Vairāk par simts dažāda vecuma sportistu piedalījās Ozolnieku triatlonā, kas vienlaikus bija arī Latvijas čempionāts 0,750+20+5 kilometru sprinta distancē. Sacensību galvenā tiesnese Liene Trokša spriež, ka šāds dalībnieku daudzums nav liels, taču, ja ņem vērā triatlonistiem pieejamās dažāda līmeņa sacensības kā Latvijā, tā ārzemēs, nav arī mazs.
“Salīdzinot ar daudzskaitlīgi augošajiem skriešanas un riteņbraukšanas seriāliem, mūsu sporta veidā pēdējos gados dalībnieku skaits ir visai konstants,” atzīst arī Latvijas Triatlona federācijas izpilddirektors un Dobeles kluba “Aquatics” triatlonistu treneris Kārlis Kalniņš. Pasaulē un Eiropā, tostarp arī Igaunijā un Lietuvā, gan, pēc viņa vērojumiem, triatlons kļūst arvien populārāks. Īpaši jau “Iron Man” sacensības ar ievērojami garākām distancēm, kur izaicinājumu rod arī daudzi Latvijas sportisti, taču ne mazāku izturību un jau profesionālu treniņrežīmu prasa arī standarta jeb olimpiskais 1,9 kilometru peldēšanas plus 40 kilometru riteņbraukšanas plus 10 kilometru skriešanas formāts. “Uz olimpiādi kā vīriešiem, tā sievietēm tiek 55 pasaules labākie, un pagājušajā gadā uz Rio aizbrauca viena meitene no Igaunijas,” milzīgo konkurenci un arī pierādījumu triatlona izaugsmei kaimiņzemē apliecina K.Kalniņš.
Latvijas sportistu pagaidām olimpiskajā sabiedrībā nav bijis, un iemeslus viņš skaidro gan ar atbilstoši gara treniņprocesa organizācijas iespējām, gan arī spēcīgas sāncensības trūkumu. “Lielajās sacensībās ap 10–20 cilvēku izpeld kopā un kopā turpina riteņbraukšanu. Laba rezultāta sasniegšanai ir svarīgi braukt ar riteni grupā, bet mums labs peldētājs nereti sanāk viens pats priekšā.”
Perspektīvu treneris saskata jaunajos censoņos, starp kuriem ir arī Ozolnieku triatlonā otro vietu M17 konkurencē izcīnījušais Jēkabs Audzēvičs – dobelnieks un Jelgavas Specializētās peldēšanas skolas audzēknis.
– Kas bija vispirms – peldēšana vai triatlons? – jautāju “pa pusei jelgavniekam” Jēkabam.
Sāku ar peldēšanu pirms gadiem septiņiem Dobeles baseinā, bet pēc laiciņa treneris ieteica iet uz Jelgavu, Specializēto peldēšanas skolu. Ap to pašu laiku sāku pievērsties arī triatlonam, jo peldēšanas sezonas starplaikā vasarā īsti nebija ko darīt.
– Mācies joprojām Dobelē, vai nav sarežģīti izbraukāt uz treniņiem?
Mācos Dobeles Valsts ģimnāzijā, un šogad būšu 10. klasē. Uz Jelgavu pārsvarā ved vecāki, citreiz braucu arī ar autobusu – savu laiku jau tas paņem. Bet no otras puses – ja esi peldēšanas celiņā galvu izvēdinājis, vieglāk pieķerties mācībām.
– 10. klase, jādomā, būs grūtāka. Kādu mācību virzienu esi izvēlējies?
Matemātika, fizika, ķīmija man patīk, valodas un literatūra ne visai. Jāmācās ir, taču sportam bieži vien gribas dot priekšroku.
– Pēc sacensību protokoliem redzams, ka esi brīvā stila garo distanču peldētājs. Šosezon 14–15 gadu vecuma grupā laboti Jelgavas rekordi 200 un 400 metros, izcīnīts Latvijas čempionāta sudrabs 1500 metros, pirmoreiz izpildīts arī sporta meistarkandidāta normatīvs.
Jā, garās distances man patīk un padodas. Meistarkandidātu izpildīju 200 metros kraulā. Tagad mērķis ir sporta meistars. Būtu forši to pirms 18 gadu vecuma sasniegt.
– Trenere Astra Ozoliņa atzīst, ka esi gana uzcītīgs. Kā no sava skatpunkta vērtē jūsu sadarbību?
Ja arī dažreiz varbūt gribētos pret kādu no viņas dotajiem uzdevumiem iebilst, saprotu, ka trenere zina, ko dara. Rezultāti arī aug, tātad viss ir pareizi.
– Bet patlaban, kā redzams, pirmajā vietā triatlons. Ko tajā esi sasniedzis? Vai speciāli trenējies arī riteņbraukšanā un skriešanā?
Triatlons ļāvis salīdzināties ne vien Latvijas, bet arī starptautiskās sacensībās. Pagājušajā vasarā biju Ungārijā, Horvātijā, šovasar – triatlona festivālā Lietuvā, kur līdz medaļām gan netiku. Zēnu trijniekā bija visi Lielbritānijas sportisti. Latvijā mana vecuma 2000.–2001. gadā dzimušo grupā esam maz dalībnieku. Ozolniekos uzvarēja daugavpilietis Artjoms Gajevskis, nedēļu pirms tam Ventspilī, kur viņš nepiedalījās, pirmais biju es. Regulāri turpinu arī trenēties – skriešanā, kas papildina peldēšanas treniņus arī ziemā, un, cik sanāk laika, arī riteņbraukšanā. Ritenis man šovasar jauns, kas nav mazsvarīgi, tomēr spēks ir ne jau ritenī, bet pašā.
– Nākamnedēļ Rīgā gaidāms Eiropas junioru kausa posms, kur šogad jaunākie būs tava dzimšanas gada dalībnieki.
Bet vecākie būs 1998. gada. Tā kā esmu dzimis decembrī, sanāktu par viņiem pat ievērojami jaunāks un droši vien ar vismazāko pieredzi, tāpēc treneris Kalniņš teica, ka šīs vēl īsti nav manas sacensības.
Mūspuses medaļnieki Ozolnieku triatlonā
Jaroslavs Orbidāns, M9, sudrabs
Roberts Orbidāns, M11, bronza
Jēkabs Audzēvičs, M17, sudrabs
Vladimirs Kuzmenko, M50, zelts
Salvis Daģis, MO (tautas klase), bronza
Ilona Daģe, FO (tautas klase), zelts
