Zaļenieku arodvidusskola kopā ar Jelgavas Amatniecības vidusskolu un Apguldes arodvidusskolu ieguvusi Eiropas Sociālā fonda līdzekļus, kas ļauj enerģētikas un būvdarbu izglītības programmas maksimāli pietuvināt darba devēju prasībām un reālajai situācijai darba tirgū. Speciālisti pārliecināti, ka līdzekļiem jābūt arī pašā izglītības sistēmā, lai iesāktā prakse varētu veiksmīgi turpināties.
Projekta īstenotāju Zaļenieku arodvidusskolas direktora vietniece Dace Vīpule-Kuļika stāsta, ka projekts ir īpašs ar to, ka veicina ciešāku sadarbību ar darba devējiem. Par tā nepieciešamību profesionālajā izglītībā jau tiekot runāts vairākus gadus. Parasti šī iecere apstājas līdzekļu trūkuma dēļ, tāpēc ES fondu finansējums kļuvis par vienu no instrumentiem, lai to īstenotu.Algo prakšu vadītājus«Līdz šim audzēkņi prakses vietas parasti izraudzījās tuvāk mājām, jo neviens neatmaksāja, piemēram, ceļa izdevumus, izmantotos materiālus, kā arī nemaksāja uzņēmuma prakšu vadītājiem. Projekts paredz segt visus šos izdevumus. Izglītojamajiem ir arī iespēja ciešāk iepazīties ar potenciālo darba vidi un darba devēja prasībām. Mācīties praksē, jo skolā nav iespējams visu parādīt,» ieguvumus min D.Vīpule-Kuļika. Pie tiem var pieskaitīt arī mūsdienīgus metodiskos materiālus un līdzekļus, kā izstrādē no oktobra iesaistīti visu trīs izglītības iestāžu pedagogi, jaunu mācību literatūru, kā arī semināru par jaunāko informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējām mācību procesā.Lai neiztrūktu apmācības posmsProjekts risināsies šo un arī nākamo mācību gadu. Tā laikā praktiskās mācības pie darba devējiem apgūs 300 Zaļenieku un Apguldes arodvidusskolu un Jelgavas Amatniecības vidusskolas topošo būvnieku un elektriķu. Līgums noslēgts ar a/s «Sadales tīkls» mācību centru un Latvijas Sausās būves un apdares darbu uzņēmumu un meistaru biedrību, kas sadarbojas ar būvmateriālu ražotāju SIA «Knauf».«Projektā sāktās tendences, manuprāt, ir ļoti pareizas. Piemēram, restauratora prasmes ir apmetēju, flīzēju un krāsotāju augstākā pilotāža, bet vienuviet šo profesiju nevar apgūt. Projekts dod iespēju veidot sadarbības tīklu ar izglītības iestādēm un darba devējiem, kas palīdzētu šos trūkstošos posmus piepildīt. Tam būtu arī ekonomisks efekts, jo Latvijā ir pietiekami daudz piļu un muižu, kuras varētu restaurēt un padarīt interesantas apmeklētājiem. Šo darbu pamatā veic ilggadēji restauratori, kā arī tiek piesaistīti ārvalstu speciālisti. Izglītojot jaunos, pakalpojums varētu kļūt lētāks, bet, protams, ne uz kvalitātes un algu rēķina,» pārliecināts «Knauf» tehniskais vadītājs Andris Veinbergs. Uzņēmums sadarbībā ar SIA «RE&RE» pagājušajā nedēļā papildus projekta aktivitātēm būvniecības specialitātes audzēkņiem un skolotājiem deva iespēju iepazīties ar restaurācijas un būvniecības darbiem Rīgas Biržas namā un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
