Kā soli pa solim modernizēt slaucamo govju fermu, lai tiktu līdz Eiropas Savienības līmenim, turpina stāstīt zemnieku saimniecības «Mežacīruļi» saimnieks JURIS CĪRULIS.
Kā soli pa solim modernizēt slaucamo govju fermu, lai tiktu līdz Eiropas Savienības līmenim,
turpina stāstīt zemnieku saimniecības «Mežacīruļi» saimnieks JURIS CĪRULIS.
– Tūlīt pēc fermas privatizēšanas un jauna ganāmpulka izveidošanas 1993. gadā ilgu laiku pienu slaucām Rēzeknē ražotajā piena vadā. Tas pamazām novecoja, bet neko modernāku nevarējām atļauties – pārāk zemas bija piena iepirkuma cenas.
Tas, ka slaukšanas tehnoloģija jāmaina, bija skaidrs. Bet kādu variantu izvēlēties? To bija daudz: piena vads, slaukšanas stends, slaukšanas zāle. Cenas visam – vienkārši fantastiskas…
Tomēr piena pārstrādātāji ar katru gadu izvirzīja arvien jaunas un jaunas kvalitātes prasības. Vecās slaukšanas iekārtas bija nepārtraukti jāremontē: te sabojājies vakuumsūknis, te – elektromotors, slaukšanas aparāts – visu jau neuzskaitīsi. No fermeriem bijām kļuvuši par tādiem kā Rēzeknes slaukšanas aparātu remontstrādniekiem. Stāvoklis kļuva kritisks.
1987. gadā biju Dānijā, 1988. – Vācijā, lai iepazītos ar ārzemju fermeru darbu un pieredzi piena lopkopībā. Visās fermās, kuras apmeklēju, slaukšanai tika izmantotas vācu firmas «Westfalia» iekārtas un tā notika piena zālē. Pārliecinājies, ka slaukšanas zāles variants ir vislabākais, nolēmu to būvēt arī savā fermā. Slaukšanas zālei ir šādas priekšrocības:
– tā ir viegli kopjama, apkalpojama un dezinficējama;
– īsais piena vads zālē ir ātrāk izmazgājams un dezinficējams;
– tajā var panākt augstāku mehanizācijas līmeni;
– tā ir vispiemērotākā vieta slaukšanai, lai piemērotos Eiropas Savienības standartiem.
Un tā, nomocījies ar rēzekniešu ražojumiem, sazinājos ar firmas «Westfalia» pārstāvjiem. Itin drīz ieradās speciālisti, visu apskatīja, nomērīja un īsā laikā izstrādāja projektu.
Aprēķinājām, ka, būvējot slaukšanas zāli pašu spēkiem, iznāk lētāk. «Westfalia» piekrita sākt ar kaut ko vienkāršāku. Tas jau viesa cerības. Firma piedāvāja ļoti labvēlīgu maksāšanas grafiku.
Nosaucām šo modernizācijas taktiku «Soli pa solim».
Ar grūtībām savācām naudu pirmajai iemaksai – tā bija 20 procentu no kopējās summas. Nekavējoties sākām būvdarbus. Bijušo cūku novietni divu mēnešu laikā pārbūvējām par slaukšanas zāli. Visus zemes darbus veicām paši. Meistarus uzaicinājām tikai mūrēšanas un flīzēšanas darbiem. No Vācijas tika atvestas un uzstādītas iekārtas.
Pirmais solis bija sperts – uzbūvēta slaukšanas zāle desmit govīm –, bet nauda mums iznāca tikai sešu slaukšanas iekārtu iegādei. Firma uzstādīja pašus vienkāršākos un lētākos mehāniskos pulsatorus. Stratēģiski svarīgos mezglos, kas būtiski ietekmē piena kvalitāti, izvēlējāmies vismodernākos: piena dzesētāju, vakuuma piena transporta caurules, mazgāšanas automātu.
Grūts uzdevums bija iemācīt govis «ar prieku» apmeklēt slaukšanas zāli. Lai izvairītos no traumām, visām piena devējām amputējām ragus. Šī «kosmētiskā» operācija radīja pārsteidzošas izmaiņas govju raksturā. Izmainījās to «sejas» izteiksme, piena devējas kļuva rāmas, vairs nebija traumu. Jāpiebilst, ka Latvijas brūnās ātrāk piemērojās jaunajai slaukšanas iekārtai, labāk pārcieta ragu amputāciju.
Pirmajās nedēļās izslaukums nedaudz kritās, bet, kad govis pierada un «saprata», ko no tām grib, izslaukums sāka kāpt uz augšu un pārsniedza iepriekšējā perioda izslaukumu.
Ar šīm iekārtām govis slaucām gandrīz gadu. Firmas «Westfalia» pārstāvji bieži brauca pie mums un bija ar darbu apmierināti. Tad sekoja viņu piedāvājums atpirkt daļu no modernizētajiem mezgliem un spert nākamo soli – pāriet uz desmit govju vienlaicīgu slaukšanu, reizē sperot arī trešo soli – daļēji automatizēt slaukšanas zāli – pāriet uz magnētiskajiem pulsatoriem un «Metatron» elektronisko uzskaites sistēmu, lai pilnveidotu ganāmpulka izkopšanu. Tagad jau darbi ir paveikti.
Ceturtais solis būtu slaukšanas aparātu automātiskas noņemšanas sistēmas uzstādīšana, piektais – centrālā datormezgla izveide, sestais – elektroniskās govju uzskaites sistēmas ieviešana.
Galvenais mērķis, ko esam sasnieguši jau tagad, ir:
– nodrošināta piena ieguves un pirmapstrādes visaugstākā kvalitāte;
– izslaukuma kāpums par apmēram 15 procentiem;
– samazinājusies govju saslimstība ar mastītu.
