Darbinieki ļoti bieži nezina darba likumdošanu un tādēļ iekrīt, bet darba devēji to nekautrējas izmantot.
Laikā, kad gan privātajā, gan valsts sektorā notiek funkciju un izdevumu optimizācija, kurai neizbēgami seko darbinieku atlaišana, svarīgi, lai cilvēki neapjuktu un spētu izvairīties no iespējamām konfliktsituācijām ar darba devējiem. Ne vienmēr darba ņēmēji zina savas tiesības un to, kā rīkoties darba uzteikšanas gadījumā. Tāpēc ikvienam vajadzētu orientēties Darba likumā un būt informētam par nosacījumiem, kas saistīti ar darba attiecību izbeigšanu. «Zemgales Ziņas» ar Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas (VDI) vadītāju Valdi Dūmu un vecāko inspektori juristi Kristīni Cimermani rīkoja telefonakciju, kurā atbildēja uz lasītāju jautājumiem par Darba likumā noteiktajām prasībām attiecībā uz darba uzteikšanu.– Ko darīt, ja cilvēks uzzina, ka nākamajā mēnesī no darba tiks atlaista puse uzņēmuma darbinieku?V.D.: Svarīgi, vai tas paziņots mutiski vai rakstiski. Ja tas izdarīts mutiski, paziņojumam nav juridiska spēka. To var ņemt vērā, jāuztraucas vien tad, ja uzteikums saņemts rakstiski. Ja uzņēmumā samazinātas štata vietas, obligāti mēnesi pirms atlaišanas no darba devēja jāsaņem rakstisks uzteikums. – Kādos gadījumos darba devējam ir tiesības uzteikt darbu?K.C.: Darba likuma 101. pants paredz, ka darba devējam ir tiesības uzteikt darbu rakstveidā, pamatojoties uz vairākiem apstākļiem: ja pārkāpts noslēgtais darba līgums (uzteikuma termiņš – desmit dienu); ja strādājošais rīkojies prettiesiski un tādējādi zaudējis darba devēja uzticību (parasti tas saistīts ar tirdzniecību vai nozari, kurā dominē materiālās vērtības; darbinieku tad var atbrīvot nekavējoties); ja strādnieks rīkojies pretēji labiem tikumiem, darbu veicis alkohola, narkotisko vai toksisko vielu reibumā (darbu var uzteikt nekavējoties); ja būtiski pārkāpis darba aizsardzības noteikumus (uzteikuma termiņš – desmit dienu); ja nav izrādījies pietiekami profesionāls, ko var apstiprināt atestācijas, eksperti; minēto pantu iespējams piemērot, ja strādniekam nav noteiktā līmeņa valodas zināšanu (uzteikuma termiņš – mēnesis); ja darbu nespēj veikt veselības stāvokļa dēļ, ko apliecina ārsta atzinums (termiņš – desmit dienu); ja darbā atjaunots darbinieks, kurš iepriekš veicis attiecīgos pienākumus (parasti tiek piemērots reizēs, kad mamma atgriežas no bērnu kopšanas atvaļinājuma, uzteikuma termiņš – mēnesis); notikusi štatu samazināšana vai likvidēts darba devējs (pašreiz Latvijā visizplatītākais darba uzteikuma iemesls; uzteikuma termiņš – mēnesis). Uzteicot darba līgumu, darba devējam ir pienākums rakstiski paziņot strādājošajam par apstākļiem, kas ir līguma uzteikuma pamatā. – Cik izdevīgi izbeigt darba attiecības, abām pusēm vienojoties?V.D.: Darba likumā ir 114. pants par abu pušu vienošanos. Tā ir tā pati štatu samazināšana. Parakstot šādu vienošanos, ieguvējs būs tikai darba devējs, jo nav jāizmaksā atlaišanas pabalsts. Cilvēku nezināšanas dēļ darba devēji to bieži izmanto, nereti noliekot priekšā uzteikumu par abu pušu vienošanos, un cilvēks to paraksta.K.C.: Vai arī mutiski sasola izmaksāt pabalstu: paraksti, un mēs to izmaksāsim. Bet beigās – nekā! Tā tiek zaudēts arī uzteikuma termiņš, kas, samazinot štatus, ir mēnesis, kad darbinieks šo laiku vēl var strādāt un saņemt atalgojumu. V.D.: No likumiskās puses visneizdevīgāk izbeigt darba attiecības pēc paša vēlēšanās vai abu pušu vienošanās.