Gatavojoties izglītības sistēmas reformai, kas paredz finanšu līdzekļu efektīvāku izmantošanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veikusi dažādus pasākumus. Tostarp izmainījusi prasības 1. – 4. klašu skolotājiem, kuri nu varēs mācīt arī 5. un 6. klasē.
Lai saglabātu novadu pamatskolas, īpaši sākumskolas, pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, atbalstot mācību iestāžu filiāļu un apvienoto klašu izveidi skolās, kurās ir neliels audzēkņu skaits, IZM izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par pedagogu nepieciešamās izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasībām.Rīcība ir loģiskaGrozījumi, piemēram, paredz, ka pedagogs, kurš ieguvis 1. – 4. klases skolotāja kvalifikāciju, drīkstēs pasniegt mācību priekšmetus arī pamatizglītības 5. un 6. klasē, apgūstot tālākizglītības programmu 72 stundu apmērā. Līdz ar to varēs plašāk izmantot metodiku, ka viens pedagogs māca vairākus priekšmetus 1. – 6. klašu grupā, kas noteikts arī valdības deklarācijā, norāda IZM.«Šis lēmums saistīts ar to, lai pamatskolu ar nepietiekamu audzēkņu skaitu varētu reorganizēt uz 1. – 6. klašu sākumskolu, kas ir arī loģiski, jo tā sakārtots mācību saturs. Pilsētā šis modelis jau darbojas, un novadā vajadzētu pāriet uz to pašu,» pārliecināts Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Gāle, piebilstot, ka vēl jāturpina sarunas par jaunās sistēmas ieviešanu konkrētās Jelgavas rajona skolās.Paredzēts arī, ka skolās drīkstēs strādāt speciālisti, kas ieguvuši maģistra vai doktora grādu pedagoģijā vai mācāmajā priekšmetā atbilstošā zinātnes nozarē, tomēr šie grozījumi Jelgavas rajonā pagaidām nav aktuāli, uzskata Izglītības pārvaldes vadītājs.Lems politiķiLai izglītības iestāde varētu veiksmīgi darboties, ieviešot modeli «nauda seko skolēnam», pamatskolām līdz 9. klasei būtu jānodrošina 18 – 20 pedagoģisko darba likmju, tomēr aprēķini liecina, ka sešās Jelgavas rajona skolās to pietrūkst.«Pērn notika jaunās sistēmas virtuāla modelēšana, kad izrēķināts, cik katrā klašu grupā izmaksā viens skolēns, un pašvaldībām uzdots jautājums, kas notiks, ja piešķirs attiecīgo summu. Mūs šis cipars apmierināja. Skaidrs, ka ir skolas, kur likmju pietrūkst, un ir arī tādas, kurām paliek pāri, bet, tā kā nauda nonāks novada pašvaldībā, tai būs iespēja šos līdzekļus pārdalīt, lai visiem pietiktu,» stāsta U.Gāle, cerot uz politiķu saprātīgu lēmumu. Lai viņu darbs jaunizveidotajā novadā veiktos pēc iespējas raiti, Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes speciālisti iecerējuši izstrādāt konkrētu priekšlikumu plānu, lai visām skolām nākamā mācību gada sākumā būtu nodrošināts darbs. «Drīzumā vajadzētu apbraukāt visas topošā novada izglītības iestādes, lai mazo skolu direktoriem jautātu, cik minimums likmju nepieciešams, lai nākamajā gadā izpildītu mācību programmu, bet no lielo skolu vadītājiem uzzinātu, no kā viņi būtu gatavi atteikties, ko likt «kopējā katlā». To vajadzētu izdarīt līdz maija beigām, lai izglītības iestādes aiziet atvaļinājumā ar zināmu drošības izjūtu,» iecerējis Izglītības pārvaldes vadītājs.
