Jelgavas tirgū aptaujātie zemnieki un Priekuļu Selekcijas stacijas speciālisti atzīst, ka šoruden pircēji visvairāk pieprasa ‘Vinetas’ un ‘Lauras’ šķirnes kartupeļus.
Jelgavas tirgū aptaujātie zemnieki un Priekuļu Selekcijas stacijas speciālisti atzīst, ka šoruden pircēji visvairāk pieprasa “Vinetas” un “Lauras” šķirnes kartupeļus. Lielā cieņā ir arī vecā labā “Adretta”. Šoreiz par to, kā kartupeļus uzglabāt un kuru šķirņu tupeņus izvēlēties dažādiem pārstrādes veidiem.
Šī lietainā vasara ar slimību izplatību nav saudzējusi arī kartupeļu stādījumus visā valstī. Tomēr valsts bezpeļņas zinātniskā uzņēmuma “Priekuļu Selekcijas stacija” speciālisti un gandrīz visi uzrunātie zemnieki “Ziņām” atzina, ka stādījumos, kas atbilstoši mēsloti un smidzināti pret izplatītāko kartupeļu šīs vasaras slimību – lakstu puvi –, bumbuļu raža labi padevusies.
Nevar novākt ražu
Priekuļu Selekcijas stacijas kartupeļu selekcijas grupas vadītāja Gunta Bebre teic, ka šajā rudenī lietainais laiks traucējot kartupeļu novākšanu. No selekcijas stacijas visvairāk pieprasot agro šķirņu “Impala”, “Agrie dzeltenie” un “Mutagēnagrie” sēklas materiālu. Šoruden ļoti izplatīta arī agrā šķirne “Latona” un “Vineta”, kā arī vidēji vēlīnā “Magdalēna”.
Par vēlīno šķirņu tupeņiem G.Bebrei šā gada dati vēl nav pieejami, jo turpinās kartupeļu novākšana. 2003. gadā lielākās ražas (36 līdz 62 tonnas no hektāra) bija agrajām un vidēji agrajām šķirnēm, jo jūnijā bija pietiekams mitrums. Šajā gadā visa vasara bijusi lietaina, tāpēc speciālisti prognozē, ka ražas būs labas.
Jelgavas tirgū sastaptie zemnieki vakarrīt ar “Ziņām” daudz runāt nevarēja, jo jau pulksten 9 pircēji lūkoja iegādāties kartupeļus. Sarmīte Zariņa no saimniecības “Jaunpudžas” Sidrabenes pagasta Emburgas pastāstīja, ka jau no augusta pirktākie ir šķirņu “Vineta” un “Adretta” tupeņi, savukārt Zigrīda Valtere no Svētes saimniecības “Dinguļi” par iecienītākajiem atzina šķirnes “Laura” un arī “Vineta” bumbuļus. Cilvēki labi pērkot “Madaras” un “Santes” rāceņus, turpretī “Asterix” tirgot esot grūti. Lai gan vairāki zemnieki prognozēja, ka šķirnes “Laura” bumbuļi līdzenās mizas un citu īpašību dēļ būs par santīmu vai pat diviem dārgāki, Jelgavas tirgū vienāda lieluma kartupeļiem cenas ir vienādas un svārstās no astoņiem līdz desmit santīmiem par kilogramu galda kartupeļu.
Glabāšanai četri periodi
Kartupeļu labu uzglabāšanu nodrošina atbilstošs temperatūras, mitruma un gāzu sastāva režīms. Tas atkarīgs no bumbuļu kvalitātes, glabāšanas ilguma un izlietošanas mērķa.