– Vai likums paredz termiņu, cik ilgā laikā jāparaksta dokumenti?V.D.: Nē. Noteikti rūpīgi jāiepazīstas ar dokumentiem. Drošības labad ar tiem var vērsties VDI un konsultēties, cik likumīgi viss norit. Neviens nevar piespiest uzreiz parakstīt dokumentu. K.C.: Nereti cilvēki uzķeras uz vēl ko, proti, darba devējs mudina rakstīt par darba attiecību izbeigšanu sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu uzņēmumā. Tādā gadījumā tas kvalificējams kā uzteikums, jo viņš ir uzņēmies iniciatīvu. Līdz ar to strādājošais nesaņems arī atlaišanas pabalstu un, stājoties Nodarbinātība valsts aģentūras uzskaitē kā darba meklētājs, uzreiz neiegūs arī bezdarbnieka pabalstu, bet tikai pēc trīs mēnešu noilguma, kā to paredz likums. – Vai cilvēks drīkst meklēt jaunu darbu, ja viņš jau saņēmis mutisku uzteikumu?V.D.: Mutiskam darba uzteikumam nav likumiska spēka. Šajā laikā cilvēks joprojām atrodas darba attiecībās un viņam jāievēro visi līgumā minētie nosacījumi. Taču, ja uzteikums ir rakstiski, tajā darba devējs var paredzēt konkrētus laikus, ko darba ņēmējs izmantotu jauna darba meklēšanai. – Vai iespējams saņemt lielāku atlaišanas pabalstu, nekā tas noteikts likumā? V.D.: Jā, jo likums paredz minimālo prasību, un darba devējs var piešķirt lielāku pabalstu, ja vien ir, ko maksāt.– Kā rīkoties, ja cilvēks uzskata, ka ir nepamatoti atbrīvots no darba?V.D.: Viens variants – tiesā iesniegt prasību, taču, zinot praksi, cilvēku zināšanas likumdošanā ir ļoti vājas. Tāpēc, ja ir šādas aizdomas, var vērsties VDI un rakstīt iesniegumu. Ļoti vēlams, lai līdzi būtu gan darba līgums, gan uzteikums vai citi dokumenti, kas saistīti ar atlaišanu. Inspektori šo lietu pārbaudīs un sniegs atbildi. Tad var rakstīt pieteikumu tiesai par nepamatotu darba uzteikšanu un prasīt atjaunot tajā. VDI nedrīkst rakstīt pieteikumu tiesai. K.C.: Kam jābūt pieteikumā, norādīts Civilprocesa likumā. Informācija atrodama arī internetā – meklētājā jāuziet prasības pieteikums (tur ir vairāki paraugi) un jāizvēlas sev piemērotākais. Arī VDI, sniedzot atbildi prasītājam, iesaka, kas pieteikumā jānorāda un kādos likumos vajadzīgais atrodams. Ja tiesā tiek izskatīts strīds par darba tiesiskajām attiecībām, darbinieks no valsts nodevas ir atbrīvots. (Pieteikumu tiesai saistībā ar darba likumdošanas pārkāpumiem Jelgavā palīdzēs uzrakstīt Arodbiedrību konsultatīvā centra speciālists, kurš atrodams Elektrības ielā 10 – red.)– Kā jārīkojas, ja darbinieka slimības laikā darba devējs draud viņu atlaist?V.D.: Mutiskam uzteikumam, kā jau teicu, nav juridiska pamata, bet slimības un atvaļinājuma laikā nevar atbrīvot no darba.K.C.: Ir būtiski atšķirt uzteikumu no atbrīvošanas. Ja cilvēks parakstījis uzteikumu, ka pēc mēneša tiks atbrīvots, bet tad uz vairākām nedēļām saslimst, atgriežoties darbā, uzteikuma termiņš – mēnesis – būs beidzies, un viņu no darba atlaidīs. Uzteikumu var saņemt tikai tad, ja strādājošais ir darbā, bet atbrīvot pēc tam.