Somijā pieņemas spēkā jauns ar valodu saistīts strīds. Somijas zviedriem «uzbrūk» divās lielās mājas lapās, no kurām viena pieder valstij.
Somijā pieņemas spēkā jauns ar valodu saistīts strīds. Somijas zviedriem “uzbrūk” divās lielās mājas lapās, no kurām viena pieder valstij. Somijas zviedri tiek attēloti kā priviliģēta augstākā šķira, kas valstij izmaksā pārlieku daudz.
Vienlaikus Somijas zviedru aprindās noris karstas debates par to, kas tad īsti runā viņu vārdā – tikai Zviedru tautas partija (uzurpējot monopoltiesības) vai arī tā kopā ar Somijas zviedru politiķiem no citām partijām.
Somijas zviedru mazākums pašlaik piedzīvo smagu identitātes krīzi. Paradoksāli, ka Somijas zviedri, kas aizvien uzstājīgāk pieprasa pakalpojumus savā dzimtajā valodā, vienlaicīgi atsakās no savām institūcijām. Viņi mazāk balso par “savu” Zviedru tautas partiju, abonē savu laikrakstu “Hufvudstadsbladet” un skatās Somijas zviedru tālrādes programmas.
Vakara avīzes “Ilta–Sanomat” tērzēšanas iedaļā publicētais provokatīvais komentārs ir izraisījis abās valodās runājošo grupu izteikumu lavīnu. Komentārā bija ietverti visi iespējamie aizspriedumi pret Somijas zviedriem kā priviliģētu augstāko šķiru. Divās dienās ierakstīts apmēram 1500 viedokļu. Daudzi “čatotāji” uzskata, ka Somijai vajadzētu būt vienvalodīgi somiskai, un pieprasa pārtraukt obligāto zviedru valodas mācīšanu, kā arī atcelt obligāto šīs valodas eksāmenu augstskolā.
Valsts atvēra diskusiju forumu, kur sabiedrība var izteikties par Somijas zviedru tiesībām savas lietas kārtot dzimtajā valodā. Mājas lapas redakcijai izbīli radīja neiedomājami naidīgie komentāri. Somijas zviedrus apsūdzēja rasismā un segregācijā, un daudzi dusmojās par to, ka divvalodības izmaksas katru gadu sasniedz miljardiem eiro.
“Jūs sakāt esam somi, tomēr nevēlaties sevi saukt par somiem,” raksta kāds diskusijas dalībnieks. Savukārt fanātiskākie Somijas zviedri savās atbildēs vairākuma grupu ir nosaukuši par “somidiotiem” un “puspērtiķiem, kas vēl 19. gadsimtā skraidīja pa mežiem”.
Foruma nolūks bija pievērst valsts uzmanību valodas likuma izpildes nepilnībām, taču tas pārvērtās par somiskuma dedzīgu aizstāvju un izprovocētu Somijas zviedru cīņas arēnu. Lai gan foruma dalībnieku nav tik daudz kā komentāru, tomēr izrādās, ka vecais pagājušā gadsimta 30. gadu valodas strīdu izraisītais naids vēl aizvien ir dzīvs. Somijas zviedru pozīcijas teorētiski nodrošina valodas likums, taču praksē tas netiek iedzīvināts. Reklāmās un dažāda veida izkārtnēs zviedru valoda arvien biežāk tiek aizmirsta, un jau pārdesmit kilometru uz ziemeļiem no Helsinkiem uzraksti visbiežāk ir somiski un krieviski (sakarā ar tūristiem), nevis zviedriski.
Somijas zviedru jaunākā paaudze bieži vien ir perfekti divvalodīga un bez problēmām atsakās no zviedru valodā informējošo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem. Piemēram, trešā daļa visu valsti aptverošās avīzes “Hufvudstadsbladet” lasītāju ir somiski runājoši, un zviedru tālrādes programmas vairumā gadījumu ir populārākas somiski, nevis zviedriski runājošajā skatītāju lokā. Somijas zviedri tā vietā skatās Zviedrijas televīziju.
Zviedrijas tautas partija arī izjūt “neuzticību”. Partijas pozīcijas Helsinkos ir ievērojami vājinājušās, “savējiem” par to vairs nebalsojot.
Somijas zviedriem tipisks gājiens: ieplānotā lielā sanāksme par minoritāšu nākotnes stratēģiju jau pirms atklāšanas izraisījusi pretrunīgas emocijas. Citas politiskās frakcijas uzskata, ka Zviedru tautas partija ir noteikusi, kas tajā drīkstēs piedalīties.
Daudzi par savas minoritātes nākotni uztraukti Somijas zviedri aizvien biežāk raugās uz Zviedrijas pusi. Savukārt turienes politiķi ir uzkrītoši vienaldzīgi pret Somijas zviedrvalodīgo mazākumu, kamēr somu politiķi nemitīgi iestājas par somu valodas stāvokli Zviedrijā.
***
Skaitļi un fakti
Apmēram 300 000 somu (5,6 procenti) zviedru valoda ir dzimtā valoda.
Somijas zviedri lielākoties dzīvo piekrastes rajonos Nīlandē, Obūlandē un Osterbotenā. Ālandu salas ir vienvalodīga, autonoma zviedru teritorija, kur mīt 25 000 cilvēku.
Zviedru valoda līdzās somu valodai ir Somijas valsts valoda, to garantē konstitūcija. Zviedriski runājošam cilvēkam ir tiesības izteikties savā valodā tiesās un citās valsts iestādēs.
Nacionālajā radio un televīzijas sabiedrībā “Rundradion” darbojas zviedru nodaļa. Desmitā daļa TV raidījumu ir zviedru valodā. Radio ir divi zviedru kanāli.
“Hufvudstadabladet” ar vairāk nekā 50 000 eksemplāru lielu tirāžu ir visu valsti aptverošs Somijas zviedru laikraksts. Zviedriski iznāk arī vairākas vietējās avīzes.
Somijas zviedri militāro dienestu veic zviedru valodā savā armijas vienībā.
Somijas zviedri cēlušies arī no zviedru kolonistiem, kas 12. un 13. gadsimtā apmetās uz dzīvi iepriekš minētajos Botnijas līča piekrastes rajonos.
