14. maijā Jelgavas Dome izsludināja konkursu «Par pakalpojumu – pasažieru regulāro pārvadājumu – veikšanu ar maršruta taksometriem un autobusiem Jelgavas pilsētā».
14. maijā Jelgavas Dome izsludināja konkursu «Par pakalpojumu – pasažieru regulāro pārvadājumu – veikšanu ar maršruta taksometriem un autobusiem Jelgavas pilsētā». Konkursa mērķis bija noteikt visizdevīgāko piedāvājumu pasažieru pārvadājumos Jelgavā maršrutos: nr.3 – Vīgriežu iela-Depo; nr.4 – 5. līnija-Centrs-Garozas iela-RAF dzīvojamais masīvs-Centrs-5. līnija; nr.5 – Centrs-Āne-Centrs; nr.6 – Viesnīca «Akva»-Satiksmes iela; nr.7 – Cukurfabrika-RAF dzīvojamais masīvs.
Konkursa komisija, izvērtējot iesniegtos piedāvājumus, nolēma piešķirt šo pašvaldības pasūtījumu pašvaldības uzņēmumam «Jelgavas autobusu parks» (maršrutos nr.4; 5; 6) un SIA «Autobusu tehniskais centrs» (maršrutos nr.3; 7). Tomēr Jelgavas Dome 1. jūlija sēdē nolemj anulēt konkursa rezultātus, visos maršrutos pasažieru pārvadājumus uzdodot veikt «Jelgavas autobusu parkam». Neņemot vērā iedzīvotāju intereses.
«Autobusu tehniskais centrs» piedāvāja veikt pasažieru pārvadājumus ar braukšanas maksas tarifu Ls 0,12. Piedāvāja arī 50% atlaidi Jelgavā dzīvojošiem pensionāriem, kas sasnieguši 70 gadu un vairāk, mēnešbiļetes cena – Ls 3; skolēniem – 50% atlaidi, mēnešbiļetes cena Ls 3; pilna mēnešbiļetes cena (uzrādītājam) – Ls 6; politiski represētos pensionārus pārvadāt par brīvu; pilsētā dzīvojošos pensionārus vecumā līdz 75 gadiem un vairāk pārvadāt par brīvu. Turklāt ATC apņēmās pārvadāt visus pasažierus, kam ir mēnešbiļetes, ko pārdod PBO «Jelgavas autobusu parks».
Redakcijas rīcībā nonākusi tabula, kuru sagatavojusi konkursa komisijas sekretāre A.Ērmane un kurā atspoguļots konkursa pirmo atlasi izturējušo pretendentu vērtējums. Kādi bija vērtēšanas kritēriji, komisijas sekretāre «Ziņām» nespēja paskaidrot. Par to, kāpēc viena uzņēmuma dokumentu noformēšana novērtēta ar 100%, bet otra ar 80%, A.Ērmane zināja vienīgi teikt, ka «Jelgavas autobusu parkam» (JAP) atbilstoši nolikumam visi dokumenti bija iesieti, bet «Autobusu tehniskajam centram» (ATC) – vienkārši aploksnēs. Starpība ir noformējumā.» Taču, lai kā arī meklētu konkursa nolikumā attiecīgu prasību par dokumentu «iesiešanu», tādu neatrast. Tieši otrādi, tur rakstīts, ka piedāvājumi iesniedzami «slēgtās aploksnēs trīs eksemplāros». Jājautā – kā iespējams ieslīgt šādā nejēdzībā par dokumentu īpašu «iesiešanu»?
Konkursa komisijas loceklis un Domes Juridiskās nodaļas vadītājs N.Pūce savukārt apliecināja, ka «šos procentus ierakstīja komisijas sekretāre darba vajadzībām. Praktiski, tā kā šīs trīs firmas piedalījās tālākajā konkursā, dokumenti viņiem bija noformēti atbilstoši prasībām.» Kad «Ziņas» jautāja – ko tādā gadījumā nozīmē šie 80%, Pūce skaidroja: «Mēs viņus tā neskatījām, tas bija tikai darba materiāls, ko sekretāre bija sataisījusi. Šīm trim firmām visi nepieciešamie dokumenti bija iesniegti. Tā kā ATC piedāvāja zemākas cenas, tai tika piešķirti attiecīgie maršruti».
«Ziņām» neizdevās gūt skaidrību arī par citiem procentiem, kas «ieštancēti» šajā visnotaļ apšaubāmajā tabulā. Patiesībai neatbilstošs ir stāža, pieredzes novērtējums. A.Ērmane to skaidro šādi: «Viņi (domāts ATC) nekad nav braukuši pa pilsētu. Vadošo darbinieku pieredze arī tika salīdzināta – it kā jau vienāda, bet…»
Šoferi, kā to «Ziņām» apliecināja ATC direktore V.Ļubļinska, esot tie paši, kas JAP. Tas ir, ATC slēdz līgumu ar JAP šoferiem. Kādēļ vienā gadījumā vieni un tie paši cilvēki tiek vērtēti ar 90%, bet otrā – ar 100%?! Savukārt par vadošā personāla pieredzi, šķiet, šaubu nevarētu būt. V.Ļubļinskai ir 12 gadu darba stāžs specialitātē, bet JAP direktoram A.Jansonam, kurš iepriekš strādājis par šoferi šajā uzņēmumā un ko Ļubļinska «izaudzinājusi» par šā uzņēmuma vadītāju, – nav līdzīgas pieredzes pasažieru pārvadājumu organizēšanā.
