Augstāku vērtējumu gūst tie projekti, kuros skolēni ieguldījuši vairāk sava darba.
Izraujoties no ierastā mācību stundu ritma un cenšoties novērst skolēnu pārslodzi, iemācīt, kā veicams pētnieciskais darbs. Tāds ir projektu nedēļas galvenais uzdevums, ko saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem kopš 1998. gada ar dažādiem panākumiem risina arī Latvijas pamatskolēni. Aptaujātie mūsu puses izglītības iestāžu pārstāvji atzīst, ka projektu nedēļu lietderības koeficients ir diezgan augsts – bērni iemācās atrast nepieciešamo informāciju, sagatavot un prezentēt to pārējiem. Taču šā pasākuma, kas parasti risinās februāra beigās, kvalitāte atkarīga no katra iesaistītā pedagoga izdomas un iniciatīvas un, protams, vecāku līdzdalības. Tā dažkārt gan esot pārāk uzbāzīga.Lielākie bērni tēmu izvēlas pašiJelgavas 3. pamatskolā, kur 29 1. – 6. klasēs zinības apgūst 785 skolēni, līdzīgi kā pārējās izglītības iestādēs katru gadu ir cita vienotā projektu nedēļas tēma, teic direktora vietniece Ingrīda Siliņa. Šogad bērnu darbi bija pakārtoti tēmai «Es un pasaule», kas pieļāvusi ļoti plašu interpretāciju un apakštēmu izvēli. 5. un 6. klašu audzēkņi projekta darbu tēmu un mācību priekšmeta skolotāju, pie kura to veikt, noteica paši. Savukārt jaunākajiem skolēniem uzdevumus piedāvāja klašu audzinātājas. Piemēram, akcentējot veselīgu dzīvesveidu, pirmās klasītes pētīja augļus un dārzeņus. Skolotāja Sandra Klēģere stāsta, ka viņas audzināmie gatavojuši 15 dažādus salātus un katrs prezentējis savu veikumu pārējiem. Tā tapusi «Gardo recepšu grāmata», ko plānots nodot skolas ēdnīcai, lai šā projektu labumu varētu baudīt pēc iespējas vairāk skolēnu, pedagogu un skolas darbinieku. Akcentē praktisku līdzdarbošanos«Agrāk lielāku uzmanību pievērsām projektu rakstiskajai daļai. Taču esam sapratuši, ka bērniem nepieciešama praktiska darbošanās, lai attīstītu viņu prasmes un ieinteresētu skolēnus,» atzīsta Jelgavas 3. pamatskolas direktora vietniece Alise Skrupska. Tāpēc neatņemama projektu nedēļas daļa ir mācību ekskursijas uz dažādām ražotnēm, kā arī praktiska darbošanās skolā un mājās. Piemēram, 3. pamatskolas bērni vērojuši, kā cep maizi, paši gatavojuši koka rotaļlietas, pētījuši, kā no piena top siers un biezpiens, taisījuši vulkāna modeļus, aptaujājuši pircējus veikalos un uzņēmumu darbiniekus.«Darbus vērtējam ļoti nopietni. Parasti vērtējums ir labs, ja darbs nav vienkārši izkopēts no interneta. Šad tad gadās, ka projekti nav nodoti. Tad tos jānāk strādāt vasarā,» teic I.Siliņa. Kā lielākos projektu nedēļas ieguvumus viņa min attīstītās skolēnu prasmes atrast nepieciešamo informāciju, apstrādāt to, saprast, kas tajā galvenais, aizstāvēt savu viedokli. Bērni darbus prezentē savā klasē, bet labāko projektu autori uzstājas vairāku klašu priekšā. Lielākais klupšanas akmens daudziem, īpaši jaunāko klašu skolēniem, esot nespēja pareizi saplānot laiku. Atstājot darba izpildi uz pēdējām dienām, zūd kvalitāte un līdz ar to vērtējums. Ne visi arī spēj pārvarēt lampu drudzi, prezentējot darbu