Lielie lauksaimnieki ziemas kviešu sēju jau tikpat kā beiguši, un arī pārējie zemnieki šajā sinoptiķu solītajā saulainajā nedēļā steidz apsēt laukus. Lietainās augusta beigas un septembra sākums, gan traucējot ražas vākšanai, tomēr bijis pateicīgs ziemas rapšu sadīgšanai. Lauku konsultāciju centrā norāda – ziemāju platības Latvijā nesamazinās, lai gan pēdējos pavasaros laukus daudziem nācies pārsēt.
Vēl rit pēdējie sējas darbi, «Ziņām» apliecina Glūdas pagasta Ziemeļu saimnieks Juris Kaņepe. Aprīļa vidū viņš bija viens no tiem Zemgales lauksaimniekiem, kam nācās pārsēt pusi jeb 150 hektāru no visiem ziemas rapšiem, jo sala dēļ martā kustīgā augsne aptuveni piecu centimetru dziļumā pārrāva savlaicīgi iesēto un rudenī labi saaugušo rapšu saknes. Šo rudeni viņš sauc par sējai un ziemāju dīgšanai labvēlīgu. Arī viņa saimniecībai kaimiņos SIA «Fito AL» apsaimniekotie 60 hektāri bija vieni no pēdējiem, kas vakar tika diskoti un apsēti. Kā atzīst traktorists Igors Djakovs, ar tehniku laukiem nācies braukt pāri vairākas reizes, lai pēc rudens lietavām sablīvēto mālu sadrupinātu atbilstoši sējas vajadzībām. Jo agrāk iesēj, jo labāk pārziemoPirms nedēļas pēdējā sējas diena bija Vilces pagasta saimniecībā «Gaujas», apliecina īpašniece Gunita Klemere. Arī viņa teic, ka sējai šoruden pateicīgs laiks. Vairāk nekā pusē no 430 apsaimniekotajiem hektāriem sadīguši ziemas rapši un kvieši. Zemniece atklāj, ka ziemas rapšu sēja mazliet ieilgusi, pārsniedzot optimālo termiņu – 20. augustu –, tomēr meteorologu solītais vēlais rudens ļauj cerēt, ka rapši saaugs pietiekami lieli veiksmīgai pārziemošanai. Šopavasar visi «Gauju» ziemas rapši bija jāpārsēj, sliktā stāvoklī bija arī puse no visiem kviešiem. Zaļenieku saimniecības «Jaunlejnieki» īpašnieks Juris Razživins stāsta, ka pēdējie ziemas kvieši iesēti 15. septembrī. Rapši ziemos 70 hektāros, kvieši aizņem 80 hektāru, bet ap 20 hektāros Svētes pagasta smilšainajās augsnes iesēti ziemas rudzi. Sējas darbi gājuši no rokas, jo augsne bijusi labi apžuvusi. Savukārt biedrība «Zemnieku saeima» secina, ka šī sēja atšķirībā no citiem gadiem daudziem zemniekiem izmaksājusi dārgāk, jo vairāk tērēts degvielas sagādei. Tā patērēta lielākos apjomos, jo lielāks darbs bija jāiegulda lauku sagatavošanā sējai.Tikpat daudz kā citus gadusZiemas kviešus vēl var sēt līdz pat 1. oktobrim, saka Lauku konsultāciju centra Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa. Viņa stāsta, ka vairums zemnieku darbus jau tikpat kā beiguši. «Ziemājus sēj. Cik var atļauties, tik arī apsēj,» viņa saka un piebilst, ka pēdējās zemniekiem neveiksmīgās ziemas tomēr neattur izvēlēties pusi un vairāk lauku atvēlēt ziemājiem. Rapšu platības gan būs mazākas nekā iepriekšējos gadus, un tas saistīts ar to, ka laika apstākļi neļāva iesēt plānotās platības, paskaidro I.Grantiņa.Saskaņā ar Zemkopības ministrijas apkopoto informāciju šogad, piemēram, ar ziemas kviešiem valstī bija apsēti 200 tūkstoši hektāru, bet vasaras kvieši auga 110 tūkstošos hektāru. 2010. gadā ziemāji no kopējās graudu platības aizņēma 53 procentus, bet šogad tikai ap 32 procentiem no kopējās graudaugu platības – 515,5 tūkstošus hektāru.