– Vai darba devējam ir tiesības izbeigt darba attiecības ar invalīdu?V.D.: Nē. Darba likuma 109. pants paredz vairākus gadījumus, kad tas nav atļauts. Pirmkārt, jāsaglabā līgumsaistības ar darbinieku invalīdu, ja vien viņš nepārkāpj 101. panta nosacījumus. Otrkārt, nav tiesību uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, kā arī laikā, kad viņa baro bērnu ar krūti, izņemot, ja lieto alkoholu, neievēro darba līguma nosacījumus un uzņēmums tiek likvidēts. Treškārt, līgumu nedrīkst uzteikt darbinieka slimības un atvaļinājuma laikā. – Ko darīt, ja invalīds atlaists no darba sakarā ar štatu samazināšanu?V.D.: No darba devēja puses tas ir nelikumīgi. Vispirms ieteiktu šo jautājumu risināt uzņēmumā ar personāldaļas speciālistu vai uzņēmuma vadību, atsaucoties uz Darba likuma 109. pantu. Ja darba devējs kļūdījies, viņš var atcelt rīkojumu par atlaišanu, izmaksājot viņam kompensāciju par dīkstāvi. Ja darba devējs to neievēro, jāvēršas VDI. Ja lieta nonāk līdz mums, uzņēmumam invalīds būs jāatjauno darbā, jāsamaksā viņam par dīkstāvi, kā arī sods par Darba likuma pārkāpšanu. Ja arī tas darba devēju nespēs iekustināt, strādājošajam jāvēršas tiesā. – Esmu bērna kopšanas atvaļinājumā, bet uzņēmuma Jelgavas filiāle, kur strādāju, tiek likvidēta. Vai atgriežoties uzņēmumā, darba devējam jāsaglabā man darbavieta, kaut arī tā likvidēta, un jāpiedāvā cits darbs?K.C.: Jāpiedāvā cits darbs ar līdzvērtīgu atalgojumu. V.D.: Bet ir viens knifs. Kas rakstīts darba līgumā? Ja darbavieta norādīta konkrētā pilsētā un adresē, darba devējam stingri jādomā, kā rīkoties. Ja strādājošais, atgriežoties darbā, atsacīsies no jaunā piedāvājuma, vadītājam ir tiesības ar viņu izbeigt darba attiecības. Ja līgumā nav norādīta konkrēta pilsēta vai adrese, bet, piemēram, lielveikalu tīkla xxx tirdzniecības vietās Latvijā, tas nozīmē, ka cilvēku var pārcelt darbā uz jebkuru vietu. Nesen pie mums vērsās kāds Bauskas ātrās palīdzības šoferis, kuru zināmu apsvērumu dēļ pārcēla darbā uz Vecumnieku brigādi, kas no minētās pilsētas atrodas krietnā attālumā. Izrādījās, ka šajā gadījumā cilvēks nespēja neko panākt, jo darba līgumā kā darbavieta bija ierakstīta Bauskas Neatliekamā medicīniskā palīdzība, taču tai piederošās brigādes atrodas arī ārpus pilsētas. Juridiski darba devējam ir tādas tiesības, cilvēciski – cits jautājums.– Vai likums paredz, ka darbavieta pirmām kārtām jāsaglabā jauniem cilvēkiem un tiem, kuru apgādībā ir mazi bērni?K.C.: Darba likuma 108. pants paredz vairākus punktus, kad tiek turpinātas darba attiecības štatu samazināšanas gadījumā. Likuma pirmajā daļā noteikts, ka priekšrocības saglabāt darbu ir strādājošajiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija. Otrā daļa paredz, ja rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, priekšrocības būs tiem, kuri nostrādājuši ilgāku laiku, pie