Spānijas valdība noraida neatkarības deklarāciju, ko parakstījis Katalonijas reģionālās valdības premjerministrs Karless Pudždemons un viņa sabiedrotie, un negrasās ielaisties nekādās sarunās.
1. oktobrī notikušais referendums devis valdībai mandātu padarīt Kataloniju par neatkarīgu valsti, tomēr šis process ir jāiesaldē, sacīja premjers. “Mēs ierosinām atlikt neatkarības pasludināšanu uz dažām nedēļām, lai varētu veidoties dialogs,” otrdien uzrunā Katalonijas parlamentā sacīja K.Pudždemons. Viņš mudina Spānijas centrālo valdību “klausīties – varbūt ne uz mums, bet uz [citiem] cilvēkiem, kuri aicina uz starpniecību”.
Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs Katalonijas līderi nosaucis par cilvēku, “kurš nezina, kur viņš atrodas un kurp dodas”, citē raidsabiedrība BBC. M.Rahoja vadītās konservatīvās Tautas partijas Katalonijas nodaļa sociālajā tīklā “Twitter” norādīja, ka K.Pudždemona paziņojums ir “trieciens veselajam saprātam”.
Saskaņā ar galīgajiem rezultātiem par neatkarību referendumā nobalsoja vairāk nekā divi miljoni cilvēku, kas ir vairāk nekā 90 procentu no tiem, kuri balsoja vispār, pret bija 177 tūkstoši, taču vairāk nekā trīs miljoni cilvēku uz iecirkņiem nemaz nedevās.
Referendums izcēlās arī ar to, ka Madrides varasiestādes centās bloķēt balsošanu, policija pat ar stekiem sita tos, kuri bija devušies uz iecirkņiem.
Skoti atbalsta
Spānijas konservatīvā valdība draudējusi, ka jebkurā gadījumā bloķēs neatkarības pasludināšanu. Centrālās valdības rīcībā ir vairāki instrumenti. Madride, piemēram, var apturēt Katalonijas reģionālo autonomiju un izsludināt ārkārtas stāvokli.
Katalonija ir viens no bagātākajiem Spānijas reģioniem, taču jau virkne kompāniju ir paziņojušas, ka savus biznesus pārcels, ja Katalonija turpinās eskalēt Spānijā krīzi. Savukārt ES, kuras līderi neatbalsta Katalonijas atdalīšanos no Spānijas, uzsver: ja Katalonija būs neatkarīga valsts, tā vairs nebūs savienības dalībvalsts un ceļš uz iestāšanos būs jāsāk no nulles punkta. Katalonijas neatkarības centienus atbalsta vien skoti.
Vai valsts spētu pastāvēt?
Parastam novērotājam Katalonija jau šobrīd var šķist kā neatkarīga valsts – tai ir savs karogs, parlaments ar tā līderi K.Pudždemonu, savi policijas spēki, mediju uzraugs un pat nelielas “vēstniecības” ārvalstīs, kuru uzdevums ir sekmēt investīciju piesaisti reģionam. Katalonijai ir arī savs skolu un veselības aprūpes iestāžu tīkls.
Ja tā kļūtu par neatkarīgu valsti, būtu vēl daudz darāmā. Piemēram, robežkontrole, nodokļi, starptautiskās attiecības, aizsardzība, centrālā banka, valsts ieņēmumi, gaisa satiksmes kontrole – to visu pašlaik pārvalda Madride.
Tie, kuri grib atdalīties no Spānijas, izmanto saukli “Madrid nos roba” jeb “Madride mūs aplaupa”, ar to norādot, ka katalonieši dod Spānijai daudz vairāk, nekā saņem atpakaļ no valsts. Katalonija pavisam noteikti ir bagātākais Spānijas reģions – piemēram, tur dzīvo 16 procenti spāņu, taču Spānijas budžetā tā iemaksā 19 procentus ienākuma nodokļa un uz ārvalstīm eksportē vismaz ceturto daļu no visa valsts apjoma. Spāniju gadā apmeklē 75 miljoni tūristi, no kuriem vairāk nekā 18 miljoni izvēlas tieši Kataloniju, padarot to par visapmeklētāko reģionu.
Katalonijas daļa Tarragona ir viens no lielākajiem Eiropas industriālajiem centriem ar attīstītu ķīmisko rūpniecību. Barselona ir viena no ES 20 lielākajām ostām pārvadāto kravu ziņā.
Par spīti skaitļiem, Spānijas ekonomikas ministrs Luiss de Gindoss paudis, ka atdalīšanās gadījumā Katalonijai jārēķinās ar strauju ekonomikas sarukumu. Viņaprāt, dubultosies bezdarbs, kritīsies iekšzemes kopprodukts. Valsts nonāks ārpus eirozonas, tās eksporta preces tiks apliktas ar nodokļiem, būs jāievieš sava valūta.
FAKTI PAR KATALONIJU
◆ Spānijas autonomā kopiena, galvaspilsēta – Barselona.
◆ Četras provinces: Barselona, Leida, Žirona un Tarragona.
◆ Platība: 32 114 km² jeb 6,3% no Spānijas.
◆ Iedzīvotāji: 7,45 miljoni jeb 16% Spānijas iedzīvotāju.
