Runājoties ar Staļģenes ciemata piemājas dārzu saimniekiem, vairāki «Ziņām» atzina, ka bakteriālo iedegu apkarošana tikai pirmajā vasarā organizēta ar vērienu. «Tagad šī slimība kļuvusi līdzīga kādreizējai Kolorado vaboļu izplatībai – sākumā visi šausminājās, nīdēja, bet pēc tam samierinājās. Ja šovasar atklāj kādu slimu zaru, to vienkārši izgriež, atstājot pārējo koku,» sacīja kāda Staļģenē sastaptā privātmājas saimniece. Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele gan noliedz, ka prasības slimības apkarošanā būtu atvieglotas. «Ja konstatē iedegas, inficētais koks tiek izzāģēts un likvidēti visi saimniekaugi desmit metru rādiusā ap to,» saka eksperte. 2007. gadā atklātos bakteriālo iedegu perēkļus arī šovasar turpina uzraudzīt augu aizsardzības inspektori, reizi mēnesī dodoties uz visiem dārziem, kur toreiz atklāja slimību. «Uzraudzīta tiek arī buferzona trīs kilometru rādiusā ap augu,» saka G.Šķupele. Šovasar Zemgalē konstatēti divi bakteriālo iedegu gadījumi. Vienā no tiem kaite atrasta mūsu rajona dārzā vietā, kur slimības perēklis bija jau 2007. gada vasarā. Arī šajā reizē slimais koks tika iznīcināts. Jūnijā vizītē Latvijā bija ieradusies Eiropas Komisijas Pārtikas un veterinārā biroja pārstāvji, lai veiktu auditu par bakteriālo iedegu apkarošanu buferzonā, par kādu noteikta arī Latvija. Eksperti apmeklēja arī Jelgavas rajona augļudārzus. Kaut oficiālais slēdziens pagaidām nav saņemts, eksperti pēc vizītes atzinuši, ka mūsu valstī slimības apkarošanas sistēma darbojas labi, un būtiski aizrādījumi nav izteikti.Jāpiebilst, ka šogad februārī valdība pieņēma noteikumus par kārtību, kādā piešķir kompensāciju par fitosanitāro pasākumu izpildi. Tie paredz, ka par katru bakteriālo iedegu dēļ likvidēto ābeli dārza saimniekam no valsts pienākas 48 latu kompensācija. Par dzīvžoga metra iznīcināšanu valsts sola deviņus latus. Pagaidām dienesti gan atturīgi izsakās, vai taupības laikā pildīs savu solījumu izmaksāt kompensācijas. Pirms diviem gadiem par katru nocirsto ābeli īpašnieks tika pie 90 latiem.
Bakteriālo iedegu «bilance» 2007. gadā tika atklāti 26 bakteriālo iedegu perēkļi astoņos Latvijas rajonos – 17 Zemgales reģionālajā nodaļā Vairums perēkļu (17) konstatēti Lietuvas tuvumā Divi no atklātajiem perēkļiem ir apdzīvotas vietas – Jelgavas rajona Staļģene un Dobeles rajona Ukri (infekcija konstatēta 37 piemājas dārzos) 2008. gadā slimība konstatēta Jelgavas un Dobeles rajonos, tostarp viens jauns perēklis 2007. gadā kaite apstiprinājusies 138 paraugos (99 ābeles, 27 bumbieres, 2 pīlādži, 10 vilkābeles), 2008. gadā slimība atklāta piecos paraugos (4 bumbieres un vilkābele)2007. gadā iznīcināti 1748 augļu koki (951 ābeles un 797 bumbieres) komercdārzos, 849 koki piemājas dārzos un 277 metri vilkābeļu dzīvžoga. 2008. gadā iznīcināti 17 koki (9 bumbieres, 7 ābeles un vilkābele) 2007. gadā kompensācijās izmaksāti 166 965 latu par iznīcinātajiem augļu kokiem un apstādījumiem 2008. gadā kompensācijās Augļkopības institūtam (Dobelē) par 2007. gadā iznīcinātajiem nerealizētajiem stādiem valsts samaksājusi 66 977 latus
