ziņas» devās pie ārsta fizioterapeita Andra Zīverta, lai noskaidrotu, kā tās minūtes, kas tiek pavadītas solārijā, ietekmē cilvēka veselību.
«Mazās devās nekas nav kaitīgs,» saka Zīverta kungs. «Sarežģījumus rada tas, ka nereti dāmas vēlas kļūt arvien brūnākas un brūnākas un, lai šo efektu panāktu, solāriju apmeklē arvien biežāk. Tas ādai nāk par sliktu.»
Pārmērīga sauļošanās rada ādas slimības, tā var pat rosināt ādas vēzi. Sevišķi izteikti tas ir saules pārpilnajās vietās, piemēram, Kalifornijā. Tur saslimstība ar ādas vēzi ir daudz lielāka nekā pie mums. Bet pie mums ir solāriji, kas var dot tikpat lielu ultravioleto starojumu kā Kalifornijas saule, līdz ar to sekas arī var būt tādas pašas.
Ziemā saules ir par maz, līdz ar to uz pavasara pusi sāk izsīkt spēki un rodas nogurums. Bagātākie smelties saules enerģiju dodas uz ārzemju kūrortiem. Bet var arī apmeklēt solāriju – efekts būs tāds pats.
Solārijs ir ieteicams ādas slimniekiem, piemēram, ja moka ekzēma, zvīņēde. Arī pret depresiju reizēm palīdz sauļošanās solārijā.
«Lai solārijā pavadītās minūtes slikti neiespaidotu cilvēka veselību, jābūt sabalansētām solārija īpašnieka interesēm ar klienta veselību,» saka Andris Zīverts. «Protams, ikviens solārija īpašnieks ir ieinteresēts, lai klients solāriju apmeklētu pēc iespējas ilgāk, taču klientam tas gan nenāktu par labu. Tādēļ katrā solārijā ir jābūt medicīnas jomā atbilstoši izglītotam darbiniekam.»
Pavisam ir trīs noteikumi, kas solārijā jāievēro ikvienam brūnuma kārotājam. Pirmais ir duša. Ja tās nav, solārijs ir nepilnvērtīgs. Dušā ir jāiet pirms sauļošanās, lai ādu attīrītu no tauku kārtiņas, kā arī pēc tās, lai nomazgātu sviedrus. Otrais noteikums – stingri jāievēro sauļošanās laiks. Te der atcerēties teicienu: «Lēnāk brauksi, tālāk tiksi.» Nedrīkst dzīties pēc ātra efekta, viss jādara pamazām. Tas ir tāpat kā jūrmalā – vienu dienu saulē pārmērīgi cepināmies, pēc tam kļūstam sarkani, parādās čūlas un āda sāk lobīties. Treškārt, cilvēkam ir jābūt pārliecinātam par savu veselību. Nedrīkst solārijā sauļoties tie, kam ir lielas dzimumzīmes, kam ir akūtas slimības, piemēram, tuberkuloze. To neiesaka pusaudzēm vai pavisam jaunām sievietēm, kas vēl nav dzemdējušas, – viņām var rasties sarežģījumi hormonālajā sistēmā. Ir jāņem vērā arī individuālais ādas tips. Cilvēkiem ar baltu sejas ādu nav ieteicams bieži apmeklēt solāriju.
Pie solārija var pierast tāpat kā pie zālēm. Citi sūdzas, ka pēc apmeklējumiem vairs neiedegot saulē. Tas ir no pieraduma – cilvēkam jau ir vajadzīga lielāka ultravioleto staru deva, bet saule katru dienu vienādi nesilda.
Veselībai var kaitēt zemas kvalitātes solārija lampas, atzīmēja Zīverta kungs: «Tām ir savs derīguma termiņš, kuru ievērojot, lampa ir jānomaina, kaut arī tā vēl nav izdegusi. Protams, daudzi īpašnieki to nedara, ekonomēdami naudu. Bet, lai iegūtu vajadzīgo efektu, tiek norīkots ilgāks sauļošanās laiks…»
