Kārtējo reizi pilsētas iedzīvotāji pret savu gribu ir kļuvuši par dalībniekiem spēlē bez noteikumiem, ko uzspieduši Jelgavas siltumtīkli.
Kārtējo reizi pilsētas iedzīvotāji pret savu gribu ir kļuvuši par dalībniekiem spēlē bez noteikumiem, ko uzspieduši Jelgavas siltumtīkli (STU). Ir sācies jauns
posms: siltumtīklu administrācija vienpusēji mainījusi aprēķinu metodi
par karstā ūdens patēriņu.
No oktobra tiek lietots «brīvais tarifs» par karsto ūdeni, turklāt daudz augstāks nekā vasarā. Piemēram, manā mājā Meiju ceļā 34 tarifs (Ls/m3) pa mēnešiem ir bijis šāds: maijā – 0,767; jūnijā – 1,429; jūlijā – 1,113; augustā –
0, 889; septembrī – 1,178; oktobrī – 1,445; novembrī – 1,408; decembrī – 1,503.
Pēc oficiāli spēkā esošās
metodikas (Nr.51), karstā ūdens tarifam ziemas periodā būtu jābūt 0,951 Ls/m3, bet STU to ir paaugstinājuši par 40 procentiem. Izskaidrot man šo situāciju Siltumtīkli nevarēja. Turklāt STU ir atteicies lietot aprēķinos mājas kopējā karstā ūdens skaitītāja rādījumus.
Pēc STU administrācijas paskaidrojumiem, ja nav zināmi dzīvokļu skaitītāju rādījumi, aprēķini tiek veikti pēc normatīvā patēriņa, par pamatu ņemot viena dzīvoklī pierakstītā iemītnieka karstā ūdens patēriņu. Administrācija skaidro, ka šai metodika (Nr.51) ir tikai rekomendējošs raksturs, un viņi meklē «taisnīgāku» aprēķinu metodi. Paldies par rūpēm! Taču, kopš uzzināti fakti par neskaitāmajiem finansiālajiem pārkāpumiem STU, šis arguments rada šaubas. Ievērojot normatīvos dokumentus, taisnīgu maksu varētu ieviest daudz agrāk. Ja Dupuža kungs aizmirsis par saviem solījumiem izmantot skaitītājus, lai ieskatās atbildē, kuru viņš man oficiāli sniedza 1998. gada 8. septembrī.
Atteikuma iemesls, kāpēc netiek izmantoti māju kopējie siltā ūdens skaitītāji, ir cits. Skaitītāji nav izgājuši valsts metroloģisko pārbaudi, tāpēc tos nedrīkst izmantot maksas aprēķināšanai! Izlēma vienkāršāk – par skaitītājiem «aizmirsa». Praktiski – atgriezās situācijā, kāda bija pirms diviem gadiem. Starp citu, tad viens no argumentiem skaitītāju uzstādīšanai bija: karstā ūdens patēriņa uzskaite pēc pierakstīto iedzīvotāju, nevis pēc faktiskā iedzīvotāju skaita ir netaisnīga. Bet lai kompensētu «nesaņemtos kubikmetrus» (tā kā mainās apkures tarifs un aprēķini vasaras periodā) – paaugstināja karstā ūdens tarifu.
Par 1998. gada 14. maija Domes lēmumu Nr. 10/19 STU administrācija kārtējo reizi «aizmirsa».
Tika nolemts apgādāt siltummezglus ar skaitītājiem. Darbs padarīts, nauda izdota. Interesanti, no kādas summas iedzīvotājiem šajā sakarā vajadzēja šķirties? Tagad skaitītāji Siltumtīkliem vairs nav vajadzīgi, par tiem maksā iedzīvotāji, bet bez tiem skaitīt ir vienkāršāk!
Un vēl viens jautājums. Vai tāda veida siltā ūdens patēriņa uzskaite ir saskaņota ar Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības uzņēmumu (ŪKSU)? Turklāt pēc pilsētas ūdensapgādes sistēmas rekonstrukcijas izdevumus plāno kompensēt uz mainīgās tarifa daļas rēķina. Vai atkal atgriezīsimies pie skaitītājiem?
Ar to pašu lēmumu Nr.10/19 Dome lika STU lietot metodi Nr. 51.
Atļaušos nepiekrist STU administrācijas viedoklim, ka metodei ir rekomendējošs raksturs. LR Energoregulēšanas padomes lēmuma Nr.51 trešajā punktā vārds «rekomendēt» attiecas uz mājas «īpašniekiem jeb pārvaldniekiem», STU nav ne viens, ne otrs.
Energoregulēšanas padome ļoti taktiski piedāvāja vienu no aprēķinu variantiem daudzdzīvokļu mājās. Mājas īpašniekam, atbilstoši vietējiem apstākļiem, ir tiesības lietot jebkuru variantu, kas ir atspoguļots attiecīgajā līgumā. Tas, ka STU uzņēmās veikt aprēķinus, nedod tiesības lietot patvaļīgu norēķinu metodi bez tās atspoguļojuma līgumā.
Siltumenerģijas piegādes noteikumi Nr.41 atļauj izmantot tikai tādus mēraparātus, kas ir pārbaudīti un ieguvuši atbilstošu sertifikātu. 1998. gada 31. augusta Ministru kabineta noteikumos
Nr. 334 ir norādīts periodiskums, kādā ir jāpārbauda siltuma un ūdens skaitītāji, un tas ir divi gadi. Siltumtīklu administrācija noteica savu laiku – trīs gadus! Meiju ceļa mikrorajonā visi skaitītāji uzstādīti 1997. gada oktobrī un to rādītājus nedrīkst izmantot siltumenerģijas aprēķināšanai.
Rodas priekšstats, ka ierēdņi vai nu negrib risināt problēmas, vai arī Siltumtīkliem ir neaizskaramības statuss. Uz ko viņi cer? Uz Siltumtīklu bankrotu un tam sekojošo lēto pārdošanu? Vai cer pārcelt visu sakrāto problēmu smagumu uz jauno Domi? Viens ir skaidrs: par visu galu galā, patiecoties pašu ievēlētājiem domniekiem, būs jāsamaksā iedzīvotājiem. Spēle bez noteikumiem turpinās. Kāds būs nākamais gājiens?
Viktors Ivanovs,
mājas vecākais Meiju ceļā 34