lielākai auditorijai. Šajā ziņā vēl daudz jāstrādā klašu audzinātājiem, atzīst direktora vietniece, piebilstot, ka liela loma projektu izstrādē ir arī vecākiem. Ar nosacījumu, ka viņi darbu neuzraksta bērna vietā, bet dalās pieredzē, izrāda interesi un, ja nepieciešams, palīdz ar padomu.Veicina piederības apziņuArī Jelgavas Valsts ģimnāzija 7. un 8. klašu skolēniem šogad piedāvāja tēmu, lai būtu pēc iespējas lielāks ieguvums gan pašiem audzēkņiem, gan skolai, min direktora vietniece Marita Asarīte. 12. maijā izglītības iestāde svinēs 90 gadu jubileju, tāpēc pamatskolēni jau no rudens pētījuši skolas vēsturi, uzzinājuši par tās tradīcijām, interešu izglītības pulciņu sasniegumiem un ievērojamiem pedagogiem, tikušies ar absolventiem, bijušajiem skolotājiem un darbiniekiem. «Katrai klasei bija jāpēta sava desmitgade, ko projektu nedēļas noslēgumā viņi prezentēja pārējiem skolēniem. Skatījāmies arī bijušo audzēkņu pirms pāris gadiem uzņemto filmu par skolu. Esam ieplānojuši erudītu konkursu. To visu darām, lai stiprinātu patriotiskās jūtas un piederības apziņu. Lai skolēni saprastu, kur īsti mācās,» motivāciju atklāj M.Asarīte. Par skolas jubileju un vēsturi tiek runāts arī stundās un citos pasākumos, taču tas bijis liels ieguvums, ka šai tēmai varēja atvēlēt projektu nedēļu, min direktora vietniece, piebilstot, ka savāktie materiāli ielaminēti un izvietoti pie gaiteņu sienām.Ielūkojas cirka pasaulē«Projektu nedēļa ir nopietna lieta, tikai jāprot to interesanti organizēt,» atzīst arī Svētes pamatskolas nelielās Glūdas filiāles vadītāja Aina Ļuta, priecādamās, ka šogad tas izdevies godam. Skolā pirms kāda laika viesojušies cirka mākslinieki, kuru uzstāšanās mudinājusi uzzināt ko vairāk par šo brīnumaino pasauli. Skolēni ne tikai vākuši informāciju par pasaules slavenākajiem cirkiem, bet arī darbojušies praktiski, atveidojot gaisa akrobātus, mīmus, virves dejotājus, žonglierus un citus cirka māksliniekus. Noslēguma pasākumu ar aizraujošiem priekšnesumiem kuplināja arī dažādi viesi.Citus gadus projektu nedēļas tēma Glūdas filiālē gan nav bijusi tik «rotaļīga». Piemēram, pērn skolēni izzinājuši Latvijas dzīvniekus. Īpaši tos, kas ieguvuši aizsargājamā un gada dzīvnieka statusu. «Šos projektus vajadzēja izstrādāt stingri saskaņā ar zinātniski pētniecisko darbu noteikumiem, kā arī izveidot «PowerPoint» prezentācijas un uzstāties auditorijas priekšā. Tas dod vērtīgu pieredzi pat pašiem mazākajiem skolēniem,» pārliecināta A.Ļuta. Projektu nedēļaIzglītības un zinātnes ministrija vispārizglītojošās skolās to pirmo reizi izsludināja 1997./1998. mācību gadā.Viens no mācīšanās veidiem. Projektu nedēļas laikā tiek veikts patstāvīgs darbs. Skolēni par iepriekš izvēlētu tēmu vāc materiālus un pētījuma rezultātus apkopo.Paredzēts, ka projektu nedēļa rit piecas dienas, taču katra skola šo laiku nosaka atšķirīgi.Mērķis – iemācīt audzēkņiem apgūt pētnieciskā darba pamatprasmes.Projektu tematika var būt ļoti daudzveidīga. Vēlams, lai tā būtu interesanta pašiem skolēniem un aktuāla mūsdienu sabiedrībai.