attiecīgā darba devēja cietuši nelaimes gadījumā vai saslimuši ar arodslimību, kuri audzina bērnu vecumā līdz 14 gadiem, bērnu invalīdu, kuriem ir divi vai vairāki apgādājamie, paši ir invalīdi vai piedalījušies Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidācijā, cilvēkiem ar politiski represēto personu statusu, kā arī ja līdz pensijas sasniegšanai atlicis mazāk par pieciem gadiem. – Ko darīt, ja darba devējs izvirza ultimātu: jāstrādā virsstundas bez papildmaksas vai arī darbs jāzaudē…V.D.: Viennozīmīgi – tas ir nelikumīgi, tikai – kā to pierādīt? Tas ir smags jautājums, kas skar darba laika uzskaiti uzņēmumā. Pierādīt virsstundas ir ļoti grūti. Darba devēji, kas grib krāpties, parasti nekur un nekādās tabelēs tās neuzrāda. Strādājošo uzskaite parasti atšķiras no darba devēja veiktās, un pierādīt prettiesiskumu ir grūti. Šajā situācijā risinājums varētu būt arodbiedrība, kas ir juridiska organizācija un kurai ir tiesības fiksēt šos darba laikus. Tas ir viens juridiskais statuss, uz ko mums, izmeklējot lietu, pamatoties. Ja darba devējs liek strādāt virsstundas, noteikti jānāk uz VDI un jāziņo – domāsim, ko darīt, lai viss noritētu atbilstoši likumdošanas normām.
Zemgales reģionālās VDI pieņemšanas laikiPirmdienās no pulksten 13 līdz 18Ceturtdienās no pulksten 9 līdz 12Tālrunis 6309013; 6309020 (inspektori); 63090405 (juriste)
Atlaišanas pabalstiIzmaksā darba devējs (ja darba attiecības nav izbeigtas, abām pusēm vienojoties): ja darbinieks uzņēmumā nostrādājis līdz pieciem gadiem – vienas mēnešalgas apmērā; ja nostrādāts līdz desmit gadiem – divu mēnešalgu apmērā; ja bijis nodarbināts no 10 līdz 20 gadiem – trīs mēnešalgu apmērā; ja nodarbināts vairāk nekā 20 gadu – pabalsts pienākas četru mēnešalgu apmērā.
Pirms kaut ko dari, konsultējies!
Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas (VDI) vadītājs Valdis Dūms: Lai gan VDI ir represīva iestāde, par pārkāpumiem sodām un jebkuram pārbaudītājam saruna ar mums parasti ir nepatīkama, vienmēr esmu aicinājis un aicinu arī šoreiz ne tikai darbiniekus, bet arī darba devējus nebaidīties no VDI un nekautrēties sniegt padomu. Lai arī kāda būtu katra inspekcijā strādājošā specialitāte, mūsu jomas specifika ir darba likumdošana un aizsardzība, kā arī nebaidos apgalvot – mēs esam galvastiesu augstākā līmenī par to, kas notiek uzņēmumā. Lai kas atgadītos un ko darba devējs plānotu mainīt savā uzņēmumā, piemēram, saistībā ar cilvēku atlaišanu, struktūras maiņu vai reorganizāciju, mans ieteikums ir, bijis un būs: pirms ko dari, atnāc uz VDI pie inspektora un pakonsultējies, kā to labāk paveikt. Pieejami arī bezmaksas jurista pakalpojumi, tie palīdzēs rast labāko variantu. Gan darba devējam, gan ņēmējam piedāvāsim noteiktu scenāriju – viņam izdevīgāko, kā labāk rīkoties. Bijuši gadījumi, kad abas puses mūs nemitīgi sauc palīgā – katra ar savu scenāriju. Beigās rodam kopīgu kompromisu. Darba devēji to labprāt izmanto. Prieks, ka daudzi uzņēmumu vadītāji sapratuši – varam sniegt profesionālu konsultāciju –, un labprāt to izmanto, bet citi nez kāpēc joprojām baidās…
