Par negaidītu ASV un Lielbritānijas uzbrukumu Irākai nenosauksi. Pasaules teleekrānos savas mantas pakojošie ANO ieroču inspektori kļuvuši par tradicionālu sižetu.
Par negaidītu ASV un Lielbritānijas uzbrukumu Irākai nenosauksi. Pasaules teleekrānos savas mantas pakojošie ANO ieroču inspektori kļuvuši par tradicionālu sižetu. Tāpat kā ASV draudi un ANO brīdinājumi Irākai par starptautiskās diplomātijas ikdienu. Jau pirms mēneša Klintons brīdināja Sadamu: iespējamais uzbrukums nebūs adatas dūriens, bet gan nopietns trie-ciens. Jā, vairāk nekā 200 spār-notās raķetes, kas ievadīja nu jau otro Persijas līča karu, ir nopietni dūrieni Irākas novājinātajā miesā. Taču vairāk nekā 20 miljoniem irākiešu, kas fanātiski ienīst visu amerikānisko un tā simbolu Bilu, tā ir tikai pļauka. Par to, cik lielus zaudējumus ASV un Lielbritānijas triecieni nesuši Irākas militārajam kompleksam, vēl ir pāragri spriest, taču pirmie militāristu ziņojumi liecina, ka šoreiz uzbrukums bijis daudz spēcīgāks nekā līdzīga ofensīva pirms septiņiem gadiem pirmā Persijas līča kara laikā. Ģenerāļi ir apmierināti. Izsakoties ASV aizsardzības ministra Koena vārdiem, uzbrukumi izdevušies vareni, un daudzi nodarītie postījumi, bojā gājušie cilvēki un gūtie ievainojumi liecina par ASV armijas augsto kvalifikāciju, jo īstenībā uzbrukumi bija tīri stratēģiski. Kā viens no iznīcinātajiem 50 stratēģiskajiem objektiem tiek nosaukta Sadama Huseina meitas māja… ASV Aizsardzības ministrija informējusi, ka gaidāmas vēl vairākas «diezgan precīzas un nozīmīgas» operācijas, kuras jāpabeidz, cik vien drīz iespējams.
NATO ģenerālsekretārs Solana jau tūlīt pēc uzbrukuma sākuma paziņoja, ka vienīgi Irākas prezidents ir atbildīgs par ASV un Lielbritānijas triecieniem pret Irāku un aicināja Sadamu nekavējoties izpildīt ANO prasības. Atbalstu ASV un Lielbritānijas lēmumam no diplomātiskiem centieniem pakļaut Irāku pāriet uz militāro «diplomātiju» paudusi Spānija, Vācija, Japāna… Daudz atturīgāki savos paziņojumos ir Francijas un Austrālijas vadītāji. Protams, arī šoreiz «starptautiskās policijas» komisāram izolācija nedraud, kaut arī Krievijas, Ķīnas un Indijas reakcija liecina par vēsāka klimata iestāšanos ģeopolitisko «administratoru» attiecībās. Uzmanību vērš šo valstu vadītāju paziņojumu visai asais tonis. Ķīnas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka ASV un Lielbritānijas rīcība ir vardarbība pret starptautisko likumu principiem un pieprasījusi nekavējoties pārtraukt militārās akcijas pret Irāku.
Pēc Jeļcina rīkojuma ārlietu ministram Ivanovam un aizsardzības ministram Sergejevam steidzami pārtraukt vizītes ārvalstīs un atgriezties Maskavā vairākas Krievijas ziņu aģentūras izplatīja informāciju, ka abi atsaukti, lai pieņemtu noteiktus politiskus un kas jau nopietnāk militārus «atbildes pasākumus». Kā jau tas bija gaidāms, arī Krievijas ārkārtas parlamenta sēdē vairākums deputātu nosodījuši ASV un Lielbritānijas uzbrukumu Irākai un izteikuši atbalstu Kremļa oficiālajai nostājai. Krievijas rūpes par Irāku nav tikai politisku motīvu diktēta rīcība pēdējā laika Krievijas un Irākas pārstāvju tikšanās bija aizmetņi iecerētajai plaša mēroga savstarpējai sadarbībai pēc iespējamās ANO sankciju atcelšanas. Žirinovska izteikumi par «bandītiskas valsts vardarbīgu aktu» un Klintonu kā starptautisku noziedznieku, kurš «jānoved uz apsūdzēto sola», ir tikai kā karogs Krievijas Domes vairākumam. Savukārt paaugstināta «gatavība» Krievijas militārajos spēkos, Čečenijas prezidenta Mashadova paziņojums par ne mazāk nozīmīgu uzbrukumu sākšanu ASV un Lielbritānijas objektiem Krievijā un Tuvajos Austrumos (kas būtībā ir kara pieteikums), kā arī viļņošanās, kas sākusies arābu pasaulē, ir nopietnas starptautiskas krīzes priekšvēstneši. Visai grūti iedomāties, kā ASV Kongress panāks sava lēmuma īstenošanu par Huseina atstādināšanu un demokrātiskas iekārtas izveidošanu Irākā. Četru dienu ofensīva, par ko, atsaucoties uz Balto namu, ziņoja Japānas valdības preses dienests diez vai spēs Irāku pārvērst par demokrātisku zemi. Ja vien kas ir maz ticami uzlidojumu laikā Sadams un pāris miljonu irākiešu netiks nogalināti. Vai tāds būtu ASV zemes, kas rietumu pasaulei asociējas ar XX gadsimta demokrātijas virsotni, mērķis?
Vairums amerikāņu atbalsta Bila Klintona lēmumu dot triecienu Irākai un noraida uzskatu, ka viņš ar to gribējis novilcināt impīčmenta balsojumu Kongresā. Kā liecina sabiedriskās domas aptauja, 74 procenti atbalsta karu ar Irāku un tikai 13 procentiem respondentu ir pretējs viedoklis. Līdzīgs viedokļu samērs amerikāņu sabiedrībā ir par Klintona atstādināšanu seksa skandāla dēļ. Kā vieni, tā otri sabiedriskās aptaujas rezultāti liecina, ka demokrātijas balsti «visdemokrātiskākajā» pasaules valstī ir stipri nestabili. Kā gan citādi var skaidrot ģimenes kā viena no rietumu demokrātijas pamatiem un kristīgās morāles noliegšanu? Kaut arī Klintons, minot militāro padomnieku ieteikumus (kas visi kā viens aicinājuši sākt militāros triecienus Irākai), netieši norādījis, ka uzbrukuma sākumu nav iespaidojusi ceturtdien paredzētā «lietas» izskatīšanas sākšana Kongresā, sakritība ir pārāk tieša, lai būtu nejauša. Turklāt tā nav pirmā reize, kad Baltais nams militārās aktivitātes uzsāk lielāka vai mazāka skandāla kulminācijas brīdī.
Latvija paudusi «izpratni» par ASV un Lielbritānijas uzbrukumu Irākai. Vienīgā Latvijas Gaisa spēku (transporta) lidmašīna tomēr netikšot nosūtīta uz Persijas līci…
Ārlietu ministrs Birkavs kā argumentus irākiešu nogalināšanai min «starptautiskos principus». Kultūras attīstības rezultātā no dabas atsvešinātajiem «dzīvniekiem» arī šodien, stāvot uz XXI gadsimta sliekšņa, nav vienotu principu ne attieksmē pret dzīvību, ne pret savu problēmu risināšanas metodēm. Tādēļ praksē visbiežāk dominē stiprākā principi un ne vienmēr tie ir vērsti ar seju pret cilvēcību.
