«Ņemot vērā karsto laiku, šovasar daudzi tūristi interesējas par kempingiem, telšu vietām, iespēju atpūsties pie ūdens, un šajā ziņā situācija varētu būt labāka,» vērtē Jelgavas, Ozolnieku un Jelgavas novadu Tūrisma informācijas centra (TIC) galvenā speciāliste Tabita Šķerberga. Viņa atzīst, ka, par spīti ekonomiskajai lejupslīdei, daudzi tūrisma objekti tiek veiksmīgi attīstīti, darāmā vēl daudz, lai arī mūsu puse kļūtu par vietu, kur, kā formulējusi Tūrisma attīstības valsts aģentūra, tūristiem «nesteidzīgi atpūsties».
«Jelgavas novadā pārrobežu projekta laikā labiekārtotas divas atpūtas vietas, kas ir pozitīvi, bet joprojām stipri par maz, ņemot vērā mūsu upju tīklojumu un ūdeņu bagātību. Šovasar daudzi prasījuši, kur nopeldēties. Labi, ka Ozolniekos ir ezers, bet ļoti tiek gaidīta peldvieta pilsētā Lielupes krastā,» turpina T.Šķerberga. Šovasar mūsu pusi apmeklējuši arī samērā daudz velotūristu no Vācijas, Holandes, Beļģijas, kas jautājuši pēc labiekārtotiem kempingiem, kuros būtu, piemēram, duša, taču Jelgavas novadā šādu vietu nav. Vienīgajā kempingā «Grantiņi» gan tiekot domāts, lai šo iespēju rastu un nebūtu jāiet mazgāties karjerā. Labiekārto novadā vienīgo kempingu«Dušas, kā arī tualetes, kādas iepriekš bija tikai sausās, ir gandrīz gatavas. Mums piešķirts ES finansējums tūrisma attīstībai laukos, par ko teritorijā taps ēdamtelpa un palīgēka,» attīstības perspektīvas atklāj «Grantiņu» īpašniece Ņina Tihonova. Viņa stāsta, ka šovasar kempingā atpūtnieki ieradušies galvenokārt uz vienu dienu, lai sauļotos un peldētos, vai arī palikuši teltīs – pēc divvietīgajām mājiņām pieprasījums varējis būt labāks. Lai to veicinātu, kā arī piesaistītu vairāk makšķernieku, pirmo gadu mājiņu īrniekiem tiek piedāvāts makšķerēt no krasta.Pilsētā – pils un muzejs, novadā – Ložmetējkalns«Gadiem ilgi, ko redzam arī šovasar, pieprasītākie apskates objekti pilsētā ir pils, centrālās baznīcas un muzejs, kurš gan, neskatoties uz augstvērtīgo ekspozīciju, ekonomiskās situācijas dēļ atvērts vien ceturtdienās, piektdienās, sestdienās un svētdienās. Tūristiem tas ir nedaudz traucējoši. Tāpat tas, ka pils vēl joprojām brīvdienās ir tikai daļēji pieejama,» atzīst T.Šķerberga, atklājot, ka pērn novadā ļoti labi apmeklēts bijis Ziemassvētku kauju muzejs «Mangaļos» un Ložmetējkalns. Tūristus piesaista arī lielie pilsētas pasākumi – starptautiskie ledus un smilšu skulptūru festivāli, Pilsētas svētki, Piena, maizes un medus svētki. Tomēr būtu vairāk jādomā, kā šajā laikā reklamēt citas apskates vietas un ēdināšanas pakalpojumus, pārliecināta TIC speciāliste. Gatavojas Muižnieku turnīramTūristiem vilinošāki objekti šovasar ir arī Zaļenieku, Blankenfeldes un Vilces muižas, kas, tāpat kā Jelgavas pils, iesaistījušās akcijā «Apceļosim Latvijas pilis un muižas». «Ceļotāji pie mums iegriežas, bet nevarētu teikt, ka tādēļ apmeklētāju kļuvis vairāk, ko droši vien ietekmējusi ekonomiskā situācija,» atzīst muižā saimniekojošās Vilces pamatskolas direktore Dzidra Simanoviča. Taču tas nekavē Vilcē domāt par tūrisma attīstību. Turpinās Zaķu pļavas un Barona takas labiekārtošana, kā arī gatavošanās 8. Latvijas Muižnieku turnīram, kas Vilcē risināsies 16. augustā, un Eiropas kultūras mantojuma dienām 10. septembrī. Pērn apmeklētākie tūrisma objekti Ziemassvētku kauju muzejs «Mangaļi» un Ložmetējkalns – 12 653 Ģ.Eliasa Vēstures un mākslas muzejs un Ā.Alunāna muzejs – 12 645 Jelgavas pils – 6654 Kurzemes hercogu kapenes – 3269 J.Čakstes dzimtās mājas «Auči» – 1743 Dzelzceļa muzeja Jelgavas ekspozīcija – 1512 E.Virzas mājas «Billītes» – 1500 Zaļā muiža – 1000 Vircavas muiža – 800 Ugunsdzēsības muzejs – aptuveni 700
