Šogad jau trešo gadu Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca rīko svētā Meinarda dienas ar tām veltītu pasākumu sēriju, vakar preses konferencē LELB Konsistorijā informēja arhibīskaps Jānis Vanags.
Šogad jau trešo gadu Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca (LELB) rīko svētā Meinarda dienas ar tām veltītu pasākumu sēriju, vakar preses konferencē LELB Konsistorijā informēja arhibīskaps Jānis Vanags.
Meinarda vārds nav svešs no «Livonijas Indriķa hronikas» un «Atskaņu hronikas». 12. gadsimtā bīskaps Meinards ieradās Latvijas teritorijā kā misionārs, ar nolūku vēstīt evaņģēliju un kristīt iezemiešus. Viņa galvenā iezīme ir tā, ka viņš ieradās bez uguns un zobena, pat bez apsardzes karaspēka, kā tas pieklājas īstenam Dieva sūtnim. Meinardu dēvē par Latvijas svēto apustuli.
Impulsu šim darbam trīs gadus atpakaļ deva 800. piemiņas diena, un vēsturiskā bīskapa nāves diena, 14. augusts, Baznīcas kalendārā atzīmēta kā Sv.Meinarda diena, komentē arhibīskaps.
Meinarda dienas sākās vakar ar kristīgo svētceļotāju nometnes atklāšanu Daugmalē, Daugavas kreisajā krastā, iepretim Ikšķiles baznīcas drupām uz salas (kur reiz darbojies bīskaps Meinards), bet pasākumu sērija noslēgsies ar dievkalpojumu Rīgas Domā 14. augustā plkst.19, kas veltīts 10 gadu atcerei kopš dievkalpojumu atjaunošanas Doma baznīcā.
Svētā Meinarda dienu saturā negribam aprobežoties tikai ar Meinardu, saka Jānis Vanags, un līdztekus Meinardam centīsimies pārlūkot tālaika vēstures lappuses, izvērtējot kur esam godīgi un kur netaisni. Šī gada akadēmiskās konferences tēma ir pretrunīgāka, nekā citkārt. Tās saturā ir ķēniņš Kaupo, lībiešu vadonis. Tautā viņš bieži ir kā sinonīms Kangaram, nodevējam. Taču, iedziļinoties vēstures faktos, var apjaust, ka pret viņa vēsturisko lomu esam netaisni izturējušies.
Kaupo bijis pirmais no mūsu politiķiem, kurš centies iekļūt Eiropā ar paņēmieniem, kas viņam tolaik bija pieejami, sacīja arhibīskaps.
Konference, veltīta Kaupo tēmai, notiks LELB Konsistorijā 14. augustā.
Interesanti, ka Kaupo par nodevēju pirmie nosaukuši rakstnieki un literāti, nevis vēsturnieki, tādēļ konferencē iekļauta arī tēma «Kaupo tēls latviešu literatūrā», informēja Sv.Meinarda dienu koordinatore hist.mag. Ilma Zālīte.
Jocīgi gan, ka kārtējo reizi Latvijā piemiņas dienas saista ar miršanas, nevis dzimšanas jubilejām, kā tas, piemēram, šogad pasaulē ir ar ievērojamās Reinas abateses Sv.Hildegardes 900. dzimšanas dienas atzīmēšanu. Vai varbūt tas ir tādēļ, ka miršanas diena un pasākumi ap to notiek paralēli ar katoļu Aglonas svētceļojumu.