Jautāta par autobusu vadītāju kategorijām, komisijas sekretāre sāka skaidrot par avārijas mašīnām – to, lūk, ATC neesot bijis, un tas esot bijis galvenais kritērijs. Kad «Ziņas» vērsa uzmanību, ka Ērmanes kundze runā par tehnisko nodrošinājumu, bet nevis par vadītāju kvalifikāciju, sekretāre teica «Ā!». Kādas atšķirības bijušas JAP un ATC vadītāju kvalifikācijā, viņa bija aizmirsusi…
ATC, kā to apliecināja N.Pūce, ir iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus. Pēc komisijas pieprasījuma arī tādus, kuru nepieciešamību sākotnēji nepaģērēja konkursa nolikums. Bet Ērmanes kundze «precīzi neatcerējās», no kurienes radusies 50% starpība tehniskā nodrošinājuma vērtējumā.
Atlaides JAP nedeva, bet novērtējuma tabulā ierakstīts: «Garantija saskaņota ar Jelgavas Domes lēmumu». Ko nozīmē šis murgainais izteikums, A.Ērmane paskaidrot nevarēja. Savukārt par ATC, kas paredz konkrētas garantijas, tabulā ierakstīts – «paredz bez garantijām». Gan vērtējumu atspoguļojošā tabula, gan konkursa komisijas locekļu skaidrojums liecina par klaju tendenciozitāti pretendentu vērtēšanā. Tomēr komisija nolemj piešķirt ATC pasūtījumu pasažieru pārvadāšanai divos maršrutos. Taču, lai Dome varētu anulēt konkursa noteikumus, no ATC jau pēc konkursa nolikumā noteiktā termiņa piedāvājumu iesniegšanai tiek pieprasīts atteikties no konkursa piedāvājumā minētajām atlaidēm – braukšanas maksas Ls 0,12.
Nepārspējamā cinismā tas turklāt tiek skaidrots ar iedzīvotāju interesēm! A.Ērmane uzskata: «Mums jau ir tā – jo vairāk firmu pārvadātāju, jo neizdevīgāk: tad dotācija, kas šim nolūkam paredzēta, ir jāsadala. No vienas puses jau tā būtu izdevīgāk, ka ir tikai šie 12 santīmi, bet no otras puses būtu milzīgs haoss: viens pārvadātājs prasītu 12 santīmu, cits – 15 santīmu.»
Savukārt Domes Juridiskās nodaļas vadītājs N.Pūce komisijas prasību ATC – noteikt tādu pašu cenu par pasažieru pārvadājumiem kā JAP – skaidroja šādi: «Mēs domājām par pasažieru ērtībām – lai nebūtu tā, ka vienā autobusā viņiem jāmaksā 12 santīmu, citā – 15 un vēl citā – 20. Iekāps pasažieris vienā autobusā un teiks – kāpēc man šeit jāmaksā 15 santīmu, bet tas autobuss mani veda par 12 santīmiem? Mēs uzskatījām, ka tā veidosies lieki asumi starp pasažieriem un šoferiem».
Protams, iedzīvotāju neizpratne par to, kāpēc viens bezpeļņas uzņēmums (ATC) var pasažierus pārvadāt par lētāku maksu nekā otrs bezpeļņas uzņēmums (JAP) un kāpēc Dome ieinteresēta izvēlēties dārgāko pakalpojumu sniedzēju, – būtu pamatota. Taču šis kraupainais suns jau nav aprakts iedzīvotāju neizpratnē (jautājumā), bet gan Domes demagoģijā un liekulībā (nespējā atbildēt uz šo jautājumu).
Arī dotāciju piesaukt ir gluži nevietā. ATC nepretendē, kā «Ziņām» apliecināja ATC direktore V. Ļubļinska – nekad nav pretendējusi, uz dotāciju. Arī šeit Domes pārstāvis rod savdabīgu skaidrojumu: «Mums jau ir vienalga. Viņi var pretendēt vai nepretendēt, bet mums ir jādotē tik un tā.»… Ak, prātiņ, nāc taču vienreiz mājās!
Vai Jelgavas iedzīvotājiem nav vajadzīgi lētāki un kvalitatīvāki pakalpojumi? Varbūt Domes deputāti domā (lai lasītājs piedod šā darbības vārda lietošanu saistībā ar mūsu tautas kalpiem), ka Jelgavas iedzīvotāji ir pietiekami situēti un viņi var apmaksāt pakalpojumus par tādu cenu, kādu labpatiksies noteikt Domei. Konkurences likums šādu stāvokli traktē kā «tirgū dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu», kas izpaužas kā «atsacīšanās slēgt līgumu ar citu tirgus dalībnieku bez objektīvi attaisnojoša iemesla».
Ko lemj mūsu deputāti? Pamatojoties uz ATC vēstuli (kurā tā piespiedu kārtā atsakās no piedāvātās pazeminātās braukšanas maksas), nolemj konkursa rezultātus anulēt. Domes sēdes protokola izrakstā, kurā norādītajam tālruņa numuram vispār nav adresāta un kas tiek nosūtīts ATC, nav nekādu paskaidrojumu – kāpēc konkursa rezultāti tikuši anulēti. Atliek secināt – tādu nav.
Kaut arī konkursa nolikumā ir norādīts, ka tas notiek saskaņā ar LR likumu «Par valsts un pašvaldību pasūtījumu», LR MK noteikumiem nr.98 «Par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījumu piešķiršanai», šie normatīvie akti, izraugoties pasažieru pārvadātāju Jelgavā, ir rupji ignorēti. Tāpat kā pilsētas iedzīvotāju intereses. Un šī tendence Jelgavā sāk pāraugt kroplīgā un atbaidošā sistēmā.
