Arvien tuvāka kļūst diena, kad gaidām oficiālu uzaicinājumu Latvijai iestāties Eiropas Savienībā.
Arvien tuvāka kļūst diena, kad gaidām oficiālu uzaicinājumu Latvijai iestāties Eiropas Savienībā (ES). Ne katrs no mums ir gatavs izdarīt savu vēsturisko izvēli nākamgad paredzētajā referendumā. Ne visiem vēl ir pienācīgs priekšstats par iespējamiem ieguvumiem un zaudējumiem, iestājoties šajā aliansē. Tādēļ ir vērts palūkoties, kā veicas ES pašreizējām dalībvalstīm. Arī tajās attieksme ir dažbrīd pretrunīga. Kā, piemēram, Somijā, kura par ES locekli kļuva 1995. gadā.
Pēc Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas ierosmes ar Somijas Ārlietu ministrijas un LR vēstniecības Somijā atbalstu Latvijas reģionālās preses darbinieki trīs dienas viesojās Somijā, kur tikās ar valsts, pašvaldību, ES institūciju darbiniekiem, sarunājās ar ražotājiem, zemniekiem, robežsargiem un kolēģiem, lai gūtu priekšstatu par to, vai Somija pēc
iestāšanās ES ir ieguvēja vai tomēr ne. Atbildes bija vaļsirdīgas un… atšķirīgas. Ar tām varēsiet iepazīties «Ziņu» turpmākajos numuros. Bet publikāciju ciklu par Somiju ievadām
ar Latvijas Republikas vēstnieka Somijā Valda Krastiņa sniegto interviju «Ziņu» komentētājam Andrejam Janavam.
Valdis Krastiņš no 1992. līdz 1997. gadam bija Latvijas vēst-nieks Čehijā, Slovākijā un Turcijā, no 1998. līdz 200. gadam – Norvēģijā, bet nu ir LR vēstnieks Somijā.
Jūsu ekselence, kas ir pats būtiskākais, raugoties uz Somiju ar Latvijas pilsoņa acīm?
Man personīgi laikam bija visskumjāk raudzīties uz Somijas sakārtotību, īpaši – uz Somijas laukiem. Tie sāpīgi atgādina, kā varētu būt bijis arī Latvijā, ja mēs nebūtu piedzīvojuši padomju vivisekciju. Somija ir klinšu, ezeru un mežu zeme, kur savulaik bija samērā attīstīta dzelzsrūdas ieguve, tādēļ, piemēram, radās un attīstījās pazīstamā rūpnīca «Fiskar». Taču vietējās iespējas jau sen izsmeltas. Toties Somijā ir ļoti attīstīta mežrūpniecība, celulozes, papīra ražošana. Šajā nozarē strādā tik lielas firmas, kombināti, uzņēmumi, ka to gada apgrozījums reizēm pārsniedz Latvijas nacionālo budžetu. Papīrrūpniecības produkcija pārsvarā tiek eksportēta.
Jūs minējāt rūdas ieguvi, kas nu esot izsmelta. Taču Somijā ir attīstīta metālrūpniecība, smagā mašīnbūve. Kur somi ņem metālu?
Iepērk lēto Krievijas tēraudu. Tādēļ, piemēram, ir attīstīta kuģu būve. Redzat tur aiz logiem? Tie ir pasaulslavenie Helsinku kuģu būvētavas doki, kur strādā ap 5000 cilvēku. Tur būvē pasaulē lielākos izklaides kuģus, kas galvenokārt paredzēti ceļošanai pa Karību jūru.
Mūsdienu Somija ieguvusi pasaules slavu arī ar mobilajiem sakariem…
Jā, valsts ekonomikā «Nokia» fenomens ir ļoti nozīmīgs faktors. Tas faktiski bija ģēnija zibsnis, ko radīja Somijas skarbie ģeogrāfiskie apstākļi. Klintīs grūti iestrādāt kabeļus un vadus, līdz ar to iepriekšējās, pat pašas modernākās sakaru tehnoloģijas nebija piemērojamas šādiem apstākļiem. Turklāt arī iedzīvotāju blīvums nav liels, rakt tranšejas, ieguldīt simtiem un tūkstošiem kilometru kabeļu būtu absurdi. Tādēļ tika izstrādāti mobilie sakari, un šajā nozarē somiem pieder pionieru loma. Pašlaik tikai apmēram viens procents šeit saražoto telefonu arī paliek Somijā: pārējos pārdod citās valstīs.
Vai varat pāris vārdos raksturot Somijas tautsaimniecību?
Somijas ekonomikas principi ļoti atgādina Japānas modeli, kad praktiski visa valsts ekonomika orientēta uz eksportu. Turklāt runa nav par kaut kādu nieka kuģīti, kuru «noandelē pa lēto» kādai trūcīgai valstiņai. Runa ir par milzīgiem eksporta apjomiem. Tas, protams, liek mums uz Somiju lūkoties ar zināmu skaudību, taču, kā ikvienā pārmērībā, arī šajā gadījumā jāpatur vērā: ja nu, nedod Dievs, kaut kādu iemeslu dēļ eksports apsīktu, tad tautsaimniecība piedzīvotu krahu. Lielā mērā tas arī notika deviņdesmito gadu sākumā, kad sabruka PSRS, kas bija ārkārtīgi nozīmīga Somijas produkcijas importētāja. Tāpēc somi, gan ne pārāk dedzīgi, taču izmantoja iespēju, kad viņiem piedāvāja iestāties Eiropas Savienībā, jo tas nozīmēja plašu tirgu. Protams, Somija ir pietiekami liela, attīstīta valsts, kas nenomirtu arī bez ES, taču tad ekonomikas attīstība noritētu pavisam citādi.
