Novembra sākumā Aļaskā reģistrētā ļoti spēcīgā zemestrīce, kuras stiprums sasniedza 7,9 balles pēc Rihtera skalas, devusi seismologiem un ģeologiem daudz noderīgas zinātniskas informācijas.
Novembra sākumā Aļaskā reģistrētā ļoti spēcīgā zemestrīce, kuras stiprums sasniedza 7,9 balles pēc Rihtera skalas, devusi seismologiem un ģeologiem daudz noderīgas zinātniskas informācijas.
Zinātnieki atklājuši dziļas plaisas ledājos pie lūzuma līnijas, kas izraisa zemestrīci, un agrāk nepamanītu vēl vienu lūzuma līniju blakus. Tas ļāvis labāk izprast zemes kustības un zemestrīces efektus.
3. novembra zemestrīce Aļaskā sākās ar vertikāliem grūdieniem uz dienvidiem no Feirbenksas. Pēc tam horizontālos grūdienos zemestrīce pārvietojās gar labi pazīstamo Denali lūzuma līniju, stāsta zinātnieki.
Zemestrīce, kuras stiprums ir 7,9 balles pēc Rihtera skalas, var nodarīt ļoti spēcīgus postījumus apdzīvotos reģionos. Taču mazapdzīvotajā Aļaskā pazemes grūdieni ir tikai atstājuši plaisas autoceļos, māju pamatos un apgāzuši degvielas cisternas.
«Ja tas būtu noticis Kalifornijā, tā būtu bijusi katastrofa,» norādīja Aļaskas štata seismologs Rodžers Hensens.
Šīs zemestrīces dēļ zinātnieki atklājuši agrāk nezināmu seismisko lūzumu joslu, kas izraisa vertikālas kustības. «[Jaunās] lūzuma līnijas atklāšana bija pilnīgs pārsteigums. Pirms tam tā bija absolūti nezināma. Cilvēki nezināja, ka tā eksistē,» sacīja ASV Ģeoloģisko pētījumu zinātnieks Pīters Heislers.
Šī bija pirmā zem ledāja reģistrētā zemestrīce kopš 1958. gada. Novērojumi no gaisa atklāja lielas plaisas visas Denali lūzuma līnijas garumā. «Tā izskatās pēc milzīgas kurmja alas,» piezīmēja P.Heislers.
Līdz šim zinātnieki nezināja, tieši kurā vietā zem ledāja atrodas lūzuma līnija. Plaisas un citas zīmes uz ledāja virsmas ir atrisinājušas šo mīklu.
Denali lūzuma līnija tiek pētīta jau gadiem, bet līdz šim zinātnieki šaubījās, vai tā spēj izraisīt spēcīgu zemestrīci. Pēc 3. novembra viņi par to vairs nešaubās. Denali lūzuma līnija pilnībā atrodas uz sauszemes un ir līdzīga Kalifornijas slavenajai Sanandrē lūzuma līnijai.
Aļasku vispostošākā zemestrīce, kuras stiprums sasniedza 9,2 balles pēc Rihtera skalas, skāra 1964. gadā, kad bojā gāja 131 cilvēks. Šīs zemestrīces epicentrs atradās piekrastē Prinča Viljama jūras šaurumā, un to izraisīja cita lūzuma līnija, kas atdala okeāna un kontinentālās klintis. Tā bija otrā jebkad spēcīgākā reģistrētā zemestrīce.
3. novembra zemestrīcē, kaut arī vienā no spēcīgākajām, kas reģistrēta uz ASV zemes, bija tikai viens nopietns ievainojums – kāda pavecāka sieviete, steidzoties laukā no mājas, pakrita un salauza roku. Lielākā daļa bojājumu tika nodarīti autoceļiem un tiltiem. Zaudējumi sasniedza 25 miljonus ASV dolāru (15,08 miljonus latu). Dažiem cietušajiem ciematiem bija problēmas ar dzeramā ūdens apgādi.
Pēc zemestrīces slēdza Aļaskas naftas cauruļvadu, jo bija nokrituši daži tā vertikālie balsti, taču 1280 kilometru garajā līnijā netika atrasti nekādi bojājumi.
Aļaskas otrā lielākajā pilsētā Feirbenksā pazemes grūdieni bija tikai viegli jūtami, kaut arī tā atrodas tikai 150 kilometru attālumā no zemestrīces epicentra. Grūdienu jūtamību mazinājusi seismiskās enerģijas virzība uz austrumiem.