Pēcbriedes un rētu sadziedēšanas periodā, kas sākas tūlīt pēc to novākšanas, beidzas bumbuļu nobriešana un bojāto audu vietās rodas jauna segaudu kārtiņa. Tad veidojas arī vielas, kas aizkavē sēnīšu slimību izplatību, tāpēc svarīga savlaicīga vēdināšana un kartupeļu apžāvēšana. Pēc tam ir bumbuļu atdzesēšanas periods, kura laikā nepārtraukti sabēruma temperatūru samazina par 0,5 – 1 grādu diennaktī, sasniedzot uzglabāšanas temperatūru miera periodā 2 – 5 grādus. Miera periods ilgst no novembra vidus līdz aprīļa sākumam. Šajā laikā jānodrošina stabils temperatūras režīms, gaisa mitrumam kartupeļu sabērumā jābūt 85 – 93 procentiem. Pārāk zemā temperatūrā skābekļa trūkums var izraisīt bumbuļu šūnu saindēšanos. Aprīļa sākumā sēklas kartupeļi jāiedzīvina, 48 stundas vēdinot ar 30 grādu siltu gaisa plūsmu, tādējādi veicinot kartupeļu saasnošanu, kas vēlāk paaugstina ražību pat par 28 procentiem.
Māte, meita un kleita
Par kartupeļu šķirnēm speciālisti teic, ka grūti izvērtēt, kura ir labākā, jo cilvēkiem patīk dažādi tupeņi. Visobjektīvāk kartupeļu šķirņu īpašības raksturo Valsts augu šķirņu salīdzināšanas staciju novērojumi.
“Impala” ir raksturīga galda kartupeļu šķirne ar vidēji miltainiem bumbuļiem, kas vārot neizšķīst. “Agrie dzeltenie”, kas izaudzēti Priekuļu Selekcijas stacijā, labāko šķirņu vidū ir jau vairāk nekā 40 gadu. Tiem ir dzeltens mīkstums un laba garša, vārot strauji izjūk, tāpēc lieliski noder biezputrām. Ādažnieki šo šķirni izmanto čipsu un frī kartupeļu ražošanai. Savukārt “Madaras” bumbuļus apaļi ovālās formas, vidējas miltainības un labu garšas īpašību dēļ ieteicams izmantot kā piedevu gaļas ēdieniem. Vidēji agrās kartupeļu šķirnes “Adretta” bumbuļiem ir apaļa forma un ļoti seklas acis. Tie pēc izvārīšanas netumšojas. “Adretta” kā ļoti iecienīta galda kartupeļu šķirne augstus novērtējumus iegūst arī degustācijās, novērots, ka tirgotāji nereti citu šķirņu kartupeļus mēdz pārdot kā šīs šķirnes bumbuļus. Tirgū nedēļas vidū tos atrast neizdevās. Zemnieki atzina, ka “Adrettu” ļoti prasa, bet glabātuvēs palikuši tikai sēklas bumbuļi. “Santes” tupeņu miza ir dzeltena, mīkstums – gaišdzeltens. Šīs šķirnes kartupeļus izmanto pārstrādei saldētos produktos. Bumbuļi ir miltaini, vārot neizjūk un netumšojas. “Lauru” raksturo sarkana miza, liela, līdzena, ovāla forma un dzeltens mīkstums. Tā ir vidēji agrīna, pēdējos gados cilvēki iecienījuši kā labu galda kartupeļu šķirni.
Raksta tapšanā izmantoti SIA “Lauku Avīze” izdotās “Kartupeļu Avīzes” materiāli.
***
Daži padomi
Vārot kartupeļus ar mizu, lai tie neplīstu, ūdenim pievieno dažas lāses galda etiķa (3%).
Jaunos kartupeļus vieglāk mizot, ja tos divas minūtes tur karstā, bet pēc tam aukstā ūdenī.
Lai kartupeļi ātrāk izvārītos, ūdenim pievieno nedaudz taukvielu.
Ar mizu vārītus kartupeļus vieglāk nomizot, ja tos pēc vārīšanas aplej ar aukstu ūdeni, kuru pēc tam uzreiz nolej.
Vārīti kartupeļi (ilgi glabāti un sadīguši) būs garšīgāki, ja ūdenim pievienos trīs četras ķiploku daiviņas, nedaudz diļļu, etiķa vai šķipsniņu citronskābes.
Svaigus kartupeļus ātrāk var izcept, ja tos uz pāris minūtēm iegremdē karstā ūdenī un pēc tam nosusina.
Cepot kartupeļus, labāk sālīt tad, kad tie ir jau brūngani. Ja sāla agrāk, tie zaudē formu un garšu.