Visvairāk tika debatēts par lauksaimniecību. Arī pašlaik daudzi zemnieki ir neapmierināti ar ES ieviesto kārtību, taču vienlaikus viņi atzīst, ka līdzdalība aliansē palīdz savilkt galus. Dienvidos vēl nav īstā Somija, tā sākas tikai kādus simts kilometrus aiz Lahti kalniem. Tur ir ļoti skarbs klimats. Tur iespējams dzīvot vienīgi tādā gadījumā, ja tiek subsidēta degviela un citi energonesēji. Somijas valdība viena pati nespētu nodrošināt pienācīgi finansiālo atbalstu šo reģionu iedzīvotājiem.
Tomēr zemnieku skaits valstī ievērojami sarūk, šī tendence saglabājas joprojām. Vai lauksaimniecībai Somijā ir nākotne?
Zemnieki Somijā noturēsies tikmēr, kamēr pastāvēs ES. Visi somi nevar atļauties braukt dzīvot uz Helsinkiem vai citām lielām pilsētām. Tādēļ valsts līmenī ļoti daudz gādāts par atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šāda valsts programma darbojusies jau daudzus gadus, bet tikai tagad tā īsti redzami augļi: 50 procentu nacionālā kopprodukta veido tieši šo uzņēmumu produkcija. Tieši mazie un vidējie uzņēmumi ir ikvienas valsts ekonomiskās un sociālās labklājības pamats. Tikai pastāvot stipriem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ir iespējams tik plašs un tik pārticis iedzīvotāju vidusslānis, kāds ir Somijā.
Kā jūs vērtējat to, ka Latvija oficiāli uzaicināta iestāties NATO?
Kopš 21. novembra es šajā sakarā jūtos pavisam cits cilvēks! Somija sen vairs nav Krievijas tuvā pierobeža. Bet tas abām valstīm netraucē «andelēties», piedodiet, uz velna paraušanu. Un mums, latviešiem, arī jāapzinās, ka neesam nekāda tur Krievijas pierobeža: varam kļūt par ES austrumu robežu. Pēc šā gada novembra liktenīgā datuma noteikti neizbēgams un loģisks solis Latvijai ir iestāšanās Eiropas Savienībā. Es vēlētos, lai jūs, žurnālisti, spētu pārliecināt sabiedrību par pozitīva balsojuma nozīmību referendumā.
Dažādi politiskie spēki Latvijā tomēr pretojas šādai iespējai… Tā dēvētie krievvalodīgie uzskata, ka iestāšanās ES nozīmētu pilnīgu pagriešanos ar pēcpusi pret Krieviju. Dīvaini, bet arī nacionālistiski noskaņotie sabiedrības slāņi pauž pretošanos ES, motivējot to tādējādi, ka tikšot zaudēta Latvijas nacionālā identitāte… Kas būs tad, ja Latvija neiestāsies ES?
Tad mums būs armija, kas maršēs un taurēs, taču – pastaliņās. Nacionālā identitāte nekādā gadījumā neizzudīs. Piemēram, Luksemburga ir viena no vismazākajām valstiņām pasaulē, taču tā joprojām ir pazīstama, tur saglabāts īpatnējais franču un vācu dialekts, un šo valstiņu ES tā arī nav «apēdusi». Taču Latvijai ir svarīgi mainīt attiecības ar cittautiešiem. Nav jābaidās, ka tiksim asimilēti vai ka asimilēsim viņus. Jābaidās no kaut kā cita: ja ar cittautiešiem ikdienā nesarunāsimies latviski, viņi vienkārši nespēs integrēties. Tajā pašā laikā mums ir pilnīgi vienalga, kādā valodā viņi sarunājas mājās, taču valsts valoda ir jāprot.
Šogad Latvijas vēstniecībai Somijā apritējuši 10 gadi. Vai kaut kā īpaši atzīmējāt šo jubileju?
Jā, to atzīmējām šā gada martā. Šim notikumam par godu bija ieradusies mūsu Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga, viņa publiski uzstājās arī Helsinku Universitātē. Bija sarīkota Okupācijas muzeja izstāde, ar kuru iepazinās daudzi helsinkieši. Rudenī mūsu prezidente vēlreiz bija ieradusies vizītē, te viesojās arī liela Latvijas pašvaldību delegācija. To interesēja Somijas pašvaldību sistēma.
Vai somus interesē arī Latvija? Kāda ir viņu attieksme pret Latviju kā iespējamo ES dalībvalsti?
Somi atbalsta ES paplašināšanos, īpaši labvēlīgi viņi izturas pret trim Baltijas valstīm, jo saskata perspektīvu Baltijas jūras valstu reģiona attīstībā. Tomēr, ja runā par interesi vispār, par Latvijas tēlu Somijā, tas nav tik populārs kā 90. gadu sākumā. Tomēr par mums, trim Baltijas valstīm un Latviju to skaitā, runā regulāri, mierīgi, ikdienišķi. Piemēram, presē daudz raksta par parasto ikdienas dzīvi Latvijā, par kultūru, tūrismu.
Paldies par sarunu!
